Pētnieks: Potenciālo emigrantu skaits šogad nav mainījies 9

Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Teju puse Latviju atstājušo ir ar augstāko izglītību vai to iegūst jaunajā mītnes zemē

Cilvēku skaits, kuri tuvākajā laikā būtu gatavi aizbraukt no Latvijas, šogad, visticamāk, nav mainījies, intervijā “Latvijas Avīzei” atklāj Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans, citē aģentūra LETA.

Analizējot pēdējo gadu aptauju datus par cilvēku aizbraukšanas plāniem, viņš konstatējis, ka 2015.gada nogalē 20% aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem varbūtību tuvākajā laikā braukt strādāt uz ārzemēm vērtēja kā lielu vai ļoti lielu. “Tas ir tikpat daudz, cik 2013.gada beigās. Pilngadību sasniegušo jauniešu vidū šī proporcija sasniedz 45%, vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem pārsniedz 20%,” norāda pētnieks.

Uzskats, ka lielākā daļa aizbraucēju ir cilvēki bez izglītības un darba iemaņām, gan esot tikai mīts, jo, pēc pētnieku aplēsēm, aptuveni 40% cilvēku, kuri atstājuši Latviju jau šajā gadsimtā, vai nu bija augstākā izglītība, vai arī viņi to ieguva jaunajā mītnes zemē. “Tas ir kārtējais zaudējums Latvijai cilvēciskā, intelektuālā, materiālā ziņā. Jo vismaz daļa no viņiem mācījušies par nodokļu maksātāju naudu,” atzīst Hazans.

Tiesa, starp augstskolu beigušajiem ir arī tādi, kuri ārzemēs strādā vienkāršus, mazkvalificētus darbus, tomēr aptauja liecina, ka 60% ir atraduši darbu savā specialitātē vai vismaz apgalvo, ka ikdienā izmanto augstskolā gūtās zināšanas un kvalifikācijas. Kā norāda pētnieks, tikai 24% no Latvijas aizbraukušo ārzemēs strādā zemākas kvalifikācijas darbu salīdzinājumā ar iepriekšējo Latvijā. “Izglītība palīdz karjerā daudzi sāk ar vienkāršiem darbiem un drīz vien izsitas uz augšu,” secinājis profesors.

Vaicāts, vai taisnība, ka Latviju proporcionāli vairāk pašlaik atstāj tieši latvieši un sievietes, pētnieks atbild, ka apgalvojums par latviešiem neesot taisnība. “Pēdējos gados procentuāli mazliet vairāk aizbrauc tieši krievvalodīgie, kas pa daļai saistāms ar ekonomisko stāvokli Latgales laukos un mazpilsētās. Aptaujās dažkārt redzam arī neekonomiskus iemeslus, proti, tieši nelatvieši biežāk nekā latvieši izsaka neapmierinātību par Latvijā notiekošo, neredz nākotnes perspektīvas sev un saviem bērniem. Tomēr kopumā pēdējos 15 gados latvieši un cittautieši aizbrauc daudzmaz proporcionāli, tātad vienādos tempos.”

“Par sievietēm gan ir īpašs stāsts. Viņu aizbraukšanas mērķis nereti ir ģimenes izveidošana ārzemēs. Turklāt pētījumi liecina, ka Latvijas sievietes daudz biežāk nekā mūsu vīrieši “otro pusi” izvēlas ne no Latvijas,” intervijā laikrakstam atklāj pētnieks.

Komentāri (9)

Absints 29.10.2016. 16.03

>Uzskats, ka lielākā daļa aizbraucēju ir cilvēki bez izglītības un darba iemaņām, gan esot tikai mīts, jo, pēc pētnieku aplēsēm, aptuveni 40% cilvēku, kuri atstājuši Latviju jau šajā gadsimtā, vai nu bija augstākā izglītība, vai arī viņi to ieguva jaunajā mītnes zemē

Hmm, 60% nav lielākā daļa?

Ja vēl no tiem 40% ar augstāko izglītību, ceturdaļa strādā mazāk kvalificētu darbu (24%)…

Kaut kā nav saprotams- profesors, a tāda interpretācija…

Bez tam pēc andreja statistikas labi redzama tendence. Nemācēju izrēķināt, cik uz vienu latvieti aizbrauc cittautieši, bet Latvija, zaudējot cilvēkus, kļūst latviskāka.

+1
0
Atbildēt

1

    andrejs > 29.10.2016. 17.32

    par Latgali tie dati ir pieejami Vikipēdijā

    +1
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 29.10.2016. 15.35

Latgalē visvairāk ir samazinājies ukraiņu skaits – par 34%, baltkrievu par 33%, bet krievu tikai par 24%. Jācer, ka lielākā daļa no kolonistiem ir aizvākusies atpakaļ uz dzimteni, nevis pārcēlusies uz Rīgu.

Latviešu skaits Latgalē ir samazinājies par 19%.

+2
-1
Atbildēt

0

agrunte 29.10.2016. 12.10

Bet kāda “augstāka izglītība”? Tas ir tik stiepjams jēdziens… Daudziem ir padomju izglītība, kura – vai tā ir, vai tās nav, nav nekādas starpības. Piemēram, “tehnolog šveinogo proizvodstva”. Nu un ko ar tādu iesākt, ja apgūtās tehnoloģijās pasaulē ir izmirušas. Lielākais kas atliek ir gultasveļas mainīšana viesnīcās, vismaz arī tur ir darīšana ar audumiem.

Arī nesen iegūtas augstākās izglītības mēdz būt seklas un nevajadzīgas. Kā teica Little Britain, “Before applying for a job at Starbucks, many Americans like to spend three years studying at university like this one”. (“Pirms pieteikties darbam kafeinīcā “Starbucks”, daudziem amerikāņiem patīk pavadīt trīs gadus mācoties šādā universitātē”.)

http://youtu.be/e4vAuE1i7Hk

Tāpēc žēl, ka augstākās izglītības statistika izbraucēju vidū netika izpētīta sīkāk.

+1
0
Atbildēt

2

    Miervaldis > agrunte 11.11.2016. 23.18

    Pieņemsim, cilvēkam ir dziļa un ārprāc cik vajadzīga specialitāte. Cik viņš šajā specialitātē nopelnīs Latvijā un cik Rietumeiropā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > agrunte 30.10.2016. 15.13

    nezinu gan, nolīdzināt padlaiku izglītību līdz ar zemi arī nav prāta darbs. Jo galu galā – pasaulē tācu ir universitāšu reitingi – un tas izsaka ļoti daudz.

    Tieši tāpat ar šodienas Latvijas augstāko izglītību – ir pietiekami daudz negatīvu atsauksmju. Tā kā … bet nu neba nu tas ir izšķirošais …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu