Par finansējumu augstākajai izglītībai un apmaksāto studiju vietu skaitu 6

Foto: pixabay.com
Maira Belova
Print Friendly, PDF & Email

Studentu apvienība iebilst pret nākamā gada budžeta projektu

Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Saeimā iesniegto, Ministru kabineta šī gada 13.oktobra sēdē atbalstīto 2017.gada valsts budžeta paketes likumprojektu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un tā paskaidrojumiem. LSA neatbalsta šobrīd sagatavoto valsts budžeta piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību, un tālākajā tekstā izsaka iebildumus.

Nav atbalstāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paskaidrojumu raksta 15.sadaļā piedāvātais variants – ministrijas padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam – par 5457.

Valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits IZM augstskolās un koledžās, pieaugot studiju vietas bāzes izmaksām “saskaņā ar akadēmiskā personāla atalgojuma paaugstinājumu un pie minimālā finansēšanas koeficienta”, 2015.gadā bija 21 743, 2016.gadā – 21 447. Nākamgad tas plānots 17 888, 2018.gadā – 16 939, 2019.gadā – 15 990.

Aprēķinos redzams, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trijos gados kopumā par 5457.

Tas saistīts ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums. LSA uzskata – pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas! Uzsveram, ka reformas jāīsteno, novērtējot visus aspektus, uzlabojot esošo situāciju, nevis darot pretējo.

Valsts finansēto studiju vietu samazināšana radīs topošo nodokļu maksātāju emigrācijas risku situācijā, kad citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Skotijā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Polijā tiek nodrošināta bezmaksas izglītība visiem studējošajiem no Eiropas Savienības valstīm neatkarīgi no studiju jomas.

Daļa valstu mērķtiecīgi veido programmas angļu valodā, lai, pretēji demogrāfiskajām tendencēm, nodrošinātu savam darba tirgum kvalificētu darbaspēku.

LSA šogad 5.augustā informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos J.Plūmi un Budžeta departamenta direktori T.Trubaču, ka augstākajai izglītībai nepieciešams papildu finansējums, gan lai aktualizētu vienas studiju vietas izmaksas, gan lai piešķirtu finansējumu papildu studiju vietām, nodrošinot mērķtiecīgu Latvijas virzību uz valsts dotētu augstāko izglītību.

Studiju vietas bāzes finansējums vienam studējošajam Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un gandrīz trīs reizes zemāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējo.

Pasaules Bankas eksperti raksturo Latvijas augstākās izglītības sistēmu kā ilgstoši nepietiekami finansētu no valsts puses.

Koncepcijā “Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, kas sniedz pārskatu par Pasaules Bankas pētījuma gaitu, rezultātiem un priekšlikumiem jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, minēts: “Vērtējums parāda, ka sistēmas vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā – nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, ierobežo sektora efektivitāti, liedz izveidot stabilu līdzekļu bāzi. Izteikti negatīva ietekme ir vērojama arī attiecībā uz pieejamību, jo budžeta vietas tiek nodrošinātas tikai aptuveni pusei studējošo (valsts dibinātās augstskolās). Stabila finansējuma trūkums, īpaši pētniecībai, kavē mērķu sasniegšanu tehnoloģiju, inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā. Nepietiekamais finansējums noved pie pārmērīgas paļaušanās uz citiem ienākumu avotiem, piemēram, studiju maksu un Eiropas Savienības fondiem, kas rada riskus stabilitātei”.

Jau tagad situācija augstākajā izglītībā nav tā labvēlīgākā, bet, ja tā vēl pasliktināsies, studentiem netiks sniegta moderna, darba tirgum atbilstoša augstākā izglītība, kas attiecīgi samazina uzņēmumu iespējas piesaistīt kvalificētu darbaspēku, tiks kavēta akadēmiskā personāla ataudze un pētniecība.

LSA ieskatā valsts finansēto studiju vietu skaita samazināšana neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm.

Papildu problēmu rada tas, ka valsts finansēto studiju vietu samazināšana ne tikai mazinātu studentu skaitu, kas var studēt par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī valsts budžeta stipendiju fondu. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”, stipendiju fondā par katru studējošo valsts budžeta finansētajā studiju vietā tiek ieskaitīta atbilstīga naudas summa stipendiju kopīgajam fondam, no kura pēc tam izmaksā gan ikmēneša, gan vienreizējās, gan paaugstinātās valsts budžeta stipendijas.

Samazinoties valsts finansētajām studiju vietām, samazināsies arī valsts budžeta stipendiju fonds. LSA uzskata, ka ne stipendiju skaits, ne apjoms nedrīkst tikt samazināts, jo stipendijas ir atbalsta mehānisms studējošajiem, ar ko viņi rēķinās. Jau pašlaik valsts budžeta stipendiju fonds un pats stipendiju apmērs studējošajiem ir nepietiekama. Valsts atbalsts stipendiju veidā nepieciešams, lai uzlabotu studējošo sekmes, atbalstītu zinātnisko pētniecību, kā arī augstākās izglītības pieejamību, nodrošinot, ka studējošie savu uzmanību un laiku var pilnvērtīgi veltīt kvalitatīvam studiju procesam.

Atskatoties uz valsts budžeta finansējuma piešķīrumu augstākajai izglītībai pēdējos desmit gados, ir acīmredzams signāls tam, ka tā turpināt vairs nedrīkst. Ilgstoši nepietiekami finansēta augstākā izglītība Latvijā – vai tas ir mīts par līdzekļu neesamību, apzināta augstskolu atstāšana novārtā vai politiskās gribas trūkums?

Uzsveram, ka investīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē ir investīcijas Latvijas nākotnē.

Aicinām Saeimai rast iespēju 2017.gada valsts budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nevajadzētu samazināt valsts finansētās studiju vietas. LSA plāno aicināt sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv augstākās izglītības, zinātnes un jaunatnes politikas intereses, valsts budžeta pieņemšanas gaitā atbalstīt papildu finansējuma pieprasījumu, lai nepieļautu situāciju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nekas cits neatliek, kā vien samazināt valsts finansēto studiju vietu skaitu.

Ja tiks pieņemts lēmums par papildu finansējuma nepiešķiršanu augstākajai izglītībai un valsts finansēto studiju vietu samazinājumu, LSA ir gatava rīkot demonstrācijas un citas protesta akcijas studentu interešu aizstāvībai, jo esam par to, lai Latvijā būtu pieejama un kvalitatīva augstākā izglītība.

Vēstījums adresēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Ilzei Viņķelei.

Maira Belova ir Latvijas Studentu apvienības prezidente.

Komentāri (6)

Viesturs 19.10.2016. 14.33

Paldies par rakstu.

Finansējuma trūkums pētniecībai, akadēmiskajam personālam ir tiešām katastrofāls. Un šī iemesla dēļ mūsu augstkolas zaudē konkurētspēju. Bet to nevar teikt par budžeta vietām. Šī gada augustā budžeta vietas pat nevarēja aizpildīt. Ja ņem vērā studējošo skaita samazinājumu, kā arī izceļošanu, budžeta vietu skaits ir optimāls.

+2
0
Atbildēt

0

simourg 10.01.2017. 18.20

Uzņēmēj vai ir vajadzīga nauda? Kredīts uzņēmumiem no Cityfinances ir lābāka iespēja kā uzsākt savu biznesa izrāvienu! Piesakies jau tūlīt http://www.cityfinances.lv/lv/kredita-pieteikums/

0
0
Atbildēt

0

Absints 20.10.2016. 08.29

Latvijas institūts taisa kampanu, lai emogranti brauc atpakaļ Aicinājums bez REĀLA seguma.. Sauklis.

IZM iet uz pilna apmēra maksas augstāko izglītību. un.. latvieši brauc studēt tur, kur par studijām nav jāmaksā.

Ja IZM nevis samazinātu, bet palielinātu budžeta vietu skaitu, tad tas būtu REĀLS solis emigrācijas mazināšanai.

Klausies manos vārdos, neskaties manos darbos..

0
0
Atbildēt

3

    jurisml_inbox_lv > 20.10.2016. 08.42

    ja jau vidusskolas perifeerijaa jaaklapee ciet , tad pilniigi saprotams , ka nav jau vairs arii to studeetgribeetaaju , taakaa Viesturim taisniiba vien buus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > 20.10.2016. 10.45

    Abiturienti nestājas Latvijas augstskolās tāpēc, ka iegūtā izglītības kvalitāte ir zema. IZM reformas to tikai pazemina. No Latvijas vienīgi Latvijas Universitāte vispār ir iekļuvusi labāko sarakstos. Tā kā tā ir cita problēma. Budžeta viet samazināšana te nelīdzēs, drīzāk otrādi.

    Tas, ka Latvijā zinātnei nauda tiek atvēlēta par maz, ir vispār zināms fakts, taču tas netieši nozīmē tikai to, ka absolventiem akadēmiskais ceļš var būt slēgts. Bet cik ir tādu, kas grib darboties zinātnē? Nedomāju, ka no šī fakta var tikt izdarīti vispārīgi secinājumi

    Izglītība, izglītoti cilvēki ir viens no valsts stūrakmeņiem. Nu valsts pati to drupina..

    0
    0
    Atbildēt

    0

    atrium > 21.10.2016. 12.18

    Ķīps

    Tas, ka Latvijā zinātnei nauda tiek atvēlēta par maz

    Ja zinātnei atvēlēs vairāk naudas, nepietiks čekas viķirānes, LC padlas, Karinas Pētersones, silei.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu