Diena: 1. decembris, 2016

Neoficiāla informācija: MTG meklē pircēju savam biznesam Baltijas valstīs

Oficiāli neapstiprināta informācija: Zviedrijas mediju koncerns meklē jaunu īpašnieku savam biznesam Baltijas valstīs.

Neoficiāli kļuvis zināms, ka Zviedrijas mediju koncerns “Modern Times Group” (MTG), ko Latvijā labāk pazīst ar tā īpašumā esošajiem telekanāliem “TV3” un “LNT”, meklē jaunu īpašnieku savam biznesam Baltijas valstīs un tā cena varētu būt ap 100 miljoniem eiro, par aģentūras BNS šodien izplatīto informāciju ziņo LETA.

Saskaņā ar BNS rīcībā nonākušajām ziņām, MTG kā vienotu paketi vēlas pārdot savus mediju kanālus, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un SEB banka ir pilnvarota meklēt pircēju. Kanālu cena ir nepilni 100 miljoni eiro, un potenciālie pircēji visticamāk tiek meklēti ārpus Baltijas valstīm. MTG sabiedrisko attiecību vadītājs Tobiass Jilēniuss telefonsarunā aģentūrai LETA izplatīto informāciju neskaidroja, norādot, ka MTG nekomentēs baumas un spekulācijas.

Ziņas par it kā gaidāmo MTG pārdošanu pēdējā gada laikā ir uzvirmojušas vairākkārt, taču nekad agrāk tās nebija guvušas tik lielu publicitāti. Igaunijas mediju analītiķis Tomass Leito BNS sacīja, ka arī ir dzirdējis, ka grupas kanāli Baltijas valstīs tiek pārdoti kā vienota pakete. “Domājams, ka ir saprātīgi pārdot “TV3” Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī “Viasat” kanālu, jo tādas paketes cena ir ļoti augsta,” norādīja Leito.

Reaģējot uz izskanējušo informāciju, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aija Dulevska pauda, ka šāda iespējamība ir smags un izšķirošs brīdis Latvijas mediju videi. Viņasprāt, tas izriet no MTG būtiskās lomas sabiedriskās domas veidošanā Baltijas valstīs. “Tas ir slikts signāls, jo šķiet, ka šajā gadījumā pār ekonomiskām interesēm varētu dominēt politiskās intereses,” norādīja Dulevska. Tikmēr izšķirošs brīdis esot tāpēc, ka, neskatoties uz to, ka NEPLP nav nekādas informācijas par potenciāliem pircējiem, ņemot vērā MTG nozīmi Baltijas mediju telpā, ir skaidrs, ka īpašnieku maiņa var ieviest būtiskas izmaiņas MTG Baltijas uzņēmumu darbībā un saturā.

Iespējamais darījums raisījis bažas par Baltijas mediju telpas attīstību gadījumā, ja potenciālais pircējs nebūtu no Rietumiem. Nozares eksperts un agrākais “LNT” vadītājs Andrejs Ēķis paudis, ka nevarot izslēgt variantu, ka interese varētu būt no Krievijas. Arī bijušais ”Baltcom” valdes un padomes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre norādījis, ka, uzlūkojot šo situāciju no politiskā viedokļa, interese par šo darījumu varētu būt arī no “Austrumu kaimiņa”. Savukārt nozares eksperts Juris Kaža bija skeptisks par to, vai MTG patiešām vēlas pārdot biznesu Baltijas valstīs, ņemot vērā, ka tas samērā labi funkcionē, ir pelnošs, turklāt pastāvīgi tiek attīstīts.

Atgādinām, ka 2012. gadā telekanāls “LNT” tika pārdots koncernam MTG, tā vienās rokās nonākot piekļuvei gandrīz 40% televīzijas skatītāju Latvijā. Speciālisti uzskatīja, ka šis darījums izkropļotu reklāmas tirgu un televīzijas kanālu saturu, mazinot konkurenci, taču Konkurences padomes lēmums bija darījumam labvēlīgs. 

Igaunijā MTG tirgus daļa 15–49 gadus veco televīzijas skatītāju vidū pērn bija 40,3%, saglabājoties iepriekšējā gada līmenī.

MTG, kas kopš 1998. gada darbojas Latvijā, pieder telekanāli TV3, “3+”, TV6, LNT un “Latvijas Mūzikas kanāls”. Igaunijā MTG pieder televīzijas kompānija “Viasat Eesti”, televīzijas kanāli “TV3”, “TV6” un “3+”, kā arī radiokanāli “Power Hit Radio” un “Star FM”.

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem varēs atņemt autovadītāja tiesības

Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, kas ļaus piemērot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu.

Šādas izmaiņas pēc Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikuma veiktas Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā, ziņo aģentūra LETA.

Fonda administrācija nepiemēros transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, ja parādnieks būs persona ar invaliditāti, vai, ja parādnieks būs persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādās ilgāk kā sešus mēnešus gadījumā, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumā, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. 

Noteikts, ka Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācija (UGFA) ir jāizveido līdz 2017. gada 31. decembrim, kas ir arī termiņš, kad ir jāpieņem arī lēmumi par parādniekiem, kuri uzturlīdzekļu parādnieku reģistrā vai sarakstā ir iekļauti līdz 2017. gada 1. janvārim.

Regulējumi attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem stāsies spēkā 2017. gada 1. aprīlī. UGFA lēmums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu ir jāpieņem arī attiecībā uz tām personām, kuras tiek iekļautas parādnieku reģistrā līdz brīdim, kad jaunais likums stājas spēkā. UGFA lēmums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu ir jāpieņem secīgi atkarībā no parādnieku parāda apjoma.

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, ja parādnieka vietā tiek izmaksāti valsts garantētie minimālie uzturlīdzekļi, viņš nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, un nav veicis trīs secīgus maksājumus, kā arī gadījumā, ja parādnieka vietā tiek izmaksāti valsts garantētie minimālie uzturlīdzekļi, viņš ir noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, bet nav pildījis vienošanos trīs secīgus mēnešus.

Likumā noteikti arī izņēmumi aizlieguma piemērošanai. UGFA izvērtēs transportlīdzekļa vadīšanas tiesību aizlieguma samērīgumu. Pirmkārt, tiks ņemts vērā, vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības parādniekam nav nepieciešamas profesionālo pienākumu veikšanai, tādā gadījumā aizliegums netiks piemērots. Tāpat UGFA ņems vērā, vai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību aizliegums nevarētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgas personas vai cita viņa aprūpē esoša bērna interesēm.

Vēl papildus noteikts, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums būs atceļams, ja tā piemērošanas laikā iestāsies kādi no apstākļiem, kas nav savienojami ar turpmāku aizlieguma piemērošanu.

Lēmums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu būs apstrīdams TM, savukārt ministrijas lēmums pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā, kuras lēmums nebūs pārsūdzams. Lēmuma izpildi par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu nodrošinās UGFA.

Gadījumos, kad parādniekam būs piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, bet uzturlīdzekļu parādnieks tomēr vadīs transportlīdzekli, viņam tiks piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Kučinskis atbalsta Krūmiņas gatavību atkārtoti ieņemt valsts kontroliera amatu

Premjers rekomendē valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas atkārtotu virzīšanu valsts kontroliera amatam.

Kučinskis šodien pēc tikšanās ar Krūmiņu žurnālistiem pavēstīja, ka no viņa puses ir atbalsts Krūmiņas kandidatūrai, taču gala vārds par to ir jāsaka Saeimas deputātiem, ziņo aģentūra LETA. “Jālemj ir politiķiem, bet no manas puses ir atbalsts tālākai sadarbībai,” uzsvēra premjers. Sarunas laikā amatpersonas secinājušas, ka ir vienots viedoklis par nākotnes darbiem, orientējoties uz rezultātu valsts pārvaldē. “Man radās pārliecība, ka mēs noteikti sastrādātos,” teica Kučinskis. 

Jautāts, kāda būs tālākā rīcība, Kučinskis uzsvēra, ka Saeima ir patstāvīga savu lēmumu pieņemšanā, tomēr, ņemot vērā labo novērtējumu, viņš ir pārliecināts, ka Krūmiņas kandidatūra tiks atkārtoti virzīta. “No manas puses tas vairāk ir kā signāls politiķiem, ka ir atbalsts no valdības vadītāja puses,” pauda premjers. 

Krūmiņa pavēstīja, ka ir informējusi valdības vadītāju par savu gatavību uz otro termiņu ieņemt valsts kontroliera amatu un viņas ieskatā ir būtiski valsts pārvaldē sasniegt rezultātu, nevis koncentrēties tikai uz procesu. Par savu gatavību kandidēt uz šo amatu viņa informējusi arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāju Andri Bērziņu (ZZS). 

Jau vēstīts, ka valdību veidojošās partijas vēl lems par valsts kontroliera amatam virzāmo kandidātu vai kandidātiem. Atsevišķu koalīcijas partiju vadošie politiķi reizē pauž pozitīvu personīgo vērtējumu iespējai, ka šo amatu varētu turpināt ieņemt pašreizējā valsts kontroliere Krūmiņa. 

Saeimas Prezidija un Frakciju padome šodien nolēma, ka valsts kontroliera amata kandidātus varēs izvirzīt līdz 2017. gada 9. janvārim. Pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai pilnvaras beidzas 23. janvārī.

Pieraksta veicēju skaita dēļ šodien Stradiņa slimnīcas zvanu centrālē radusies pārslodze

1. decembra rītā plkst. 8 centrālē vienlaicīgi ienākuši 3774 zvani.

Lielā pieprasījuma dēļ savienojuma gaidīšanas laiks ar operatoru var sasniegt pat 10 minūtes, vai arī zvans nepienāk, noskaidrojusi aģentūra LETA.

Zvanu centrā strādā visi operatori, tomēr visus ienākošos zvanus vienlaicīgi nav iespējams apkalpot. Slimnīca atgādina, ka Zvanu centrs strādā līdz plkst. 19 katru darba dienu. Pierakstīties pie ārsta un uz izmeklējumiem ir iespējams arī Slimnīcas mājas lapā (www.stradini.lv), izmantojot pieteikuma formu, skaidroja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Daugavpils teātrī tapis Dž.Dž.Džilindžera iestudējums “Iemīlējās muļķis muļķītē”

Mūsdienu krievu dramaturga Sergeja Rubes luga “Žuljeta”, kas stāsta par diviem dzīves pabērniem, kurus liktenis savedis kopā

Ceturtdien, 1.decembrī plkst.18.30 Daugavpils teātrī notiks Dž.Dž.Džilindžera iestudētās liriskās komēdijas “Iemīlējās muļķis muļķītē” pirmizrāde, raksta aģentūra LETA. Lai arī Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs ir iestudējis izrādes vairākos Latvijas teātros – Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Liepājas teātrī un Valmieras Drāmas teātrī -, šis iestudējums kļūs par pirmo Daugavpils teātrī. 

Izrādei veltītajā preses konferencē režisors Dž.Dž.Džilindžers atzīmēja, ka doma iestudēt Daugavpils teātrī viņam bijusi jau trīs gadus un beidzot tas arī ir izdevies: “Daugavpils teātrī viss notiek kā jau profesionālā teātrī būtu jānotiek. Šeit ir radoša augsne manai darbībai, un man patiešām patīk šeit strādāt.” 

Iestudējuma “Iemīlējās muļķis muļķītē” pamatā ir mūsdienu krievu dramaturga Sergeja Rubes luga “Žuljeta” Ilmāra Šlāpina tulkojumā. Rube ir Vācijā dzīvojošs dramaturgs, kura traģikomēdija “Žuljeta” ieguva starptautiskā konkursa “Badenvailer – 2010” galveno prēmiju (konkurss rakstniekiem, kuri raksta krievu valodā, bet dzīvo ārzemēs). 

Luga vēsta par diviem dzīves pabērniem, kurus liktenis savedis kopā. Džuljeta ir pamuļķīte, kura visā raugās ar mīlestības pilnām acīm, bet nav nevienam vajadzīga, pat savai ģimenei. Rahmanovs ir izbijis cirka mākslinieks, kurš pēc gūtās traumas pārkvalificējies par burvju mākslinieku un pavada savas dienas, apmuļķojot cilvēkus. Kādu dienu ciniķis Rahmanovs satiek dīvaino Džuljetu. Šīs divas atšķirīgās pasaules saduras, un abu dzīve neatgriezeniski mainās. 

Izrādē vienu no titullomām izpilda aktieris Andris Bulis. Savukārt Daugavpils teātra aktrisei Zandai Mankopai šī būs pirmā pieredze titullomā. Zanda atzina, ka jau pirmajā lasījumā Džuljeta pati “atnāca” pie viņas un viņai atlika tikai ieklausīties. “Manuprāt, izrāde runā par to, ka cilvēki par daudz dzīvo savā sāpīgajā pagātnes notikumā un nevirzās vairs uz priekšu. Zaudējot iespēju karjeras izaugsmē, mīlestībā, cilvēki zaudē ticību tam, ka kaut kas labs vēl var notikt, un pilnīgi neko nedara, lai paši rastu savu laimi,” izrādi raksturo Zanda. 

Iestudējuma “Iemīlējās muļķis muļķītē” skatuves noformējumu veido scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, gaismu māksliniece – Jūlija Bondarenko. Izrādē izmantota Kārļa Lāča oriģinālmūzika. Lomās darbosies arī Māris Korsiets, Ritvars Gailums, Līga Ivanova, Mihails Abramovs, Kristīne Veinšteina, Inese Ivulāne-Mežale, Alberts Vecmanis, Egils Viļumovs un Maija Korkliša.

Vairāk informācijas teātra mājas lapā

Izstāžu zālē “Arsenāls” atklās mākslinieka Kristiana Brektes personālizstādi

Lielformāta gleznojumi un multimediālas instalācijas, kas veltītas militārajai tēmai

Ceturtdien, 1.decembrī plkst.17 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē “Arsenāls” atklās mākslinieka un scenogrāfa Kristiana Brektes personālizstādi “Arsenāls”, raksta aģentūra LETA. 

“Arsenāls” kļuvis par notikuma galveno atslēgas vārdu, gan tiecoties veidot sasaisti ar LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” ēkas funkciju gadsimtu gaitā, gan arī vēršot uzmanību uz bruņošanās vēsturi un tās aktualitāti mūsdienās. Brektes līdz šim vērienīgākā personālizstāde piedāvā jaunus darbus – lielformāta gleznojumus un multimediālas instalācijas, kas veltītas militārajai tēmai. 

Mākslinieku aizrauj sabiedrības tumšā puse, savos darbos viņš aplūko nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzienus. Izstādes telpa, kas kādreiz kalpojusi kā armijas noliktava, asociatīvā un tiešā veidā tiek izmantota kā ietvars eksponātiem, kas tapuši, izzinot kultūrvēstures epizodes. 

Brektes darbi zāli pārvērš laikmetīgā stāstījumā par cilvēka dabu īsta vai iedomāta apdraudējuma apstākļos. Atrastas fotogrāfijas, vernakulāri priekšmeti, sietspiedes, skulpturāli objekti, eļļas gleznojumi un trokšņu mūzika iemieso autora izpratni par arsenāla būtību un tā nozīmi šodien. 

Brekte ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozarē. Kopš 2003.gada viņš ir sarīkojis vairākas personālizstādes, regulāri piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Par darbu sēriju “Rīgas madonnas” Brekte nominēts Purvīša balvai un ieguvis titulu “Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem” starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “Art Vilnius’12”. 

Izstādi varēs apskatīt no piektdienas, 2. decembrī līdz 12.februārim.

Kinoteātrī “Splendid Palace” apskatāma Ulda Brieža fotoizstāde

Atklāšana 1. decembrī. Līdz 31.janvārim tā būs apskatāma “Tinto” vīna telpā

Ceturtdien, 1.decembrī plkst.19 kinoteātra “Splendid Palace” zālē “Café Film Noir” notiks Ulda Brieža fotoizstādes “Plusi un mīnusi. Mīnusi un plusi” atklāšana, raksta aģentūra LETA. 

Izstādes atklāšanā atvēršanas svētkus piedzīvos arī “Latio” 2017.gada kalendārs, kuru rotā 13 mākslinieka uzņemti fotoattēli. Tāpat pasākuma gaitā būs iespējams satikt fotogrāfu un dzirdēt stāstus par ievērojamāko darbu tapšanu. Pasākumu vadīs aktrise Karīna Tatarinova. 

Izstāde bez maksas skatāma no 3.decembra līdz 31.janvārim “Tinto” vīna telpā.

Saeima piekrīt kriminālatbildības noteikšanai par dienēšanu ārvalstu armijā

Atbalstītie grozījumi paredz cietumsodu par dienēšanu ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās, izņemot ES vai NATO dalībvalsts armijā.

Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, ziņo aģentūra LETA.

Paralēli grozījumiem Krimināllikumā iepriekš otrajā lasījumā atbalstīti arī AM sagatavotie grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.

Izņēmums gan attieksies uz Latvijas pilsoņiem, kas dienē ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijā, Brazīlijā vai Jaunzēlandē, kā arī tādas valsts dienestā, ar kuru noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dienē otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likuma noteiktajā kārtībā.

Personām, kuras sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017. gada 1. janvārim, likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams no 2018. gada 1. janvāra. Noteikts arī, ka Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā. Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs nepieciešams ierobežot, jo šādu darbību veikšana vērtējama kā potenciāli negatīva Latvijas iekšējās drošības situācijai, ņemot vērā to, ka valsts drošības iestādēm nav iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kāds ir militārās pieredzes un kaujas pieredzes ārvalstīs saturs un ievirze, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat Latvijas valstspiederīgo militārās un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs var radīt riskus Latvijas aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus. Militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas pasākumi ārvalstīs var saturēt ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas valstisko suverenitāti un teritoriālo vienotību, skaidro AM.

Prezidents NBS komandiera amatam virza Bergmaņa ieteikto Kalniņu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izšķīries Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieka Leonīda Kalniņa kandidatūru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Likums paredz, ka NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Latvijas Bruņoto spēku augstākā vadītāja Valsts prezidenta priekšlikuma. Komandiera kandidātu Valsts prezidentam iesaka aizsardzības ministrs.

Ministru kabinets Kalniņu Apvienotā štāba priekšnieka amatā apstiprināja šā gada 28. jūnijā. Apvienotā štāba priekšnieka amatā viņš stājās šā gada 26. augustā. Kalniņš bruņotajos spēkos dien kopš 1997. gada un dienestu viņš sācis Zemessardzes 51. bataljonā, 2003. gadā iecelts par Izlūku mācību centra komandieri. No 2003. līdz 2005. gadam Kalniņš dienējis Mācību vadības pavēlniecībā, no 2005. līdz 2009. gadam — Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieka amatā, savukārt no 2009. gada līdz apstiprināšanai Zemessardzes komandiera amatā 2011. gadā dienējis Zemessardzes štāba un Operatīvās pārvaldes priekšnieka amatā.

NBS Apvienotā štāba priekšnieks absolvējis Augstākā komandējošā sastāva kursu Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, kā arī Vadības un ģenerālštāba virsnieka kursu ASV Armijas vadības un ģenerālštāba koledžā. Kalniņš Irākā 2006. gadā ASV vadīto koalīcijas spēku operācijā bija Latvijas kontingenta komandiera vietnieks/multinacionālās divīzijas štāba plānošanas daļas priekšnieka vietnieks.

Kā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja Aizsardzības ministrijā, NATO valstīs ir ierasta prakse un neatņemama virsnieka karjeras sastāvdaļa, ka augstākajiem virsniekiem ar atbilstošu dienesta pieredzi, izglītību un amatu piešķir nākamo dienesta pakāpi.

Maksimālais vecums militārajā dienestā augstākajiem virsniekiem ir 60 gadu. Tajā pašā laikā saskaņā ar likumu personu NBS komandiera amatā apstiprina uz četriem gadiem — tātad, piemēram, 59 gadus vecs kandidāts, pārkāpjot 60 gadu slieksni, amatu automātiski nezaudētu. 1957. gada 13. februārī dzimušajam Kalniņam nākamgad apritēs 60 gadi. Pašreizējais NBS komandieris Raimonds Graube paziņoja, ka vēlas atvaļināties no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Graube, kurš ir pāris nedēļu jaunāks par Kalniņu, paziņojis, ka esot vecākais NATO valstu komandieris. Graubem nākamgad februārī apritēs 60 gadi.

 


Dailes teātra Kamerzālē jauna izrāde “Brutāls un dēls”

Izrādes režisors Dmitrijs Petrenko – lomās Lauris Subatnieks, Vita Vārpiņa, Dārta Daneviča un Mārtiņš Počs vai Niklāvs Kurpnieks

Dailes teātra Kamerzālē režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis psiholoģisko drāmu “Brutāls un dēls”, raksta aģentūra LETA . Pirmizrāde notika 30. novembrī. Izrāde ir stāsts par pusaudzi Liamu, kuram nākas pārcelties uz nekurienes vidu, lai dzīvotu kopā ar tēvu, kuru viņš nepazīst. Liama tēvs ir īsts mačo, turklāt dzīvo kopā ar apšaubāmas morāles sievieti. Liama tēva iesauka ir “Brutāls”. 

Izrādē lomas atveidos Lauris Subatnieks (Riks), Vita Vārpiņa (Sjūzija), Dārta Daneviča (Džena) un Mārtiņš Počs vai Niklāvs Kurpnieks (Liams). 

Petrenko, veidojot jauniestudējumu “Brutāls un dēls”, sadarbojas ar scenogrāfi Sintiju Jēkabsoni, kostīmu mākslinieci Baibu Litiņu un gaismu mākslinieku Kasparu Hercmani. Gerija Ouvena lugu no angļu valodas tulkojis Eduards Liniņš.

Vairāk informācijas teātra mājas lapā