Inflācija atgriezīsies, bet bikli 3

Jaunie kartupeļi tirgū. Foto: Evija Trifanova, LETA
Pēteris Strautiņš

Par patēriņa cenu izmaiņām 2016.gada jūnijā

Jūnijā Latvijā vēl turpinājās deflācija, taču iespējams, ka jau patlaban – jūlijā, esam atgriezušies pie inflācijas. Jūnijā cenas vēl bija par 0,5% zemākas nekā pirms gada, paliekot nemainīgas pret iepriekšējo mēnesi. Pērn jūlijā nepārtikas preču cenas mēneša griezumā saruka par 1,9%, kas ir līdz šim lielākā reģistrētā mēneša deflācija šajā kategorijā, šogad tā būs daudz mazāka, jo degvielas cenas strādā drīzāk pretējā virzienā.

Degvielas cenas zemāko punktu šajā desmitgadē sasniedza šā gada februārī, kopš tā brīža jau kāpušas par 9,6%. Mājokļos patērētās enerģijas (g.k. elektrība, gāze, siltums) cenu līmenis jūnijā vēl turpināja lēnām slīdēt lejup, sasniedzot zemāko punktu kopš 2011.gada beigām. Taču gada griezumā cenu kritums jau mazinās.

Siltuma cenu deflācija no -16,7% maijā atkāpās līdz -15,8%, tā turpinās sarukt. „Latvijas gāze” ziņo, ka gāzes cenas lielajiem patērētājiem gan jūlijā, gan augustā augs par apmēram 3%, to drīz redzēsim siltuma cenās mājsaimniecībām. Pārtikas cenas turpretim ir punktā, kur tās bija pirms četriem gadiem un kopš tā brīža piedzīvojušas maznozīmīgas svārstības. Uzsveru, te ir runa par vidējo līmeni, atsevišķu produktu cenas var lēkāt pat ļoti. Inflācijas rekordisti jūnijā ir kartupeļi, +61,4% gada griezumā, cukurs bijis par 24% dārgāks.

Deviņdesmito gadu vidū šādas ziņas droši vien saceltu pamatīgu traci, bet tagad šādiem produktiem veltīto izdevumu daļa tik maza, ka neviens par to īpaši vairs nesatraucas.

Pakalpojumu cenu inflācija jūnijā ir stabilizējusies virs 1% atzīmes, kas ir apsveicami, jo kopējā temperatūra ekonomikā ir ļoti remdena. Gan VID, gan operatīvie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka nodarbinātība otrajā ceturksnī gada griezumā varētu būt samazinājusies. Te redzam gan bijušās PSRS valstu ekonomisko problēmu ietekmi, gan ES fondu plūsmas raustīšanas sekas. Par laimi, jau ir sākuši darboties spēki, kas ekonomiku no šīs grambas izvilks, piemēram, pirmajā ceturksnī gada griezumā pirmo reizi kopš Dižķibeles auga ienākumus nesošo uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis, bet otrajā ceturksnī jau varētu būt audzis viss portfelis kopumā, par spīti zaudēto kredītu norakstīšanai. Aktivizējas arī privātpersonu kreditēšana. Otrā ceturkšņa dati no eksporta nozarēm ir visumā labvēlīgi. Taču darba tirgū un patēriņa cenu indeksā tas atspoguļosies ar aizkavēšanos, kā jau parasti.

Ja Latvijas ekonomikā pamazām nostiprināsies inflāciju veicinošie faktori, tad deflācijas spiediens no pārējās pasaules nepazudīs, par spīti enerģijas cenu stabilizācijai. Turklāt ir bažas, ka tas izpaudīsies mazāk labvēlīgi kā aizvadītajos divos gados. Enerģijas un metālu cenu kritums līdz šim samazināja mūsu izdevumus, daudz mazāk skarot ienākumus, lielākais izņēmums bija nelabvēlīgā ietekme uz tranzītu.

Iespējams, ka nākotnē salīdzinoši lielāks lejupvērsts spiediens būs pret gatavo produktu cenām, kas mūsu eksportētājus var ietekmēt nepatīkamāk. Par to liecina gan lejupslīdošās inflācijas gaidas eirozonā kopumā, gan Ķīnas juaņas kurss attiecībā pret tirdzniecības partnervalstu valūtām, kas strauji krīt kopš jūnija sākuma, vienlaikus samazinoties ražotāju cenām pašā Ķīnā. Pret eiro kopš augstākā punkta 2015. gada martā juaņas kurss ir nošļūcis par 11,4%. 

Līdz šim augstākais apstrādes rūpniecības ražotāju cenu līmenis Latvijā bija 2014.gada jūnijā, kopš tā brīža tas ir slīdējis uz leju, maijā tas bija par 3,1% zemāks. Līdzīgi kā Ķīnai, arī Latvijai iespēju kompensēt ražotāju cenu kritumu ar darba ražīguma kāpumu ir vairāk nekā bagātākajām valstīm, kur šis ražīgums jau ir ļoti augsts. Eksporta struktūrai mainoties, pieaug ar tranzītu nesaistīto pakalpojumu īpatsvars, šajā ziņā ar Āziju konkurējam nedaudz. Taču riska faktors tas noteikti ir.

No vienas puses, globālās deflācijas jaunais vilnis būs kā pretsvars iekšēju faktoru virzītai ekonomikas virzībai uz pārkaršanas pusi. No otras puses, ietekme būs asimetriska, kaitējot eksporta sektoram, kuram jau tā nebūs viegli algu kāpuma dēļ, tas būs straujāks nekā caurmērā tirdzniecības partnervalstīs. Latvijā dzīvot nav viegli, bet vismaz tas nekad nav garlaicīgi.

 

Komentāri (3)

Skaistule 11.07.2016. 10.38

P.Strautiņš, laikam, nav pastaigājis pa pārtikas veikaliem. Riebjas šie meli. Cenas ir cēlušās NENORMĀLĀ tempā. Tā rīkojas bankas speciālisti. Melo acīs skatīdamies.

+2
-1
Atbildēt

2

    Raicha > Skaistule 12.07.2016. 01.03

    Nu, nu, kam tad cenas ir cēlušās pēdējā gada laikā? “NENORMĀLS temps” – tas būtu kādi 20% gada laikā vismaz, vai ne?

    Teiksim, 1 l “Limbažu piens” 2% maksāja 70 centus pagājušogad jūlijā, tagad maksā 84 centus?

    Lūdzu piemērus, ja nē – tukša muldēšana šoreiz…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    sniega_roze > Skaistule 11.07.2016. 17.48

    Aizej uz tirgu. Tur viss daudz lētāk nekā lielveikalos un vietējo produktu izvēle daudz lielāka.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu