Referendums Ungārijā var liecināt par piekusumu no ksenofobiska populisma
Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis nesen televīzijā minēja, ka viņa meklētā «jaunā konservatīvisma» saknes Austrumeiropā varētu būt no 14. gadsimta mēra pandēmijas, kas iznīcināja pusi Eiropas rietumu daļas iedzīvotāju un lika palikušajiem prasīt pilsoniskas un politiskas tiesības. Tas novedis rietumeiropiešus pie mūsdienu liberālisma. Savukārt «melnās nāves» mazāk skartās Eiropas austrumu tautas nebija spiestas mainīt tradicionālo sabiedrības izkārtojumu un palikušas konservatīvākas.
Var jau būt, ka viss sācies vēl agrāk – ar Bābeles torņa būvēšanu, kas vienā valodā runājošo cilvēces ģimeni sašķēla daudzās nesaprotamās mēlēs vervelējošās ciltīs. Un, kazi, planētas iedzīvotāji tagad būtu vēl konservatīvāki, ja savulaik neandertālieši nebūtu padevušies Homo sapiens vai komēta nebūtu iznīcinājusi dinozaurus.
Hermaņa hipotēze gan neizskaidro, kāpēc tieši Lielā mēra liberalizētajās Itālijā, Spānijā un Vācijā pagājušā gadsimta pirmajā pusē izcēlās nežēlīgi konservatīvā fašisma un nacisma mēris, kura izraisītajā pasaules karā dzīvību zaudēja vismaz 60 miljonu cilvēku. Un kāpēc viduslaiku sērgas pasaudzētās tautas Eirāzijas kontinenta austrumu pusē nepaglābās no tikpat brutāli konservatīvas boļševiku diktatūras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.