Būvnieki un brīdinājumi 4

Brīdinājuma zīme Esplanādē pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Foto: Gunārs Nāgels
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Celtnieki attaisno savus misēkļus un pieprasa maksimālu cenu

Nesenais sniegs Rīgā bija iemesls atkal pārliecināties par Latvijas celtnieku nekompetenci. Esplanādes laukumā starp Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju un gājēju ceļu, kas savieno Elizabetes ielu ar Kalpaka bulvāri, ir betonēts laukums, pa kuru vasaras laikā tauta pārvietojas visos virzienos un notiek dažādi pasākumi. Taču pie pirmā sniega tur tiek uzstādītas brīdinājuma zīmes.

Teksts vēsta: ”Jūs pārvietojaties pa Mākslas muzeja jumtu. Tas noklāts ar dekoratīvām pulētām betona plāksnēm. Lietus, sala un sniega apstākļos tās slīd! UZMANĪBU – SLIDENS!” Zīmīgi, ka zīmes parakstījuši un tātad, cik noprotams, uzstādījuši ”Rīgas meži”.

Būtu interesanti noskaidrot, vai celtnieki brīdināja, ka izvēlētais materiāls nav nemaz piemērots laukumam, kur ir paredzēta dzīva gājēju satiksme. Kā vēsta zīme, laukums ir slidens ne tikai sniega, bet arī lietus apstākļos. Tomēr jāizsaka atzinība par tik dzejisku atrunāšanos: ”Jūs pārvietojaties pa Mākslas muzeja jumtu.”

Vai nebūtu vērts dibināt balvu par labāko attaisnojumu celtniecības misēkļiem?

Ja jau runājam par celtniekiem, tad var minēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta noslēgšanu, kam līdz gada beigām jāpārskaita pēdējais maksājums. Pa virsu jau samaksātajiem 195,4 miljoniem eiro, celtnieki – ”RBSSKALS”, SIA ”Skonto Būve” un SIA ”RE&RE” – pieprasījuši papildus 22 478 367,80 eiro, turklāt par šo summu pēc būvuzrauga pieprasījuma neesot iesnieguši apliecinājuma dokumentus.

Kultūras ministrija negrasās šādu summu maksāt, un ministre Dace Melbārde saka: ”Būvnieku prasība ir absurda un nepamatota. Turklāt viņu apetīte ir milzīga – par 22 miljoniem mēs spējām Rēzeknē uzbūvēt koncertzāli ”Gors” (..) Maksimālā projekta summa bija būvnieku piedāvājums iepirkumu procesā, turklāt tā tika piedāvāta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā vispār bija augstākās vēsturē.”

Komentāri (4)

vvilums 29.11.2016. 13.26

Par to ,ka plāksnes slidenas ” paldies jāsaka” leišu projektētājiem un jāprasa apdrošinātajiem atlīdzība par arhitekta profesionālām neizdarībām, ja tāda viņiem ir.

Atkal būvnieku vēlme izsist papildus samaksu par būvdarbiem no pasūtītāja, ejot pretrunā ar būvuzraugu slēdzienu, ir kaut kas no reketieru paņēmieniem.

+2
0
Atbildēt

0

Muriela Sparka 29.11.2016. 10.23

Būtu labi nesaukt viņus par celtniekiem, bet būvuzņēmējiem. Celtnieks bija tas, kurš uzlika plāksnes, kādas jau nu projektētājs bija ieprojektējis un būvuzņēmējs ar pasūtītāju saskaņojis.

+2
0
Atbildēt

1

    andrejs > Muriela Sparka 29.11.2016. 12.27

    Kultūras ministrija negrasās šādu summu maksāt, un ministre Dace Melbārde saka: ”Būvnieku prasība ir absurda un nepamatota. Turklāt viņu apetīte ir milzīga – par 22 miljoniem mēs spējām Rēzeknē uzbūvēt koncertzāli ”Gors” (..) Maksimālā projekta summa bija būvnieku piedāvājums iepirkumu procesā, turklāt tā tika piedāvāta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā vispār bija augstākās vēsturē.”

    —————-

    Ko par “būvnieku” alkatību saka īpaši advancētie korupcijas sargsuņi no Delnas?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

jurisml_inbox_lv 29.11.2016. 09.21

piemmums ar buuvnieciibu taapat kaa ar biteem nekad nevar neko zinaat , pirmkaart valsts pasuutiijumos taames ir slepenas , ka pat dziivokļa remontam apreeķinaataas neviens nedriikst redzeet , kur nu veel tilta buuvnieciibai rakstiitos briinumus , materiaalus iegaadaajas jau ar aplikto pvn , bet beigaas taamee veel paraadaas pvn, par materisali kvalitaati arii nav skaidriibas , par to neviens neko nezin , kameer buuve nav sagruvusi, toties birokraatiju šai procesaa neatņemt.

+3
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu