Ērberģis ar zvaigznēm • IR.lv

Ērberģis ar zvaigznēm

24
Kad parādās atsauksme ar zemu vērtējumu, Baiba Stepiņa pārdzīvo un vienmēr atbild. Arī uz anonīmiem komentāriem. «Cilvēki ir dažādi, ar to jārēķinās.»

Viesnīca Kārļamuiža ieguvusi TripAdvisor Traveler’s Choise Winner 2016 un ir viena no retajām lauku viesnīcām, kas tik labi novērtēta arī populārajā vietnē Booking.com. Desmito gadu lauku viesnīcu vada Baiba un Jānis Stepiņi

Neliela lauku viesnīca Cēsu pusē. Kārļamuižā saimnieko Stepiņu ģimene. «Es esmu jūrmalniece. Pirms vairāk nekā 10 gadiem vīrs pastāstīja, ka atradis mums lauku māju – vīnstīgām apaugušu namiņu netālu no Amatas upes,» atceras Baiba. Pirmoreiz ieraugot, māja viņai patika, taču tā bija sliktā stāvoklī. Jumts iebrucis. Tā bija viena no retajām ēkām, kas vēl saglabājusies no Kārļamuižas ansambļa. Otra ēka bija ērberģis, kur agrāk dzīvoja muižas strādnieki. Pati muiža tika nopostīta 1919. gadā. Bildēs pie viesnīcas sienas redzams, ka 1799. gadā uzcelta sarkanu ķieģeļu divstāvu ēka. Tās pasūtītājs bija skots Džeimss Pīrsons, tirgotājs, kurš apprecējās ar Cēsu birģermeistara Jakoba Trampovska meitu Angelu un nolēma Kārļos celt māju ģimenei, kurā auga 12 bērni. 

«Man ir tikai trīs,» piebilst Baiba un turpina stāstīt muižas vēsturi. Kad Pīrsons bankrotēja, muižu nopirka zviedru grāfs Jozefs fon Koškuls. Gadu gaitā ērberģis bijis vairāku īpašnieku rokās, bet 19. gadsimta beigās Kārļos izveidoja arī dārzniekmeistaru skolu. Tā bija pirmā dārzkopības skola visā Baltijā. Padomju laikos ēkā nenotika nekas, bet līdz ar neatkarības sākumu tā kļuva par atpūtas vietu Latvijas un Šveices kopuzņēmumam Kompeksim Rīga, kas zināms ar saldējuma kafejnīcām Pingvīns. Arī viņiem ēka vēlāk kļuva nevajadzīga. Baibas vīrs, rīdzinieks, tobrīd strādājā Rīgā, vadīja loģistikas uzņēmumu un braukāja uz Kārļiem atjaunot vienu no muižas ēkām, iekārtojot dzīvesvietu. Jānis rosināja ērberģi savest kārtībā un ierīkot tajā viesnīcu.

Ar seniem skapjiem

2006. gada 29. jūnijā tika nodibināta firma Kārļa muiža. Pirmo ieguldījumu līdzvērtīgās daļās veica Stepiņi un biznesa partneris, ar kuru strādāja kopā sešus gadus. Patlaban Stepiņi ir vienīgie Kārļamuižas īpašnieki un turpina maksāt pirms desmit gadiem paņemto kredītu.

Uzņēmuma apgrozījums pērn pārsniedzis 131 tūkstoti eiro, peļņa – 16 tūkstošus.

Pirmie viesi Kārļamuižā bija Cēsu 800 gadu svinību laikā, vasaras vakarā. Latvieši. Tā patika, ka rezervēja viesnīcu Jaungada sagaidīšanai. «Viņus netraucēja tas, ka viesnīcu vēl remontējām, un visapkārt bija būvniecības putekļi,» atceras Baiba. Un tā 30. decembra dienā palēnām sāka ierasties viesi. Pēkšņi e-pastā iekrita ziņa no lietuviešiem: «Labi, mēs būsim!» Baiba bija neizpratnē, jo dienu iepriekš bija atbildējusi, ka nav iespējams veikt rezervāciju. Lietuvieši bija Baibas rakstīto pārpratuši – ka naktsmītne ir rezervēta. Bez guļvietām gan nepalika. Tagad tādu pārpratumu tikpat kā nav, jo lielākā daļa pieteikumu ienāk elektroniski ar rezervācijas sistēmas starpniecību no daudziem viesnīcu rezervācijas portāliem. Ir viena kopēja sistēma, kas uzmana vairākas. «Nesaprotu, kā agrāk varēju strādāt, kad bija tikai e-pasts un telefons,» Baiba norāda uz mobilo tālruni, kas ik pa laikam noskan, kad pienāk rezervācija.

Kārļamuižā ir viena kotedža un deviņi numuriņi – visi nosaukti vārdos, kas saistīti ar muižas vēsturi. Piemēram, Aleksandrs, jo pēdējais muižas īpašnieks 20. gs. bija Aleksandrs Zīverss.

Katrā numurā ir niša ar nelielu virtuvi un tējkannu, tēju un kafiju. Tās ieviestas tāpēc, ka vairāki pastāvīgie klienti gribējuši justies kā mājās. Piemēram, paši uzvārīt tēju pēc garas pastaigas pa Gaujas Nacionālā parka takām. Kāds vācietis uz Kārļamuižu brauc regulāri un paliek tikai konkrētā numurā. Viņš ierodas, lai uzprišinātos Līgatnes Rehabilitācijas centrā, dodas arī pārgājienos.

Vislielākais numurs ir baltos toņos. Saimniece smejas, ka to nesauc par jaunlaulāto numuru, jo «man tas izklausās kā dienas piedāvājums, dienas zupa».

Viesnīcā ir daudz senu skapju, ķirmju apstrādātu. Tos palēnām sagādājis kāds vīrs. «Vecs skapis noteikti ir vērtīgāks nekā IKEA skaidu plate, kas ātri vien izjuks. Šādam skapim ir dvēsele. Re, koka līnijas. Tā taču ir gluži kā pase!» Baiba saudzīgi pieskaras mēbelei, kas datēta ar 1886. gadu.

Vāciešu iecienīta

Viesnīca darbu sāka 2007. gadā, un drīz vien Latviju piemeklēja ekonomiskā krīze. Stepiņi no tās smagi necieta, jo nebija fokusējušies uz kāzām un nedēļas nogales atpūtu kā daudzas viesu mājas. Attīstīja sadarbību ar dažādām viesnīcu rezervācijas aģentūrām un to sistēmām internetā, piemēram Booking.com vai Hrs.de. Koncentrējās uz ārzemniekiem un individuālajiem tūristiem. Baiba par ienesīgu klientu sauc tādu, kurš nodzīvo vairākas dienas un vēlas atgriezties.

Kā savu kļūdu saimniece min to, ka pirmajos divos gados, kamēr bizness iešūpojās, neveltīja vairāk laika, lai mācītos. Jo bizness aizgāja trešajā gadā. «Brīvo laiku vajadzēja izmantot kādiem kursiem. Piemēram, vācu valodas. Vai kulinārijas.» Baiba stāsta, ka dažkārt viesiem ēst gatavo arī pati. Lielākoties garšojot vienkāršais ēdiens. Nesen gan saņēmusi atsauksmi: «Ēdienam nebija restorāna garšas.» Nu re, tieši tāpēc kursi noderētu, lai garša būtu smalkāka.

«Paši varam būt veci, bet jābūt aktuāliem!» Tieši tāpēc reizi gadā Stepiņi cenšas izbrīvēt laiku ceļošanai ārpus valsts, lai paši redzētu, kas notiek viesnīcu biznesā. Tas iespējams rudenī, kad viesu ir mazāk. Novembra sestdienas rītā, intervijas dienā, aizņemti ir divi numuri no deviņiem – viesojas krievi un austrālieši. Baiba uzskata, ka arī divi klienti ir labi, jo viesi ir lojāli un sola atgriezties. Daudzi tiešām brauc atkal. Ja ne pēc gada, tad kaut vai sešiem.

Ziemīgās nedēļas nogalēs viesnīcā nakšņo Žagarkalna un Ozolkalna slēpotāji. Lai arī darbdienās tā būtu noslogota, Baiba izdomājusi vienu viesnīcas numuru pārvērst par improvizētu apspriežu telpu – gultu iznesīs un telpu aprīkos ar visu vajadzīgo. Viens klients jau ir zināms. Pēc sapulces sekos saliedēšanās, skrienot pa mežu. Un vakarā pirts.

Kārļamuižas klienti lielākoties ir ārzemnieki. Visvairāk – vācieši. Viņus saista dabas tuvums, tīrība un eiropeiskums, ko viņi nevar vairs iegūt vecajā Eiropā. Tālākais viesis bijis no Jaunzēlandes. Nesen arī divas meitenes no Indijas. «Šķiet, viņas bija vienkārši ar pirkstu globusā iebakstījušas un atbraukušas, jo prasīja, kur te ir pludmale.»

Viesnīcas izvēlē ārzemniekiem nostrādā tas, ka Kārļamuižai ir starptautisks standarts – trīs zvaigznes. «Tā nav nepazīstama viesu māja ar saviem kritērijiem, kur viesus sagaidīt pēkšņi izskrien suns. Ne visiem patīk dzīvnieki, citi taču arī baidās.» Tieši šoruden viesnīca izgājusi ikgadējo pārbaudi, kurā lemj, vai viesnīcas kvalitāte ir atbilstoša zvaigžņu skaitam. Sertifikāciju veic Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, ņemot vērā vienotas prasības, ko noteikusi Hotelstars Union. Tā ir vairāku valstu apvienība, kuras mītne atrodas Vīnē. Zvaigznes piešķir uz sešiem gadiem, taču ik gadu tiek veikta arī kvalitātes uzraudzība.

Viena no zvaigžņu ekspertēm nesen bijusi kareivīgi noskaņota, vaicājot, vai logi ir skaņu izolējoši. Baiba norādījusi – koka pakešnieki. Otrs vērtētājs komentējis: «No kā tad te izolēt! Klusums tāds, ka ausis džinkst!»

Nozīmīgs kritērijs ārzemju viesiem ir atsauksmes un reitingi Booking.com un TripAdvisor. Šogad Kārļamuižas reitings ir 9,2 no 10 – tas lauku viesnīcai ir labi. Pērn bijis pat 9,3. Salīdzinājumam: Rīgas viesnīcas Bergs un  Neiburgs ieguvuši novērtējumu 9,4.

Booking atsauksmes un vērtējumu var ierakstīt tikai tie, kuri bijuši klātienē, bet TripAdvisor – jebkurš. «Bet cenzūra viņiem ir stingra. Pašu pirmo atsauksmi par mums TripAdvisor izņēma. Sākumā biju šokā, jo viesis bija aprakstījis to, kā tiešām bija: spēlējām kroketu, bērni pēc karstās dienas lēca dīķī.» Vēlāk, kad Baiba sākusi sazināties ar TripAdvisor un sadarboties, viņi atsauksmi ielikuši atpakaļ, paskaidrojot – izņēmuši tāpēc, ka tā bijusi pārāk laba. Vairāku gadu laikā labo atsauksmju ir tik daudz, ka šogad Kārļamuiža ieguva balvu TripAdvisor Traveler’s Choise Winner 2016.

 

Pilnmēness ietekme

Kad parādās atsauksme ar zemu vērtējumu, Baiba pārdzīvo un vienmēr atbild. Arī uz anonīmiem komentāriem. «Cilvēki ir dažādi, ar to jārēķinās. Parasti jau iepriekš internetā apskatās, kā pie mums izskatās. Un, ja patīk, kā esmu te salikusi tamborētās sedziņas, tad tie ir manējie. Kopēju valodu atradīsim.»

Tūrisma jomā Baiba par svarīgāko uzskata attieksmi. Un to nevar iemācīties augstskolā. Viņai ir nepabeigta augstākā izglītība sabiedriskajās attiecībās, taču par ļoti vērtīgu sauc tūrisma mārketinga kursu Vidzemes Augstskolā. Pieaugušo tālākizglītības programmā bija iespēja apgūt tikai vienu kursu, kas viņu interesēja.

Attieksme. Tieši to Baiba prasa arī no saviem pieciem darbiniekiem. «Man ir pārmests, ka neesmu bargā priekšniece, bet tāda piekāpīga. Man te viss ir kā mājās. Jo man tā šķiet pareizi.» Tieši saprotošā vide ir tā, kas notur un motivē darbiniekus – čaklākos rūķus, kurus bija tik grūti atrast. «Viņi man ir universālie kareivji: visi zina visu un prot visu. Man arī pašai nav problēmu iztīrīt numuru vai piemest malku krāsnī.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

Klientu atsauksmes. Gandarījums, ja jūtas atpūties, nonācis pareizajā vietā un saka – vēlas braukt vēl.

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

Varēju izmantot lietderīgāk brīvo laiku, kas radās pēc viesnīcas atvēršanas. Nebija uzreiz daudz klientu, bet mēs tos gaidījām. Tā vietā vajadzēja mācīties: kādu papildu svešvalodu vai kulināriju.

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

Attīstīties. Vari novecot, bet aktuālam jābūt vienmēr. Ierēķināt biznesa plānā izaugsmes gadus, jo peļņa, novērtējums un savs klients nav uzreiz sasniedzams.

Komentāri (24)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu