Rīgā tikai jaunus auto?

Kā izpildīt parakstītos Parīzes klimata konferences noslēguma dokumentus, kas Latvjai draud ar prāvu soda naudu, ja līdz 2030. gadam nesamazināsies CO2 izmešu daudzums vismaz par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu? Rīgas domes deputāta Nila Josta viedoklis.

Rīgas centrā vairs nedrīkstēs iebraukt ar auto vai tomēr drīkstēs, samaksājot iebraukšanas nodevu? Varbūt nedrīkstēs tikai paveci autiņi, vai arī par naudu drīkstēs, savukārt jaunie spēkrati iebrauks bez maksas? Bet varbūt visiem braucējiem neatkarīgi no auto vecuma būs jāmaksā sastrēguma nodoklis – maksājums par iebraukšanu centrā sastrēguma stundās?

Par šādām versijām baumo autovadītāji. Minētie iespējamie scenāriji, kuri gan vēl jāvērtē, minēti Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā 2016. – 2020. gadam. To vēl analizēs gan VARAM, gan Rīgas domē.

Latvija ir parakstījusi Parīzes klimata konferences noslēguma dokumentus, un mūsu valstij draud EK sankcijas un prāvas soda naudas, ja līdz 2030. gadam nesamazināsies CO2 izmešu daudzums vismaz par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Mēs visi vēlētos sev jaunus kvalitatīvus auto ar nelieliem izmešu apjomiem, tomēr nez kādēļ šobrīd Latvijā vidējais auto vecums ir 12,5 gadi, kas par 40% pārsniedz vidējo vecumu Eiropas Savienībā. Neviens nepērk desmit un vairāk gadus vecu auto, jo kategoriski nevēlas jaunu spēkratu. Ja nu vienīgi kāds kolekcionārs. Iemesls ir šī brīža Latvijas iedzīvotāju un arī rīdzinieku salīdzinoši zemā pirktspēja, tādēļ, pilnībā atbalstot rūpes par gaisa tīrību Rīgā, cīņa pret auto ar videi nedraudzīgiem dzinējiem būtu jāsāk ar vēršanos pret tik tiešām lieliem un videi izteikti nedraudzīgiem motoriem, turklāt neatkarīgi no auto vecuma.

Savukārt pārējos autovadītājus, kamēr vidējais auto vecums nenokrīt līdz kādiem 7-8 gadiem būtu jāliek mierā, nepiemērojot nekādas iebraukšanas maksas pilsētas centrā.

Bagātajiem jāmaksā mazāk! Tas nav sociāli atbildīgs sauklis tirgus ekonomikā.

Lai Latvijai nebūtu jātērē vairāki miljoni soda naudās par gaisa piesārņojumu, ir iespējams un nepieciešams īstenot pasākumus, kuru lielākā daļa ir pieminēta dažādos Rīgas attīstības dokumentos un arī Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā. Viena no lielākajiem gaisa piesārņotājiem ir apkure, tādēļ svarīga ir daudzdzīvokļu māju siltināšana. Jo energoefektīvāka ēka, jo mazāk jākurina un mazāk kaitīgo izmešu izkūp gaisā.

Tas jādara aktīvāk, jo nav pieņemams, ka Rīgā ir siltināti 0,39 procenti ēku, bet lielākais apsaimniekotājs, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, no galvaspilsētā nosiltinātajām 46 ēkām ir renovējis piecas.

Cits iemesls ir vecās, ar malku kurināmās individuālās krāsnis. Programmā ir aicināts pēc iespējas plašāk pieslēgt mājas un dzīvokļus centralizētajai apkurei, kas visumā ir pareizi, tomēr zinot, ka maksa par siltumu ziemā bieži ir lielākais obligātais maksājums un daudziem sagādā grūtības, cilvēciski saprotama vēlme nesteigties ar pieslēgšanos centralizētajai apkurei un saglabāt individuālo krāsniņu, par kuru neviens neprasa ikmēneša maksājumu.

Iespējams būtu jāpārdomā kādi iedzīvotājiem izdevīgi nosacījumi, piemēram, pirmos divus gadus pēc pieslēgšanas centralizētajai apkurei 30 – 50% atlaide?

Interesanti, ka tieši Vecrīgā viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem ir individuālā apkure.

Cits, ne mazāks gaisa piesārņotājs ir transports visās tā izpausmes formās. Te gan jāatzīst, ka jau šobrīd ir visas iespējas īstenot iedzīvotājiem finansiāli nesāpīgus pasākumus. Piemēram, lēmums ieviest stundas biļeti ar atvieglojumiem par 1,50 eiro tikai Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem ir kļūda, jo nerada apstākļus, kuros ārpus Rīgas dzīvojošajiem un Rīgā strādājošajiem cilvēkiem būtu ekonomiski izdevīgi nomainīt personisko auto pret sabiedrisko transportu.

Pirmās stāvparku attīstības idejas tika izstrādātas jau pirms gadiem desmit, tomēr reālas virzības nav. Atstāj mašīnu stāvparkā pie pilsētas robežas un tālāk dodies ar tramvaju! Bet kādēļ nebraukt iekšā centrā ar auto, ja stāvparku nav un stundas biļete ar atvieglojumiem nav paredzēta, nodomās autovadītājs no Pierīgas. Turklāt attīstības plānos minēti arī nelielāki stāvparki pilsētas centrālās daļas tuvumā. Tajā spēkratus atstātu rīdzinieki no apkaimēm, un centrs būtu brīvāks no autiņiem.

Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā minēti arī ceļu infrastruktūras lielie projekti, kas novirzītu autotransportu no Rīgas centrālās daļas – Austrumu maģistrāle, Ziemeļu transporta koridors, satiksmes pārvads Sarkandaugavā pār dzelzceļu, pārvads, kas savienotu Imantu un Zolitūdi, kā arī veloceliņi Imanta – Bolderāja, Centrs – Ziepniekkalns, Centrs – Rumbula – Dārziņi. Šo projektu ieviešana mazinātu autotransportu un tātad piesārņojumu Rīgas centrālajā daļā.

Jau šobrīd ir visas iespējas efektīvāk attīstīt velojoslu un velonovietņu tīklu. Svarīgākais nav EK sankciju drauds, bet gan mūsu veselība, kuru ietekmē elpojamā gaisa kvalitāte. Tomēr jāsāk ar pasākumiem, kurus jau šobrīd var veikt, un plāni par dažādām iebraukšanas maksām centrā ir jāsamēro ar iedzīvotāju turību. Jā, Stokholmā un Londonā ir sastrēgumu nodokļi, Parīzē ierobežota iebraukšana vecākiem spēkratiem, tomēr tur iedzīvotājiem ir krietni lielāki ienākumi. Pat Londonā 2002. gadā vairāk nekā 200 autovadītāju ar saviem spēkratiem bloķēja satiksmi, protestējot pret plāniem ieviest maksu par braukšanu ar automašīnu Londonas centrā.

Nils Josts ir Rīgas domes deputāts, partijas “Vienotība” biedrs.