Valdība nevienojas par finansējumu, lai nesamazinātu budžeta studiju vietu skaitu 1

Foto: pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Studenti budžeta pieņemšanas dienā grasās “iziet ielās”

Valdība šodien pēc emocionālām diskusijām tomēr nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits, vēsta aģentūra LETA. Lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām. Valdības sēdes laikā pie Ministru kabineta ēkas piketēja studenti.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sola, ka nākamajā gadā nepieciešamie 5,5 miljoni eiro augstākajai izglītībai būs. Šadurskis aicināja kolēģus saprast, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu.

Patlaban ministrija esot izvēles priekšā – nepalielināt atalgojumu vai samazināt budžeta vietu skaitu. Šadurskis uzsvēra – ja tiks samazināts budžeta studiju vietu skaits, tiks dots negatīvs signāls par stabilitāti Latvijā, kas studentiem var likt pamest valsti un studēt ārvalstīs. Viņš vaicāja, kādu atbildi sniegt studentiem. Uz to Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbildēja – lai saka, ka jāstudē Latvijā un situācija ir stabila.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) minēja, ka resursus, protams, var atrast, tomēr tas nozīmē finansējuma atņemšanu citām nozarēm – veselības reformai, policistu algām, kā arī izglītības reformai kopumā. Ministru prezidents aicināja saprast, ka patlaban nav iespējams atvērt budžetu un paredzēt finansējumu.

Lai nepieļautu lēmumu par papildu finansējuma nepiešķiršanu augstākajai izglītībai un valsts finansēto studiju vietu samazinājumu, Latvijas Studentu apvienība (LSA) protesta akcijas un gājienu rīkos pirmdien, 31.oktobrī, kad Saeima valsts budžetu izskatīs pirmajā lasījumā, liecina informācija LSA mājaslapā.

Kā informatīvajā ziņojumā norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), 1.septembrī sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu. Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pašreizējā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami 5 miljoni eiro, 2018.gadā – 3,67 miljoni eiro, 2019.gadā – 7,36 miljoni eiro.

IZM vēlējās, lai jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nodrošināšanai 2018.gadā un turpmāk tiktu lemts likumprojekta “Par valsts budžetu 2018.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju jaunajām politikas iniciatīvām.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) Saeimai prasa rast iespēju nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nebūtu jāsamazina valsts finansēto studiju vietu skaits. Iepazīstoties ar valdības atbalstīto 2017.gada valsts budžeta paketes likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un tā paskaidrojumiem, LSA neatbalsta piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību. LSA ieskatā nav atbalstāms piedāvātais variants – IZM padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam – par 5457.

LSA secināja, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par 5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums. LSA uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas.

Komentāri (1)

Aigars Brauns 25.10.2016. 19.58

Valstij budžeta vietas ir jāpiešķir tikai tām specialitātēm,kas nepieciešamas Latvijai – ārstiem,inženieriem u.t.t.Un pēc tam OBLIGĀTI liekot nostrādāt 3-5 gadus Latvijā ! Varbūt pāris vietas katrā citā specialitātē,lai ir labākajiem stimuls !

Latvijā neapdomīgi likvidē arodskolas,bet augstskolu filiāles jau drīz būs katrā miestā,kur pāris gados sagatavo pārsvarā nekam nederīgus speciālistus. Tas viss ir – IENESĪGS BIZNESS !

Par savu naudu lai mācās, kur grib un kā grib !

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu