Latvijas ekonomika sekmīgi pārcieš eksperimenta trusīša lomu 6

NULL
Pēteris Strautiņš

Par IKP izmaiņām 2016.gada 2.ceturksnī

Papildinātie un precizētie IKP dati vienmēr ir bagātīga lasāmviela, šoreiz arī atskaite par kārtējo savdabīgo eksperimentu, kas ar mūsu ekonomiku ir veikts šogad – it kā eksperimentu jau nebūtu bijis gana! Nedaudz paaugstināts vērtējums par IKP izmaiņām starp pirmo un otro ceturksni – no 0.4% līdz 0.6%.

Taču vērtējums par izaugsmes tempu gada griezumā nav mainījies, tas bijis 2.1%. Varētu piebilst, ka sezonāli izlīdzinātajos datos gada pieaugums bijis mazākais – +0.8% kopš krīzes laikiem, bet šo starpību veidojošā darba dienu skaita atšķirība ir ļoti strīdīgas nozīmes faktors mūsdienu tehnoloģiju un darba ritma pasaulē.

Eksportam klājies labāk
Bija gaidīts, ka šogad ekonomikas pieaugumu virzīs galvenokārt privātais patēriņš, kompensējot eksporta vājumu. Realitāte izrādās diezgan atšķirīga un zināmā mērā patīkama. Patēriņš tiešām ir bijis diezgan spēcīgs, tai skaitā 2.ceturksnī audzis par 4.1% gada griezumā. Taču krietni labāk par gaidīto klājies eksportam.

Lielākā eksporta nozare – apstrādes rūpniecība, pirmajā pusgadā gada griezumā augusi par 4.1%, tai skaitā 2.ceturksnī par 7.2%. Pieaugums bijis lielākajā daļā eksportējošo pakalpojumu nozaru. Tirdzniecība pirmajā pusgadā augusi par 4.6%, no tās mūsu valstī vairāk nekā pusi veido vairumtirdzniecība, kas ir lielā mērā uz eksportu orientēta. Transports pret iepriekšējā gada atbilstīgo periodu audzis par 2.3%, sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana – par 6.8%, informācija un sakari – par 6.3%, komercpakalpojumi – par 3.9%, māksla, atpūta un izklaide – par 5.1%. Tikai finanšu pakalpojumi pārdzīvojuši lejupslīdi par 4.7%.

Tā saucamais neto eksports jeb starpība starp eksporta un importa izmaiņām ir atstājis negatīvu ietekmi uz IKP pieaugumu.

Taču, par laimi, dabā nav tādas parādības kā neto eksports, tas ir veids, kā, vienkāršoti sakot, savilkt kopā galus ekonomikas lielajā bildē. Tas liktu kritiskāk vērtēt eksporta sniegumu tad, ja importa pieaugumu būtu radījis augošs pieprasījums no eksporta nozarēm. Taču šogad drīzāk ir augušas eksporta nozares ar salīdzinoši zemu importēto izmaksu daļu. Pieaugošais importa apjoms galvenokārt skaidrojams ar strauju krājumu palielināšanu, kas acīmredzot atspoguļo uzņēmumu gatavošanos darbības aktivizēšanai nākotnē.

Nepabeigti projekti
Vēl viens iespējams izskaidrojums šādam krājumu pieaugumam ir nepabeigti ceļu būves projekti. Statistiķi vēsta, ka ceļu būvniecība 2.ceturksnī bijusi par 33% mazāka nekā pirms gada, kam būtu grūti noticēt šoferiem, kuri daudz laika pavadījuši pie luksoforiem remontētajos ceļu posmos. Acīmredzot šajā laikā paveiktais atskaišu annālēs parādīsies gada 2.pusē. Nav izslēgts, ka tad celtniecībā redzēsim pozitīvus gada pieauguma datus tieši infrastruktūras darbu lielā īpatsvara dēļ.

Var piebilst, ka 2.ceturksnī Latvija ir reālā izteiksmē importējusi par 6.7% vairāk, bet cenu kritums ļāvis par to samaksāt par 2.7% mazāk. Cenu kritums bijis arī eksportam, bet ne tik izteikts.

Kā jau rakstīts divos nesenos komentāros par Eiropas fondu un celtniecības ietekmi uz Latvijas ekonomiku, IKP izaugsme šogad līdz šim bijusi vien apmēram puse no tā, kas būtu sasniegts, ja ES fondu nauda plūstu vienmērīgi. Ekonomistiem parasti nav iespējas rīkot tādus eksperimentus kā dabas zinātnēs, kur var krasi mainīt vienu faktoru un paskatīties, kas notiks.

Šis gads Latvijas tautsaimniecībā ir ekonomista sapnis un murgs vienlaikus.

ES fondu naudas krāna daļēja aizgriešana likusi ieguldījumiem pamatlīdzekļos samazināties par 21%. Par spīti šim eksperimentam, izaugsme ir turpinājusies, tā joprojām ir straujākā Baltijā, piebilstot, ka arī mūsu kaimiņvalstīm līdzīgs eksperiments nav pilnīgi gājis secen.

Būs cita aina
Nākamgad mēs noteikti redzēsim pavisam citu, šī gada 1.pusei drīzāk pretēju dinamiku investīcijās un celtniecībā. Labas, kaut ne garantētas iespējas straujāk augt ir eksportam. Ļoti ticams ir arī straujāks mājsaimniecību patēriņa kāpums, jo īpaši tad, ja izrādīsies, ka daļa no straujā noguldījumu pieauguma nesenā pagātnē saistīta ra pirmo iemaksu veidošanu hipotekāro kredītu ņemšanai. Šo procesu ietekme ekonomikas makro augstumos saplūdīs, veidojot atgriezenisku saiti starp noskaņojuma izmaiņām un patēriņu, investīcijām.

Visbeidzot, viena otru sildīs arī Baltijas valstis, jo īpaši Latvija un Lietuva.

Diemžēl Igaunijā iespēju dzīvei iet uz augšu tāpēc, ka tā ir gājusi uz augšu nesenā pagātnē, ir daudz mazāk, tās akmeņainajos krastos ekonomikas cikla saldākā fāze jau lielā mērā izbaudīta. Taču Latvijai šajā ziņā viss vēl priekšā. Būs interesanti!

DNB bankas prognoze par IKP pieaugumu šogad ir nesen pazemināta no 2.5% līdz 2.3%, un šodienas dati pilnībā atbilst šim scenārijam. Prognoze par pieaugumu nākamgad ir 3.5%, taču, ievērojot iepriekš teikto, nebūs ne mazākajā mērā pārsteidzoši, ja nākamgad ekonomikas pieauguma temps divkāršosies.

Komentāri (6)

lno 01.09.2016. 09.38

Visas diskusijas laikā ekonomikas ministrs, kuram, ja nekļūdos, jāveicina uzņēmējdarbība, sēdēja kā ūdeni mutē ieņēmis. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/zanders-apmaldities-trijas-priedes-14153003

+3
0
Atbildēt

3

    moonlight > lno 01.09.2016. 12.45

    lno

    kuram, ja nekļūdos, jāveicina uzņēmējdarbība

    Ekonomikas ministra kurators noteikti būs pretējās domās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Austras koks > lno 01.09.2016. 10.31

    Bet Ašeradens, visticamāk, klusēja, jo bija viens no diviem variantiem:

    1) nebija gatavojies un nebija sajēga par jautājumu;

    2) domāja līdzīgi kā Kučinskis un Reizniece-Ozola – ka slaukt uzreiz visu jauno nevajag un vēl jāpārliecinās par uzraudzības kvalitāti – bet tad sanāktu piebalsot un piekrist saviem niknākajiem konkurentiem ZZS. Bet, savukārt, ja runātu pretēju viedokli, tad nodefinētu savu nostāju kā tīri ierēdniecisku un uzņēmējdarbību bremzējošu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Austras koks > lno 01.09.2016. 10.25

    Izlasot to Zandera rakstu, nav brīnums ka ZZS reitings iet uz augšu.

    Un ja nākamgad tiešām IKP pieaugums būs divreiz lielāks salīdzinot ar šo gadu (sasniegs 4,5-5%, ko Strautiņš prognozē kā iespējamu varbūtību), tad ZZS uzvara visās nākamajās tuvāko gadu vēlēšanās ir garantēta.

    Lai arī ekonomika attīstās par spīti politiskiem lēmumiem, tomēr politikai ietekme uz ekonomiku ir, kaut ne galvenā (izņemot, ja pieņem kādus kardinālus lēmumus). Līdz ar to, vēl arī papildus nākamgad palielinoties apgūtajiem ES fondiem, ja valdība nenolohosies ar kādiem kardināliem negatīviem lēmumiem, un ja ekonomika aizies nākamgad rūkdama, lielākā daļa vēlētāju to novērtēs kā ZZS nopelnu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Neticis 01.09.2016. 20.04

Kā tur īsti ir ar to ekonomistu viedokli — ja valsts nolemtu visu rapsi pārstrādāt šņabī, ko ar pamatīgu akcīzi izpārdotu vietējai publikai, pārējo ļaujot notērēt cigaretēs un spēļu namos katrā ciemā, rezultātā panākot 10% IKP pieaugumu — vai tad ar ekonomisko izaugsmi viss būtu kārtībā?

+1
0
Atbildēt

0

sniega_roze 31.08.2016. 23.10

Vai lūdzu var arī kādus absolūtus skaitļus arī nosaukt par IKP.

Savādāk procenti un pieauguma procenti drīz jau novedīs līdz pieaugumu palielinājuma procentiem, kas, ticami, ir pareizi, bet daudz ko neizsakoši parastam lasītājam.

Piem., cik tieši ir eksports, kas saistīts ar Inovatīviem, augstas pievienotas vērtības tehnoloģijas uzņēmumiem un R&D? Vai tas ir 1 miljons vai 100? Vai lielāks vai mazāks kā igauņiem vai leišiem?

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu