Sava istaba • IR.lv

Sava istaba

4
Kristīne Krūze-Hermane.
Anda Burve-Rozīte

Iestudējot Agatas Kristi detektīvstāstu Lakstīgalu māja Jaunajā Rīgas teātrī, aktrise Kristīne Krūze-Hermane (33) atklāja, ka labprāt režisēt turpinātu

Pirms tikšanās ar aktrisi un izrādes Lakstīgalu māja režisori atcerējos stāstiņu, kā pasaulslavenā Agata Kristi 1958. gadā devās uz ballīti smalkajā Londonas viesnīcā Savoja. Par godu lugas Peļu slazds grandiozajiem panākumiem teātrī to bija sarīkojis rakstnieces producents. Pie ieejas Kristi apturēja durvju sargs, kurš viņu nepazina. Liktenīgā rakstura īpašība – ārkārtīgs kautrīgums – nospēlēja savu lomu, un Kristi klusējot steigšus pameta viesnīcu.

Es domāju – nez, kāda rakstura īpašība spilgti izpaudīsies Kristīnē Krūzē, kad viņu sastapšu pirms iestudējuma pirmizrādes. Kristīne ienāca mākslas kafejnīcā Kolekcionārs klusiem soļiem. Neatceros, kad pēdējo reizi biju sastapusi tik mierīgu, ar dzīvi apmierinātu cilvēku. Šī ir desmitā sezona, kopš viņa spēlē Jaunajā Rīgas teātrī. Jaunākā loma – Ģirta Ēča iestudējumā Grimētava, izrāde skatāma arī novembrī. Kristīnes un režisora Alvja Hermaņa ģimenē aug trīs bērni: Jāzeps, Kajs un Elza. Nu ir arī pašas radīta monoizrāde – detektīvs ar Sandru Kļaviņu titullomā. Teātra kritiķe Edīte Tišhezere uzskata, ka Kristi vienkāršo krimiķi Krūzei izdevies padziļināt, parādīt, cik daudz slāņu var būt vienā tādā «bezsmadzeņu lellītē», kura uz skatuves ieskauta 50. gadu estētikā un vērtību sistēmā (sieviete kā perfekti kopta greznumlieta, arī pavarda turētāja), – un Sandra Kļaviņa to ļoti labi nospēlē. Savukārt Kristīni pašu šosezon skatītāji var vērot ne tikai teātrī, bet arī TV3 seriālā Šķiršanās formula. «Tā bija interesanta pieredze. Vai gribētu to vēl kādreiz atkārtot? Nē,» viņa tēmai ātri pieliek punktu. Visas domas nu vērstas uz jaunatklātās pieredzes – režijas – pusi.

Par izrādes sižetu teici – tas ir stāsts par sievieti, kura laimīgi precējusies, viss viņai ir labi, līdz notiek kas negaidīts. Mani interesē, kas ir laba dzīve mūsdienu kontekstā, tavuprāt?
Nav universālas definīcijas. Man laba dzīve laikam ir – bez konfliktiem. Paralizējos no tiem, ļimstu. Ja ir miers, vari domāt. Atrast izeju no jebkādas situācijas. Labas dzīves definīcija… Tā skartu visas banālās lietas. Lai gan tās jau arī ir tās nozīmīgākās. Lai ir, ko ēst. Lai ir tuvs cilvēks blakus. Saprotu, ka man ļoti jādozē internets. Ziņām ārprātīgi pieslēdzos, man ir augstas empātijas spējas, nemāku racionāli paskatīties no malas. Piemēram, man nav skaidrs, kāpēc notiek karš Sīrijā. Kāpēc jāšauj, jāspridzina? Tā vietā, lai cilvēki vienkārši dzīvotu un būtu laimīgi. Tas ir ārprāts, ka 21. gadsimtā kaut kas tāds cilvēcei jāpiedzīvo dažu asinssuņu dēļ, kuriem jāturas pie varas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu