NEPLP plāno 2018.gadā izveidot televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai • IR.lv

NEPLP plāno 2018.gadā izveidot televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai

26
Jaunievēlētā NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Foto: Ieva Lūka, LETA.

TV kanāla izveidošanai nepieciešami apmēram 1,5 miljoni eiro.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2018.gadā plāno VAS “Latvijas Televīzijas” (LTV) un Latvijas Radio kopprojektā izveidot televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai, aģentūrai LETA sacījusi padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere. 

“Sabiedriskajā pasūtījumā, kas ir paredzēts nākamo triju gadu periodam, esam paredzējuši atsevišķa interaktīva kanāla izveidošanu LTV un Latvijas Radio sadarbībā. Ja tam tiks rasts finansējums, projektu esam paredzējuši realizēt 2018.gadā,” teica Ķezbere, piebilstot, ka pagaidām projekta īstenošanu kavē tas, ka nav izdevies rast finansējumu valsts budžetā. 

Viņa norādīja, ka projekta īstenošanai ir nepieciešami apmēram 1,5 miljoni eiro, kas varētu tikt novirzīti, piemēram, informatīvu, izglītojošu, kā arī diskusiju raidījumu izveidei. “Šāda kanāla izveides mērķis ir informēt, izglītot un iesaistīt valstī notiekošajā cilvēkus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. (..) Tie ir dažādas nacionalitātes cilvēki, tajā skaitā poļi, baltkrievi, ukraiņi, kas dzīvo Latvijā un kuriem krievu valoda ir tuvāka, saprotamāka,” klāstīja Ķezbere. 

Tāpat viņa atzīmēja, ka pagaidām Latvijā nav atsevišķa televīzijas kanāla krievvalodīgajai auditorijai. “Kanālā LTV7 ir pāris stundas ar raidījumiem krievu valodā. Ir labi, ka tās ir, bet attiecīgā auditorija netiek uzrunāta. Ir protams cilvēki, kuri skatās šos raidījumus, bet, ja mērķa auditorija zinātu, ka ir atsevišķs kanāls krievvalodīgajai auditorijai, būtu citas iespējas viņus uzrunāt. Jo, piemēram, Latvijas Radio 4, kas izsenis orientējas uz vienu auditoriju, reitingi ir daudz labāki nekā LTV7, līdz ar to ir pamats domāt, ka ir nepieciešamas nevis pāris stundas, bet atsevišķs kanāls,” skaidroja Ķezbere. 

Viņa piebilda, ka attiecīgā kanāla krievvalodīgajai auditorijai izveidi NEPLP bija pieteikusi valdībai kā jaunās politikas iniciatīvu attiecībā uz 2017.gadu, taču finansējuma trūkuma dēļ valsts budžetā nauda netika iedalīta, tādējādi šo pašu iniciatīvu plānots iesniegt nākamgad budžeta projektā attiecībā uz 2018.gadu. 

Jau vēstīts, ka Latvijas Ārpolitikas institūts jaunākajā pētījumā “Latvijas plašsaziņas līdzekļu noturība pret citu valstu vēstījumiem: Krievijas faktors NATO 2016.gada Varšavas samita kontekstā” secinājis, ka iespēju uzrunāt krievvalodīgos apgrūtina atsevišķa televīzijas kanāla neesamība, jo viņu uzmanība ikreiz no jauna jāpiesaista ar konkrētām televīzijas programmām.

Komentāri (26)

Absints 30.11.2016. 13.17

Pavisam nesen taču bija mums kanāli krievu valodā- kas.., bankrotēja. Vai no tā NEPLP nemācās? Nu neskatīsies krievs tādu kanālu, ja blakus būs Krievijas kanāli, kuru translāciju sponsorē tāpat Latvijas valsts, kuri ir ar daudzkārt lielāku budžetu un daudzkārt labāku kvalitāti tāpēc. Vai NEPLP atkal jākāpj uz tā paša grābekļa?

Mediju pārstāvjiem vajadzētu zināt, ka pastāv “50 jūdžu likums”- skatītājs grib zināt, kas notiek tā tuvākajā apkārtnē, valstī. Tas ir tas, ar ko VAR skatītāju piesaistīt, jo provinciāls Latvijas krievu kanāls nez vai uztaisīs konkursu Golos 2 , kas vismaz pietuvosies orģinālam…. un to vienkārši neskatīsies.

Tam ,ka Latvijas informācija jānovada līdz krieviski runājošai auditorijai, piekrītu, taču tas nenozīmē ka vienai vai otrai diasporai ir jārada specifisks konteksts. Sabiedriskai televīzijai ir jāveicina integrācija, nevis jādarbojas pret to. Vai jau nepietiek ar segregētu izglītības sistēmu, kas audzina Latvijas nepatriotus?

Tāpēc nedrīkst taisīt kontekstus atsevišķām diasporām,, jo taisot tādu kanālu vienai, mēs diskriminētājam citas, nedrīkst būt raidījumi Latvijas poļiem, žīdiem, čigāniem, ukraiņiem, arābiem vai krieviem, bet ir jābūt raidījumiem Latvijas iedzīvotājiem, un jābūt Latvijas Sabiedriskās televīzijas raidījumu tulkojumiem attiecīgā valodā. Jau esmu daudzkārt norādījis, ka tehniski tas ir IESPĒJAMS JAU TAGAD. Visiem, kas skatās digitālo televīziju (un mums citas nav), skatās to caur vienu vai otru modemu (kastīti) šī iespēja JAU IR. Tāda iespēja ir visiem populāriem operatoriem: Virszemes televīzijai, Lattelekom internet tv, Baltkom, Viasat… Cita lieta, ka vairums kanālu tā neraida. NEPLP, ir pienācis laiks aizmirst veco analogo kanālu pārslēgšanu ar griežamu rokturi, vajag vienkārši izmantot esošās iespējas!

Otra reāla lieta – Baltijas kanāls, kas tulkotu ziņas un labākos raidījumus no Latvijas Lietuvas un Igaunijas sabiedriskām televīzijām. Nodrošinātu tulkojumus latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu un krievu valodu, būtu redzams ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā.

Neesmu dzirdējis nevienu argumentu pret šo ideju, tā kā tas atrisinātu informācijas nodošanu valodās, kurās ikdienā nerunā liela daļa no potenciālās auditorijas, tas veicinātu Baltijas valstu ciešāku integrāciju, un būtu labs Baltijas valstu lobisms Eiropā. Pie, kam pašiem netaisot raidījumus, būtu vajadzīgs tikai kvalificētu tulku pulks, pie kam to izmaksas tiktu dalītas uz trīs. Manuprāt ar to nošautu nevis vienu , bet daudzus zaķus, tas REĀLI darbotos, bet NEPLP grib atkal kāpt uz tā paša grābekļa! Kāpēc?

+12
0
Atbildēt

1

    ierados > 30.11.2016. 19.19

    “…kuri ir ar daudzkārt lielāku budžetu un daudzkārt labāku kvalitāti…”

    Tieši tā! Provinciāļi taisās konkurēt ar RTVi vai DOŽĞ. Smieklīgi.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

DD1 30.11.2016. 15.27

Visu, ko tie Latvijas krievi grib zināt, Ušakovs tiem pastāsta un parāda skaidrā krievu valodā.

Pati NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere ir kontraversāla personība un tagad vēl piedevām bīda projektu – TV kanālu krievvalodīgajai auditorijai, kas jau daudzas reizes apspriests un noraidīts kā tāds, kas nav dzīvotspējīgs, jo krieviski runājošie to tikpat neskatīsies.

Kā piedāvā Ķīps, apspriešanas vērts būtu Baltijas kanāls, kas būtu redzams ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu un krievu valodā. Tad mērķauditorija būtu visa Eiropa nevis tikai vietējie krievi, kas nevīžo iemācīties latviski. Tas vismaz nepazemotu mūsu latvisko pašapziņu tā kā mēģinājums uzbāzties krieviem ar savām Latvijas ziņām, kamēr tiem tās pilnīgi “pie kājas”.

+7
-2
Atbildēt

0

eltae 30.11.2016. 15.34

Tāpēc jau Igaunijas valdību vadīs premjers, kuram līgums ar Vienoto Krieviju.

+7
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu