Iesprūduši? • IR.lv

Iesprūduši?

4
Foto — Shutterstock
Gunita Nagle

Kamēr Rīgas elitārajās skolās rezultāti mazliet kāpj, lauki grimst – tik bīstamu ainu uzrāda jaunais OECD starptautiskais skolēnu zināšanu novērtējums, kurā Latvija uzrāda kopumā viduvējas sekmes. Kā igauņiem izdevies kļūt par labākajiem Eiropā, un ko varam no viņiem mācīties?

Marika Taukula māca bioloģiju, fiziku, ķīmiju un ģeogrāfiju nelielajā Tabiveres pamatskolā 24 kilometru attālumā no Tartu. Klasē nav vairāk kā 20 bērnu, un igauņu skolotāja par savu galveno uzdevumu uzskata katru no viņiem ieinteresēt dabaszinībās. Ar tādu pašu mērķi strādā arī skolotāja Dace Zvirgzda-Zvirgzdiņa, kas māca bērnus līdzīga lieluma Vircavas pamatskolā netālu no Jelgavas. Stundu skaits dabaszinību priekšmetiem abās valstīs ir līdzīgs. Tomēr skolēnu rezultāti Latvijā un Igaunijā ļoti atšķiras. Jaunākajā OECD vērtējumā PISA 2015 igauņu pusaudži dabaszinībās uzrādījuši vislabāko rezultātu Eiropā, bet pasaulē viņus pārspēj tikai Singapūra un Taivāna. Latvijas viduvējie rezultāti stipri atpaliek. Kāpēc tā?

Papētot tuvāk, igauņu skolotājas Marikas un latviešu kolēģes Daces darbā tomēr atklājas būtiskas atšķirības. Tās saistītas ar valstu atšķirīgo attieksmi pret izglītības saturu, skolotāja lomu un atbildību.

«Ļoti labi, ka mācu vairākus priekšmetus, jo varu tos savstarpēji intergrēt. Tēmu, kas ir fizikā, varu iekļaut arī ķīmijas stundās,» skaidro Marika, jo Igaunijas dabaszinātņu izglītības saturā ir prasība mācīt starpdisciplināri. Turpretim Latvijā starpdisciplināra pieeja esot tikai vidusskolā, bet pamatskolā – maz, atzīst Dace Zvirgzda-Zvirgzdiņa.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu