Naida runa komentāros – brīvība nav visatļautība! 78

Foto: pixabay.com
Līga Mirlina
Print Friendly, PDF & Email

Kā ierobežot naida runu komentāros? Atbildes meklē Biznesa augstskolas “Turība” docētāja Līga Mirlina.

Pagājušajā nedēļā Rīgas rajona tiesa krimināllietā par internetā paustu naidīgu komentāru pret islāmticīgajiem publicēšanu apsūdzētajam piesprieda 140 stundu piespiedu darba. Apsūdzētā persona komentāru publicēja pagājušā gada septembrī kādā interneta vietnē, izmantojot segvārdu. Tas bija viens retajiem gadījumiem, kad par internetā publicētu naidu un neiecietību saturošu komentāru piemērots reāls sods.

Vārda brīvība neapšaubāmi ir ļoti nozīmīga demokrātijas sastāvdaļa, kas ir jāaizsargā, taču likums, kas to aizsargā, vienlaicīgi paredz arī vārda brīvības ierobežojumus, kas tiek piemēroti, izvērtējot viedokļa publicēšanas iespējamās sekas, ietekmi uz sabiedrību u.tml. Ir skaidri jānošķir, kur beidzas viedoklis, un sākas naida runa, kas aizskar citu indivīdu cieņu un godu, kā arī apdraud sabiedrisko kārtību, ietekmējot dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu.

Jāņem vērā, ka vārda brīvība reizē arī uzliek atbildību – tā ir katra indivīda atbildība par saviem uzskatiem un to paušanu publiskajā telpā.

Ikvienam no mums ir jāapzinās, kāds ir mūsu uzskatu saturs, kur mēs tos paužam, kā tos var uzvert citi sabiedrības locekļi, un, kādas sekas tas var radīt citam indivīdam vai sabiedrībai kopumā.

Komentāri, kas tiek publicēti dažādās interneta vietnēs, liecina, ka cilvēki visbiežāk neizvērtē sava viedokļa publiskošanas sekas. Anonimitāte sniedz visatļautības sajūtu, turklāt reizēm cilvēkiem šķiet, ka kopējā vietnē, kur savu viedokli pauž liels skaits lietotāju, individuālā atbildība samazinās. Tāpēc vēlreiz vēlos uzsvērt, cik būtiska ir paustā viedokļa izvērtēšana – ne velti pastāv virkne likumu, kas no vienas puses paredz gan indivīda tiesības, gan uzliek indivīdam pienākumus pret sabiedrību un valsti, tātad no otras puses – paredz ierobežojumus, piemēram, Satversme, dažādas starptautiskās konvencijas u.tml.

Kā mazināt naida runu internetā – diskusijas par šo jautājumu aktualizējas atkal un atkal. Viens no instrumentiem ir komentāru atļaušana tikai reģistrētiem lietotājiem, vai tādiem, kuri autorizējas portālā, izmantojot savus sociālo tīklu profilus, taču arī sociālajos tīklos, kur tomēr ir minēts lietotāja vārds un uzvārds (nereti arī darba vai studiju vieta), tiek publicēti negatīva, aizskaroša satura komentāri, kas atkal apliecina, ka daļa sabiedrības nepietiekami izvērtē sava vārda spēku un ietekmi. Ir jābūt atbildīgākiem, jo, publicējot viedokli, piemēram, Facebook.com mēs to neparadām tikai saviem draugiem, bet gan daudz plašākai publikai.

Vēl viens no instrumentiem, kas vērstu situāciju par labu, ir sabiedrības izglītošana – izmantojot plašsaziņas līdzekļus, kā arī jau skolās atkal un atkal jāskaidro, kādas var būt aizskaroša viedokļa paušanas sekas, kas ir pieņemami publiskajā telpās, kas – nav, kāda komunikācijas veicina sabiedrības diskusijas, kāda – tikai agresiju.

Gribētos cerēt, ka nākotnē mūsu sabiedrība paliks tolerantāka un iecietīgāka!

Iespēja izteikties, protams, ir svarīga, taču medaļai ir arī otra puse – kā mēs ar saviem izteikumiem ietekmējam citu cilvēku tiesības. Gados jaunie cilvēki ir tolerantāk noskaņoti, un tas ļauj domāt, ka nākotnē Latvijas sabiedrība kļūs tikai iecietīgāka un atvērtāka.

Manuprāt, reāli piemērotie sodi kalpos par piemēru citiem – tas liks pārdomāt savu viedokļa izteikšanas formas un iespējamās sekas. Jāņem vērā, ka arī atbildīgās institūcijas un portālu redakcijas Latvijā uzrauga komentāru saturu, galēji naidīgos un aizskarošos komentārus dzēšot. Manuprāt, šādu gadījumu, kad tiek piemērots sods, jo tiek konstatēta naida runa, ir maz, un tas liecina, ka mūsu sabiedrība nav galēji negatīvi vai agresīvi noskaņota.

Mums bieži vien aizmirstas, ka vārda brīvība uzliek arī atbildību – Satversmē pastāv ne tikai 100. pants (Cenzūra ir aizliegta!), bet arī 89. pants, kas pauž, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības, un 116. pants, kurā ir minēts – personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Brīvība nav visatļautība, un to der atcerēties!

 

Līga Mirlina ir Biznesa augstskolas “Turība” docētāja

 

Komentāri (78)

nomale 27.10.2016. 12.31

To visatļautību rada nevis anonimitāte, bet gan varasiestāžu totāls pofigisms. Jā, vienu no tūkstoša noķēra un sodīja. Par ko sodīja? Par naida runu pret musulmaņiem. Ja būtu ķēruši un sodījuši pārējos, piemēram, to “kundzi”, kas aicināja iznīcināt 12000 latviešu un to “žurnālisti”, kas to “kundzi” par to naida runu uzslavēja… Selektīvi! Izskatās ka mums smalki, ar mietu, tiek norādīts, ka krieviem un latviešiem var un pat vajag vienam otru komentāros “nogalināt”, ka tik neaiztiekam musulmaņus!

+21
-6
Atbildēt

0

andreis 28.10.2016. 13.43

Raksta autore TU ESI STULBA! Saku to ne aiz naida, vienkārši izdaru secinājumu. Tātad paust savu nepatiku pilnīgi godīgi un atklāti – tas ir noziegums, kas ir jāizskauž, bet izplatīt melus un dezinformāciju – tā ir vārda brīvība? Man vnk. trūkst vārdu! Kādas cilvēka pamattiesības ierobežo anonīmu pamuļķīšu ķengāšanās internetā, kuru pirmkārt jau sameklēs un izlasīs tikai tie, kam tas interesē, otrkārt tie, kas prot valsts valodu (musulmaņi)? Un kā būtu vispār jāreaģē uz visādiem apgalvojumiem, piemēram par to, ka pēc 50 gadiem mums būs jādzīvo pēc šariata likumiem? Ar sapratni?

+8
0
Atbildēt

2

fretka 28.10.2016. 16.33

Vai kāds no komentētājiem var norādīt, kurā Latvijas Republikas likumdošanas aktā ir minēts termins “naida runa”?

Jautāju tādēļ, ka vietnē http://www.likumi.lv publicētajos dokumentos nevaru to atrast.

Jau iepriekš liels paldies.

+7
0
Atbildēt

1

    atrium > fretka 29.10.2016. 10.47

    fretka

    “Naida runa”, tas kā ticīgo jūtu aizskāršana. Daudzi tic holokausta mītam, tam, ka vienmēr racionālie vācieši nometņu ieslodzīto nogalināšanai izmantojuši Ciklons B un gāzes kameras, kad par pudeli koksnes hidrolīzes spirta dienā un iespējām mieloties ar nogalināto gaļu, trīs krievu brigāde ar āmuru, striķi vai plikām rokām ar prieku nobeigtu tūkstoti. Tic, ka fašistu Krievija WWII esot uzvarējuši fašismu. Cilvēki, pat neskatoties uz visu LM bēdīgo pieredzi tic, ka simtiem miljonu vērto valsts īpašumu atdošana čekistiem, nesīs svētību.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu