Arodbiedrība prasa sodīt IZM kļūdaino aprēķinu autoru 78

Ilustratīvs foto: Ieva Makare, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Neizmantoti palikuši 1,7 miljoni eiro no skolotāju algu palielināšanai paredzētās summas

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīs izmeklēt, kurš tieši Izglītības un zinātnes ministrija pieļāva kļūdu aprēķinos, kā dēļ no skolotāju algām atvēlētajiem deviņiem miljoniem eiro 1,7 miljoni palikuši neizmantoti, LTV “Rīta panorāma” sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Jau ziņots, ka pēc LIZDA apkopotajiem datiem pēc pedagogu algu reformas algas pieauga 72% skolu, bet 219 skolās pedagogi par darbu saņēma mazāk. Ne visās skolās, kur vidēji algas pieauga, katrs skolotājs saņēma lielāku atalgojumu.

Situācija varētu būt labāka, ja būtu korekti sadalīti 1,7 miljoni eiro šogad, un nebūtu strauji palielināta algu aprēķinos izmantotā proporcija – bērnu skaits vienam skolotājam, Vanagas sacīto citē lsm.lv. Ja šī nauda nav sadalīta, tā ir ļoti rupja kļūda aprēķinos, tāpēc jānotiek izmeklēšanai, kurš pieļāva šo kļūdu, sacīja Vanaga.

LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos Andžela Sokolova Latvijas Radio pauda, ka nevar salīdzināt pedagogu un bērnu skaitu, jo skolotājiem jebkurā gadījumā ir jāvada stunda un jāgatavojas tai, korektāks būtu salīdzinājums ar stundu skaitu. Šobrīd paaugstināt bērnu/skolotāju proporciju, nemainot saturu, nav jēgas, norādīja Sokolova.

Visstraujāk proporcija ietekmēja situāciju pilsētās, kur tā celta straujāk, bet arī laukos proporcija skolēnu skaits pret skolotāju kopumā ir palielinājusies. Iepriekš bija viens skolotājs pret astoņiem bērniem, tagad jau viens pret desmit. Līdz ar to, pēc arodbiedrības apkopotās informācijas, lauku skolās pašlaik esot vērojama vēl sliktāka situācija, nekā bijusi iepriekš. Īpaši skolās, kur audzēkņu skaits nesasniedz simtu, algas samazinās, vienlaikus samazinoties likmēm jeb slodzei.

Situācija ir labvēlīgāka tajās novadu skolās, kur aizvien ir lielāks skolēnu skaits un pedagogs var strādāt pilnu slodzi, taču realitātē pat, piemēram, Alūksnē, kas nav tas mazākais novads Latvijā, lielākajā vidusskolā skolotājs pilnu slodzi nevar nokomplektēt un tātad vairāk nesaņem. Neesot pietiekami daudz bērnu un klašu komplektu. Skolas novados ik gadu pamet to absolventi, bet daudz jaunu skolēnu to vietā nenākot.

“Kopumā reforma varēja būt profesionālāka, būtu mazāk zaudētāju, ja ministrija strādātu profesionālāk,” uzsvēra Sokolova. Vanaga norādīja, ka ministrijai būtu pašai jāmeklē vainīgos, bet “viņi nav pratušies”, tāpēc LIZDA vāc parakstus, lai iesniegtu lūgumu premjerministram sākt disciplinārlietu, lai atrastu atbildīgos.

Mērķdotācijas jeb finansējums tostarp atalgojumam kopumā šogad aug, bet algas gan ne vienmēr. Kopējais finansējums daudzviet Latvijā palielinājies, izņemot 11 pašvaldības, kur pārdalītā nauda šogad ir mazāka, nekā pērn, un tas saistīts ar skolēnu skaita sarukumu šajās teritorijās. Situācija ir ļoti dažāda un individuāla, jo finansējums atalgojumam ir lielāks, bet audzis esot arī skolēnu skaits, tātad vairāk bērnu, kas jāapmāca un tā rezultātā naudas pieaugums faktiski neesot. Skolotāju reālais atalgojums pat samazinoties.

Rīgā aptuveni trešajai daļai skolotāju algas samazinājušās, par spīti tam, ka kopējais skolēnu skaits šajā mācību gadā audzis par aptuveni tūkstoti bērnu, un šādai situācijai reformas rezultātā it kā nevajadzētu būt, jo mērķis bija algu kāpināšana. No otras puses, turpat pusei pedagogu galvaspilsētā algas ir pieaugušas.

Arodbiedrība situāciju Rīgā un lielajās republikas pilsētās, kā arī Pierīgas novados skaidro ar to, ka izvēlētās proporcijas skolēnu skaitam pret skolotāju klasē nespēj nosegt visu nepieciešamo un to, ka vienlaikus algai augusi arī pedagogu slodze.

Reformas rezultātā ieguvēji, no vienas puses, ir atbalsta personāls, piemēram, logopēdi, speciālie pedagogi, karjeras koordinatori un citi, kam pēc jaunās sistēmas algas palielinoties, saistībā ar minimālā atalgojuma noteikšanu par pilnu darba slodzi 680 eiro apmērā. Mazāk maksāt nevarot.

Tomēr arodbiedrība jau aprēķinājusi, ka finansējums, ko drīkst tērēt atbalsta personāla atalgojumam, ir ierobežots, un tāpēc daudzi tāpat nebūšot ieguvēji, jo strādās vien pusslodzi. Kopumā algas augot arī bērnudārzos, līdz ar noteikto minimālo samaksu un interešu izglītībā, taču arī ne vienmēr. Daudzi gadījumi jāvērtē individuāli.

Pašlaik viens no būtiskākajiem arodbiedrības iebildumiem saistīts ar finansējuma samazinājumu speciālajās izglītības iestādēs, internātskolās un rehabilitācijas centros. Nauda sarukusi par vairāk nekā 250 000 eiro.

Jau ziņots, ka valsts budžetā tika rezervēti 9 miljoni eiro pedagogu darba samaksas reformai šogad. Taču 1,7 miljoni eiro no šīs summas septembra beigās paredzēja citam mērķim – internātskolu uzturēšanas izdevumiem.

Līdz ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums. Arodbiedrībai dati par konkrētu skolotāju algām nav pieejami.

Valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.

Komentāri (78)

Mr.Waldis 19.10.2016. 12.05

Kad pagājušajā gadā ministrijas ierēdņi visos medijos sākā stāstīt par pedagogiem, kuri strādā 80 stundas nedēļā un pedagogiem, kuru alga pārsniedz 2000 EUR mēnesī, daudziem radās interese – vai vienmēr “pedagogs” ir tas pats skolotājs, kurš māca manus bērnus. Izrādījās – ne vienmēr.

Tāpat arī tagad – Tīnūžu skolas jezgā noskaidrojās, ka skolas direktora alga palielinājusies gandrīz par 500 EUR mēnesī, vietnieku algas – par 300 EUR mēnesī.

Tāpat speciālajās skolās, kur mācās bērni-invalīdi, piemaksa par darbu speciālos apstākļos direktoriem un vietniekiem ir 2x lielāka kā skolotājām, kuras reāli klasēs strādā ar bērniem. Varbūt tā ir taktiska norāde, ka ierēdņi, kas ierodas pārbaudīt skolas dokumentāciju, ir vienā IQ līmenī kā speciālo skolu audzēkņi, tāpēc vajadzīga piemaksa? Bet, varbūt, tā ir norāde, ka speciālo skolu skolotāji ir tā pārstrādājušies, ka “aizgājuši pa fāzi”, un tāpēc direktoriem jādubulto piemaksa par darbu speciālos apstākļos?

+16
-1
Atbildēt

6

    Anonīms > Mr.Waldis 19.10.2016. 15.21

    zane – nu lasi pati, ko raksti – “…kādu izglītības reformu vēlamies sagaidīt, ja skolotājiem vēlme saglabāt “visu pa vecam”, tikai algas palieliniet un ar steigu!..”

    No tevis rakstītā iznak, ka skolotāji ir reformas autori un viņu dēļ viss tapēc tik greizi, bet mīļā , paskaties man acīs un pasaki godīgi – vai skolotāji vainīgi?

    +2
    -18
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Mr.Waldis 19.10.2016. 15.43

    nu zane, šito iedomību !!! Tu tikai saproti, ja? Vienīgā visā Visumā. Vispirms atbildi par saviem vārdiem un tad centies man iesist.

    +1
    -15
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Mr.Waldis 19.10.2016. 12.16

    ————

    Tā ir norāde uz to, ka viens otrs, šo to ir sapratis pēc “treknajiem gadiem” un 2008.g. finanšu krīzes. IZM jau laicīgi “uzkrāj taukus” pirms gaidāmās neizbēgamās krīzes – un ļauj uzkrāt arī citiem (“savējiem”).

    Rimšēvičs: Latvijai ir jāgatavojas nākamo gadu krīzēm

    http://www.irlv.lv/upload/image_file/name/2016_09/85200/rimsevicsilmars_edijspaalens_leta-media_large.jpg?1474959363

    http://www.irlv.lv/2016/9/27/rimsevics-latvijai-ir-jagatavojas-nakamo-gadu-krizem

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Mārīte > Mr.Waldis 20.10.2016. 09.38

    Mārītes Seiles laikā mums skaidroja, ka pedagogu algu reforma nepieciešama, lai apmaksātu VISU, ko skolotājs skolas un skolēnu dēļ dara. Bija pilotskolas, kurās skolotāji uzskaitīja laiku, ko patērē darbam – izrādījās, ka praktiski visi skolotāji, kam ir 21 kontaktstunda klasē, strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā, bet skolotāji, kas strādā apvienotajās klasēs pat 60-80 stundas.

    Pieļauju iespēju, ka tieši šī iemesla dēļ bez liekas publicitātes no hronometrāžā balstītā modeļa klusītēm atteicās un IZM izvēlējās citu – skolas administrācijas atalgojuma palielināšanā balstītu modeli. Un tam IZM vadība bija vajadzīgs tāds orators kā Šadurskis. Rezultātā – man šogad ir 26 kontaktstundas klasē, apmaksāta 1 stunda, lai gatavotos, 1 stunda konsultācijām un individuālajam darbam ar talantīgiem skolēniem un ilgi slimojošiem, 1,5 stundas burtnīcu labošanai, algas likme +5% virs minimālās, neapmaksāts darbs par MK vadīšanu un darbu 2 projektos.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE > Mr.Waldis 19.10.2016. 13.41

    …Mr.Waldis…ne tikai Tīnužos ir tāda problēma, tajā pašā Neretā, kurā arī esot algas samazinājušās…bet…atver jebkuras pašvaldības mājas lapu ar algu sarakstiem pašvaldības amatpersonām – noteikti atradīsi amatpersonas, kuras piestrādā vietējās skolās par skolotājiem…citam slodze lielāka, citam mazāka…arī četras Neretas pašvaldības amatpersonas, pat novada domes sekretāre – piestrādā Sproģu pamatskolā…vai šīs amatpersonu slodzes nevarētu sadalīt pamatdarbā strādājošajiem skolotājiem, kas palielinātu arī viņu algas, jo šobrīd vairākiem ir nepilnas slodzes un mazas algas?…

    …Rīga….Pļavnieku ģimnāzija…108 skolēni 2016.gadā…2015.gadā – 192 skolēni…2014.gadā – 204 skolēni…kā šo gadu laikā mainījies skolotāju skaits, samazinoties skolēnu skaitam?…kāpēc šāda informācija nav pieejama RD mājaslapā?…

    …bet LIZDA vadītāja Vanaga raud: – “Algu samazinājumu, par ko dzirdam pedagogu sūdzības, ļoti ietekmēja kaut kas cits – ka ļoti radikāli tika mainīta proporcija “skolēnu skaits – pedagogs”. Iepriekš, piemēram, Rīgas pilsētā bija 10,3 bērni uz pedagogu, nu ir 16,5.”

    …kādu izglītības reformu vēlamies sagaidīt, ja skolotājiem vēlme saglabāt “visu pa vecam”, tikai algas palieliniet un ar steigu!…

    +14
    -3
    Atbildēt

    0

    zanE > Mr.Waldis 19.10.2016. 15.38

    …Skaisle….ir tēmas, kuras Tu nesaproti un pat nemēģini saprast…tad…varbūt…labāk ir paklusēt, nevis rakstīt muļķības tikai rakstīšanas pēc…esi atzīmējusies…viss kārtībā – atpūties!…

    P.S. ….jā, skolotāji vainīgi!…ar savu mūžīgo bļaušanu…krīzes laikā lūdzās – tikai nesamaziniet skolotāju skaitu, mēs piekrītam strādāt par mazākām algām, saglabājiet tikai darba vietas….krīzes laikā cilvēciski skolotājiem nāca pretim un dižais skolotāju skaits saglabājās, neskatoties uz skolēnu skaita samazināšanos no gada uz gadu…arī krīzes laikā iespēju robežās skolotājiem algas tika pakāpeniski paaugstinātas….ne ugunsdzēsējiem, ne medmāsām, ne policijas darbiniekiem tāda pretimnākšana netika izrādīta…skolotāji ir bļāvuši tikai par savām algām – ne par izglītības kvalitāti un mācību saturu…skolotāju algas nav izglītības reforma…to beidzot vajadzētu sajēgt pat tādiem kā Tev….

    +15
    -3
    Atbildēt

    0

lno 19.10.2016. 13.53

Pats velns šajā bardakā nesapratīs, kam taisnība. Esmu Šadurska pusē. Ja ir kādas kļūdas reformā, tās var novērst, bet publikai jau galvenais kārtīgi izbļaustīties. Pie reformām vienmēr kāds zaudē, kāds iegūst.

+11
0
Atbildēt

5

    Anonīms > lno 19.10.2016. 15.14

    lno – ko nozīmē – es esmu šadurska pusē ? Kas tā par mētāšanos un tukšu rakstīšanu – ja tu raksti, ka pie reformām kāds zaudēs un kāds iegūs, tad tas ir nulle – jo izšķīrīgais arguments ir reformas lietderība – vai mērķis ir sasniegts – tik ilgi muļļāja, rupji sakot – muldēja par deviņiem mēmiem – kur rezultāts?

    Sāk iet otru apli ….būtu mana teikšana – nost no amatiem šitos plānā galdiņa urbējus un tev atdotu rakstu darbu un ātrāk mājās netiktu, kamēr uzrakstītu vismaz apmierinošu !

    0
    -16
    Atbildēt

    0

    Anonīms > lno 19.10.2016. 17.28

    ES STRĀDĀJU SKOLĀ – TAD ZINI LNO – NAV KRITĒRIJI – KĀ NOTEIKT LABĀKAIS SKOLOTĀJS

    VISS IR TĀDĀ TAVĀ UN ZANES BĻA BĻA BĻA LĪMENĪ –

    Kritērijam būtu jābūt skolēnu zināšanām, rezultātiem olimpiādēs , konkursos pētnieciskajos darbos – nekā no tā visa nav – ir vai nu skolotāju taisīšana par mantkārīgiem sliņķiem, vai otrādi – par upuriem

    Tā kā virinies vien tālāk!

    +1
    -13
    Atbildēt

    0

    lno > lno 19.10.2016. 14.39

    andrejs. Tieši tā:)

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > lno 19.10.2016. 14.07

    Ir jāsamazina skolotāju skaits krievu skolās.Sen jau bija jāpārņem skolas atpakaļ valsts pārziņā, jo piķis nāk no centrālā budžeta, nevis no pašvaldību, un tad jāveic zvērīga tīrīšana lai atbrīvotos no šovinistiski orientētiem skolotājiem un skolu direktoriem. Ja būtu gribēšana, tas būtu elementāri izdarāms – nopietna stundu mācību darba kontrole, skolotāju pāratestācija latviešu valodā un citi pasākumi – kaut vai īpaša uzraudzība 9. maijā un citās okupācijas laikā uzspiestu “svētku” dienās – tai pašā 23. februāri vai 8. martā. Bet šaubos, vai Šadurskis tiks tālāk par runām …

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    lno > lno 19.10.2016. 17.15

    Skaisle. Bla, bla, bla:) Nav reformu, pie kurām kāds nezaudē, tādēļ tās cenšas neveikt pirms vēlēšanām. Nezināji?:) Kad Šadurskis 1. reizi kļuva par ministru, tad rosināja diferencēt algas, izceļot labākos skolotājus, bet učilkas kā vienmēr bija par vienlīdzību nabadzībā.

    +11
    -1
    Atbildēt

    0

DD1 19.10.2016. 17.15

> zanE

“skolotāju algas nav izglītības reforma”

Zane kodolīgi izteica to, par ko gribēju runāt, t.i., ka skolotāji uzskata tikai to par reformu, kuras rezultātā saņem lielāku algu.

Un varu tikai piekrist Zanes atgādinājumam mūžīgi neapmierinātajiem skolotājiem:

“skolotāji … krīzes laikā lūdzās – tikai nesamaziniet skolotāju skaitu, mēs piekrītam strādāt par mazākām algām, saglabājiet tikai darba vietas… skolotājiem nāca pretim …, neskatoties uz skolēnu skaita samazināšanos”

Tā tas nedrīkst turpināties, jo skolotāju algu celšana var notikt tikai uz pārējo sabiedrības locekļu, kas algu saņem no budžeta, rēķina. Ķīpa izskaitļotajam vajadzētu atžilbināt:

“Ja Čehijā, piemēram, būtu tāda pati skolotāju/skolnieku proprcija kā Latvijā, čehu skolotājs saņemtu 622 eiro mēnesī”

+12
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu