Riņķa dancis ap sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām • IR.lv

Riņķa dancis ap sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

63
Foto: pixabay.com

Kā mazos uzņēmumus ietekmēs jaunā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanas un aprēķināšanas kārtība? Trīs scenāriji.

Tajā brīdī, kad valsts ķeras klāt pie kārtējās nodokļu maksātāju “aptīrīšanas”, bet mazais uzņēmējs cenšas noturēties “peldus virs ūdens”, šo divu šķietami nesamierināmo pretinieku nerimstošais riņķa dancis uzņem tikai apgriezienus. Kamēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) apņemas iekasēt aizvien vairāk un vairāk nodokļus, tikmēr uzņēmējam jāizdomā, ko darīt, lai izdzīvotu. 

Sekojot līdzi ne vien izmaiņām likumdošanas aktos, bet arī valsts amatpersonu skaidrojumiem publiskajā telpā, rodas sajūta, ka vienīgais, ko ierēdņi redz, ir tie milzīgie, parastajam mirstīgajam neaptveramiem budžeta ieņēmumi, kas radīsies līdz ar jauno likuma normu ieviešanu. 

Ierēdņi ir tik dziļi ieslīguši savā pašapmierinātībā un augstprātībā, ka nemaz necenšas (varbūt nav spējīgi) saprast, kā tas ir – būt mazajam uzņēmējam. 

Lai gan VID mājas lapā ir pieejami metodiskie materiāli, kas skaidro jauno valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un aprēķināšanas kārtību, tomēr atļaušos norādīt, ka tie ir vairāk kā nepilnīgi. Materiālos aplūkotie piemēri un skaidrojumi fokusēti uz maksimālu nodokļu iekasēšanu, nevis pareizas izpratnes radīšanu. 

Tā vietā, lai mazajam uzņēmējam, kas, taupot jau tā ierobežotos līdzekļus, vienlaicīgi ir gan uzņēmuma vadītājs un grāmatvedis, gan jurists un, ja nepieciešams, arī sētnieks, palīdzētu saprast, kas tieši būtu jādara, lai korekti nomaksātu un – uzsvēršu! – nepārmaksātu nodokļus, tiek sniegta skopa un sausa informācija, kuru sastādījis kāds ierēdnis, kuram, iespējams, nav ne mazākās nojausmas par uzņēmējdarbības pamatiem, par pieredzi nemaz nerunājot. 

Šīs dezinformācijas rezultātā, uzņēmums, kuram ir neliels gada apgrozījums un mazas darbinieku algas, kas dažkārt nepārsniedz pat pārsimts eiro, būtībā ir jālikvidē, vai arī tam jāieslīgst “pelēkajā zonā”. 

VID izpratnē jēdziens “nodokļu optimizācija” ir kā sinonīms nodokļu nemaksāšanai un ļaunprātīgai krāpniecībai, kamēr mazajam uzņēmējam tas ne reti ir “glābšanas riņķis”. Tādejādi jau apriori ikviens uzņēmējs tiek uztverts kā potenciāls noziedznieks, nevis godīgs sadarbības partneris. 

Tas būtu tikai normāli, ja VID skaidrotu ne vien to, ko grasās no uzņēmēja “paņemt”, bet arī sniegtu racionālus priekšlikumus, kā nodokļus nepārmaksāt. Šeit jāatzīmē, ka augstākminētajos VID metodiskajos materiālos iztrūkst tieši šāda rakstura informācija. 

Dotajā kontekstā lielākās neskaidrības attiecas tieši uz VSAOI aprēķināšanu un nomaksu. Ja problēmu aplūko tikpat primitīvi un vienpusēji, kā tas tiek darīts no atbildīgo amatpersonu un iestāžu puses, tad sanāk, ka par katru mazā uzņēmuma darbinieku mēnesī neatkarīgi no viņa ienākumiem (algas) un padarītā darba apjoma 2017. gadā būs jāveic minimālās obligātās iemaksas 97,16 eiro apmērā, kas attiecīgi ir 34,09% no VSAOI objekta jeb 285 eiro, kas savukārt ir ¾ no minimālas algas jeb 380 eiro (380×3/4=285×34,09%=97,16). 

Likumā gan ir ietverti atsevišķi izņēmumi, kuriem VSAOI tiek aprēķinātas atšķirīgi, tomēr uzskatāmības labad tie šeit nav aplūkoti. Zemāk aprakstīti piemēri, kas būtībā sniedz ieskatu, kā izvairīties no nodokļu pārmaksas, tajā pat laikā godprātīgi ievērojot uzņēmējam saistošās likumu normas. 

Kā piemēru aplūkosim nelielu izdomātu uzņēmumu “Melnā avs”, kas reģistrēts kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs un nodarbojās ar dažādu amatniecības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību. Aprēķinu pamatā ir kalendārais mēnesis, kurā ir 31 diena. Tajos nav ņemti vērā saimnieciskās darbības izdevumi, tostarp samaksātais mikrouzņēmuma nodoklis. 

“Melnajā avī” piepelnās arī Anniņa, kas mēnesī uzada desmit pārus vilnas zeķu un nopelna 10 eiro par katru pāri, t.i. pavisam 100 eiro mēnesī. Vienkāršības labad pieņemsim, ka Anniņa zeķes ada ar adāmmašīnu un desmit zeķu pāru uzadīšanai viņai nepieciešamas 5 darba dienas. 

Ja līdz šim “Melnās avs” īpašniekam Anniņa kā darbiniece izmaksāja 100 eiro mēnesī, neskaitot nomaksāto MUN un citus saimnieciskās darbības izdevumus, tad sākot ar 2017. gada 1. janvāri, paturot Anniņu pastāvīgā darbā, uzņēmējam papildus par savu darbinieci būtu jāmaksā arī VSAOI 97,16 eiro mēnesī. Līdz ar to Anniņa uzņēmējam izmaksātu 197,16 eiro, bet viena zeķu pāra pašizmaksa, ieskaitot ražošanas izdevumus, pārsniegtu 20 eiro robežu, padarot “Melno avi” par konkurētnespējīgu uzņēmumu. 

Ko darīt? Ir trīs risinājumi. Katrā no zemāk aprakstītajiem variantiem Anniņai saglabāts 100 eiro ienākums no 10 uzadītajiem zeķu pāriem, kamēr “Melnā avs” nosedz mainīgās izmaksas. 

Pirmais risinājums. Anniņa pamet darba “Melnajā avī”, reģistrējās kā pašnodarbinātā persona un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Dotais risinājums ir ekonomiski pamatots pie nosacījuma, ja Anniņa zeķes ada pastāvīgi (tā ir viņas pamatnodarbošanās, nevis piepelnīšanās) un sadarbojas ar vairākiem uzņēmumiem, uzadot mēnesī, teiksim, 40 zeķu pārus, kurus veiksmīgi arī realizē. Strādājot savā mikrouzņēmumā, Anniņai ir ne vien pašai jāpērk dzija un jāmaksā MUN, kas aprēķinos gan nav ņemts vērā, bet arī jāmaksā par sevi VSAOI 97,16 eiro apmērā. 

Lai nopelnītu 10 eiro no katra zeķu pāra jeb 400 eiro mēnesī, Anniņai pie tiem jāpieskaita VSAOI, iegūstot kopsummu gandrīz 500 eiro apmērā. Līdz ar to katra zeķu pāra cena, par kādu Anniņa tās pārdos uzpircējiem, būs 12,50 eiro (500/40=12,50). Tādejādi, uzadījusi desmit zeķu pārus, Anniņa tos pārdos “Melnajai avij”, izrakstot rēķinu par 125 eiro. Kad “Melnā avs” un arī pārējie uzņēmumi, ar kuriem Anniņa sadarbojās, būs rēķinus apmaksājušas, viņa varēs samaksāt MUN un VSAOI, kā arī izmaksāt sev algu.

 Otrais risinājums. Anniņa tiek atbrīvota no darba “Melnajā avī” un ar viņu tiek noslēgts uzņēmuma līgums par 10 zeķu pāru piegādi. Noslēdzot uzņēma līgumu jāņem vērā, ka Anniņai dzija jāpērk pašai un zeķes jāada ar savu adāmmašīnu, kas nenoliedzami samazinās viņas reālos ienākumus. Ja Anniņa nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, “Melnā avs” par viņu ietur VSAOI darba ņēmēja daļu 10,5% apmērā un iedzīvotāja ienākuma nodokli 23% apmērā. Tādejādi, lai Anniņai varētu samaksāt 100 eiro, “Melnās avs” izmaksas par 10 zeķu pāriem palielināsies līdz 145,10 eiro (145,10-10,5%=129,87-23%=100). 

Noslēdzot uzņēmuma līgumu, Anniņai jāņem vērā likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 11. panta 1.3 punkta nosacījumi, kas nosaka kritērijus, kad fiziskas personas darbība būtu kvalificējama kā saimnieciskā darbība. Ja, piemēram, Anniņa ir noslēgusi trīs vai vairāk uzņēmuma līgumus vienā taksācijas periodā, tad tā jau ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, kā rezultātā viņai nekas cits neatliek kā kļūt par pašnodarbinātu personu un sākt maksāt nodokļus pašai. 

Trešais risinājums. “Melnā avs” pieņem Anniņu darbā tikai uz 5 dienām konkrētajā mēnesī. Šeit gan jāņem vērā, ka maksimālā darba alga, ko uzņēmējs var maksāt nedrīkst pārsniegt 23,23 eiro dienā (720/31=23,23), vai attiecīgi 116,13 eiro par 5 darba dienām, ja attiecīgajā kalendārajā mēnesī ir 31 diena, vai arī 24 eiro dienā (720/30=24) un attiecīgi 120 eiro par 5 darba dienām, ja attiecīgajā kalendārajā mēnesī ir 30 dienas. 

Dotajā gadījumā Anniņas alga 100 eiro apmērā nepārsniedz maksimāli izmaksājamās algas apmēru par 5 darba dienām mikrouzņēmumā. Pieņemot Anniņu darbā tikai uz 5 dienām, arī VSAOI ir jāmaksā tikai par šīm 5 dienām. Ja minimālā VSAOI mēnesī ir 97,16 eiro, tad par 5 nostrādātajām dienām tie ir 15,67 eiro (97,16/31=15,67). To regulē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (2017. gada 1. janvāra redakcijas) 9. panta 1. punkts, nosakot, ka “mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā uzņēmuma darbinieka statusu. 

Savukārt, likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.3 panta 11. punkts, šo normu tikai precizē, nosakot, ka “minimālo mēneša obligāto iemaksu objektu piemēro proporcionāli tām pārskata mēneša kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs.” 

Līdz ar to, lai samaksātu Anniņai 100 eiro par 10 zeķu pāriem, “Melnajai avij” jārēķinās ar 115,67 eiro izdevumiem, neskaitot ražošanos izmaksas un MUN. Tāpat uzņēmējam jāatvēl laiks, lai VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā Anniņu konkrētā dienā darbā pieņemtu un konkrētā dienā no darba arī atbrīvotu.

 Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad ne viens vien mazais uzņēmējs domā par darbinieku atlaišanu vai pat uzņēmējdarbības pārtraukšanu, ir pamats bažām, ka līdz ar jaunajām likumu normām pieaugs ne vien bezdarbnieku un “pelēkajā zonā” strādājošo skaits, bet arī plānotie daudzmiljonu ieņēmumu sociālajā budžetā tā arī nekad tur nenonāks, izraisot vēl lielāku sociāli-ekonomisko krīzi, nekā tā ir šobrīd, jo īpaši tajās sabiedrības grupās, kuru labklājība ir tieši atkarīga no minētā sociālā budžeta. 

Manuprāt, augstprātīgā ierēdniecība ir piemirsusi, ka tieši dzīvotspējīgs uzņēmējs ir valsts un arī sabiedrības stūrakmens. Tā vien šķiet, ka tā saucamā “politiskā elite” dzīvo izdomātā pasaku zemē, kurā katram vienkāršā darba darītājam, tostarp mazajam uzņēmējam, pagultē paslēpta bezizmēra naudas zeķe, ar kuras saturu viņš spītīgi atsakās dalīties. 

Nobeidzot šīs pārdomas, vēlējos “lielajiem kungiem un dāmām” – gadījumā, ja viņi nolaistos no saviem augstumiem un šo lasītu, – atgādināt kādu piemirstu patiesību: katrai darbībai ir pretdarbībai, bet katram nepārdomātam lēmuma – ne tik labas sekas.

Autors ir ceļotājs, rakstnieks, biologs, ģeogrāfs, zemnieks un namdaris.

Komentāri (63)

zanE 17.11.2016. 12.33

…no Rutas Zilveres bloga:

Minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas (skats no dažādiem aspektiem)

Vispirms daži citāti. Ko par tādu minimālo sociālo iemaksu modeli, kāds tagad iestrādāts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, saka starptautiskie eksperti, kuri pētījuši situāciju Latvijā?

OECD: “minimālās iemaksas padarīs patieso (pretstatā viltus nepilnam darba laikam, kuru darba devējs izmanto, lai apietu minimālo darba algu – R.Z.) nepilna laika darbu (kas jau tā Latvijā ir zems) daudz dārgāku un izspiedīs no darba tirgus zemākas produktivitātes darbiniekus un tos, kuri izteikti dod priekšroku nepilna laika darbam. Tās [iemaksas] apgrūtinās darba devēju iespējas reaģēt uz biznesa svārstībām legālā veidā, proti, samazinot darbinieku darba laiku. Tiks radīta motivācija nereģistrētai neformālai nodarbinātībai [1] (autores tulkojums no angļu valodas).

Pasaules Banka: “Minimālo sociālo iemaksu ieviešana darbiniekiem, kaut arī paredzēta pensiju sistēmas ilgtspējas un nākotnes pensiju adekvātuma veicināšanai, var radīt būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību un uz taisnīgu fiskālo politiku. No nostrādātajām stundām un darba samaksas neatkarīga minimālā sociālā iemaksa potenciāli varētu palielināt pensiju sistēmas resursus un nākotnes pensiju apmērus. Tomēr tā palielina darba devēju izmaksas, ja viņi pieņem darbā nepilnu darba laiku nodarbinātus un mazkvalificētus strādājošos. Tāpēc ir pamats nopietnām bažām, ka šis pasākums varētu samazināt formālo nodarbinātību to personu vidū, kas strādā zemu apmaksātu nepilna laika darbu par tādu bruto darba samaksu, kura ir zemāka par minimālo darba algu. Tā kā personas, kas sasniegušas 50 gadu vecumu, ir biežāk nodarbinātas zemi apmaksātos un nepilna laika darbos, tad minimālās sociālās iemaksas tos skars smagāk nekā citu vecuma grupu iedzīvotājus. Iespējams sekot Igaunijai, izslēdzot no minimālās sociālās iemaksas pirmspensijas vecuma iedzīvotājus un personas ar invaliditāti.

Skatoties plašāk, minimālo sociālo iemaksu ieviešana vēl vairāk nosvērs nodokļu sistēmu uz darbaspēka nodokļu pusi un palielinās jau tā augsto darba devēja iemaksu līmeni par zemo algu pelnītājiem. Ņemot vērā to, ka nodokļu sistēma Latvijā ir relatīvi regresīva ar vienādu ienākumu nodokļa likmi 23% apmērā, tad minimālo sociālo iemaksu ieviešana rada papildus bažas par nodokļu sistēmu tās taisnīguma aspektā [2] (autores tulkojums no angļu valodas).

Turpmāk vēl.

[1] OECD Reviews of Labour Market and Social Policies: Latvia 2016,

http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/social-issues-migration-health/oecd-reviews-of-labour-market-and-social-policies-latvia-2016_9789264250505-en#.WCxxHLJ96Uk#page28

[2] The World Bank, The Active Ageing Chalange, P.91, http://www.lm.gov.lv/text/2735

+8
-1
Atbildēt

2

    Miervaldis > zanE 18.11.2016. 00.03

    Latvijā ir vienotā nodokļu likme. Es ceru, te nebūs jāsāk strīdēties par acīmredzamiem faktiem?

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > zanE 18.11.2016. 13.54

    Strīdēties jāsāk, protams, būs. Melīši un krāpnieciņi gan ir izdresēti tik tālu, ka ar dažiem izņēmumiem nelien strīdā, jo saprot, ka dabūs pretī ka maz neliksies, bet melošana par neeksistējošiem ”regresīviem nodokļiem” turpinās pilnā sparā.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 21.21

Psihopātiskais mazo strādātgribētāju ienadnieks Miervaldis laikam no Smilšu ielas budžetniekiem. Tieši tiem ir ļoti līdzīga attieksme pret katru, kam kaut ko varētu atņemt lielas idejas vārdā. Tieši tik sociopātiska tur kādreiz bija Daina Robežniece.

Tāds naids! Un pilnīgs priekšstatu par reaļo dzīvi trūkums. Diemžēl, vēl nav pamata cerēt, ka tādi no FM un VID tiks laikus izmēzti.

Un pēc kategoriskajiem izteikumiem, no zemes atrautajām idejām, izklausās, ka Mievaldis ir kāda budžetbiroja veģetants vai tml. parazīts, kam ne mazākās saprašanas par uzņēmējdarbību un savu ienākumu pelnīšanu.

Prieks par Agni, kura centusies loģiski ieguldīt kvalitatīvos darba instrumentos.

+6
-1
Atbildēt

4

    Miervaldis > Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 22.45

    Neesmu no budžetniekiem, lai gan ”valsts iestādēs strādājošais” nav lamu vārds un mūsu visvarenie ”uzņēmāji” izmisumā iekauksies, ja pēkšņi vairs nebūs ne likumu, ne policijas, ne valsts medicīnas utt. esmu no nodokļu maksātājiem, pie kuru naudas ķersies šodienas darbības imitatori, kad atklāsies, ka ”strādātgribētājam” vaīīī vaīīī vaīīī pensija nesanāk vaīīī vaīīī vaīīī dodiet vaīīī palīdziet vaīīī badā nomiršu vaīīī vaīīī vaīīī!

    Reālā dzīve, strīdnieciņ, ir vienkārša. Nekas nerodas no nekā. Tātad viss, ieskaitot pensijas kapitālu, ir jārada. Pašam. Jau teicu, man nekā lieka nebūs. Neviena centa. Tātad, ja strādā, tad pelni pats sev algu un pensiju. Kā teica Bils Geitss slavenajā uzrunā jauniešiem, pirms jūs varēsiet kaut ko no dzīves prasīt, jums būs jāparāda, ko varat.

    Tā ka, idejiskie vaidnieki, uzvariet sliņķi un tizleni sevī un sāciet strādāt! Ne jau man to vajag, bet jums. Man būs vienalga, vai jūs ubagosiet vai badosieties, ne jau man būs jāubago un jābadojas, bet jums. Ir tikai viena iespēja, kā tas var nenotikt – ja jūs sākat NORMĀLI, BEZ SHĒMOŠANAS UN VAIMANOLOĢIJAS, strādāt. Ja tie, kas šodien prāto, kā apshēmot un apkrāpt paši savu nākotni, kādreiz sprāgs badā, man žēl nebūs. Tā bija jūsu pašu izvēle. Es esmu riebīgs? Jā. Un egoists. Savējos es izvilkšu, bet jūs tieciet galā paši, Viss.

    Un pēc bezargumentu troļļošanas izskatās, ka šajā diskusijā ir ieviesies kārtējais tukšklaigāšanas speciālists. Laipni klūdzam kaujas laukā! Kas diskuaijā karu sarīkos, pats to arī zaudēs!

    Prieks par Agni, kura izdarījusi nepanesamu ieguldījumu, ko tagad nevar apmaksāt! Tā turpini! Tikai nenāc pie manis naudu prasīt, ja pietrūks. Speršu.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 22.58

    Pēc kategoriskajiem izteikumiem var secināt tikai to, ka te kādam nav ko atbildēt uz maniem argumentiem un viņš uzprasās uz apzīmējumu ”trollis”. Deklarāciju trollim strīdnieciņam neuzrādīšu, man nav tāda pienākuma, tikai atgādināšu, ka ne jau es te sūdzos ka neiznāk nodokļus samaksāt! Tā ka visi, kas nav spējīgi diskutēt par tēmu, tiek aicināti netraucēt!

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 22.55

    Par ”kvalititatīviem instrumentiem”. Ja ”karjera” slikti attīstās un jāgaudo, ka pat pusi minimālās nevar nopelnīt, nekrāpjot valsti un savu nākotni, tad ”karjera” ir neveiksmīga un ”investīcijas” vai nu bija pāragras vai arī tiek izmantotas kā atruna shēmošanai un krāpšanai.

    Joprojām paliek neatbildēts jautājums, kā cilvēks, kas ”mēnesī saņem 150 eiro”, tas ir, pusi no minimālās algas, saņēma kredītu 2000 eiro apmērā? Vai šis kredīts ir ņemts no augļotāja?

    Senajiem grieķiem bija tāds stāstiņš par retoriku. Pēc retorikas studijām dēls atgriežas mājās. Tēvs jautā, ko dēls iemācījies. Dēls atbild – skaties, tur uz galda ir divi āboli. Viens un divi. Tā kā viens un divi ir trīs, tad uz galda ir trīs āboli. Tēvs pasmīn bārdā, jā, tā retorika ir viena spēcīga zinātne, tagad es ēdīšu vienu ābolu, māte otru, bet tu, dēls, ēd to, ko radīji ar savu retoriku.

    Tas pats attiecas uz tiem, kam vaīīī vaīīī vaīīi karjera neveidojas vaīīī ja tik varētu nodokļus nemaksāt vaīīī. Ar shēmošanu, izmisīgu strīdēšanos pretī un prātuļojumiem ”kas ir citādi domājošie” vēl neviens pensijas kapitālu nav radījis. Visi, kam šis kapitāls ir, to ir nopelnījuši.

    Starp citu, pieņemot, ka cilvēks nopelna 150 eiro, bet par ”tehniku” jāatdod 97, tad pāri paliek 53. Atliek noskaidrot, kā ar šo summu iespējams izdzīvot kaut vai ”laukos”, neaizmirstot samaksāt rēķinus?

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    bender45 > Optiskais Tēmeklis 21.11.2016. 17.37

    Kādi gan argumenti parašas pedarastam miervaldim?Tikai paštīksmināšanās par savu “”daiļrunību”” histēriska pirmklasnieka līmenī….

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 23.05

Sociopāts grafomāns? Neinteresanti.

+6
-1
Atbildēt

4

    Miervaldis > Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 23.21

    Tēmu komentēt nespējīgs trollis tukšstrīdnieks? Neoriģināli.

    Starp citu, trolli tukšstrīdniek, ja kādam šī diskusija nav interesanta, es te nevienu neesamu ar varu atvilcis un piespiedu kārtā neturu.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 23.39

    Monologs, idiotrolli, būs tikai tad, kad tu, idiottrolli, būsi aizvēris idiotroļļojamo caurumu un aizvācies. Lai gan tavs ieguldījums, idiottrolli, ir nekāds, tehniski tomēr vēl ir dialogs :D Un tu, idiottrolli, šajā dialogā vēl neesi pateicis NE VĀRDA par tēmu. Tā ka sociopātu un grafomānu, idiottrolli, apskati spogulī.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Optiskais Tēmeklis 20.11.2016. 23.42

    Tas, ka te kāds idiottrollis nav spējīgs pateikt ne vārda par tēmu, ir viņa, nevis mana problēma.

    Starp citu, idiottrollis ir vēl stulbāks par manu suni. Lai gan suns neprot runāt vārdos, tomēr es vienmēr zinu, ko viņš grib pateikt – prasa est, aicina spēlēties, grib iet staigāt, brīdina, ka nāk svešinieks utt. Idiottrollis tikai trokšņo, bet pateikt neko nevar.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Nejauc sociopātisku grafomānisku monologu ar diiskusiju.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu