Latvija konkurētspējas indeksā noslīdējusi uz 49.vietu pasaulē 34

NULL
Karte: quora.com
Print Friendly, PDF & Email

Igaunija saglabājusi 30.vietu, Lietuvai pakāpusies uz 35.pozīciju

Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 49.vietu pretstatā 44.pozīcijai pērn, un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums, vēsta aģentūra LETA.

Lietuva šogad ir atzīta par 35. pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par vienu pozīciju labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 30. konkurētspējīgākās valsts vietu 138 valstu vidū.

Valstu reitings veidots pēc trim apakšindeksiem: pamatprasībām, kur Latvija ieņem 41.vietu, efektivitātes pastiprinātājiem, kur mūsu valsts ir 42., kā arī inovāciju un modernizācijas faktoriem, kur Latvija ieņem 58.vietu. Lietuva ieņem attiecīgi 35., 36. un 43.vietu, Igaunija – 20., 28. un 33.vietu.

No pamatprasību kritērijiem Latvija makroekonomiskās vides novērtējumā šogad ieguvusi 24.vietu reitingā, veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā – 42.vietu, institūciju un infrastruktūras rādītājos attiecīgi 64.un 51.vietu.

Jaunākajā WEF pētījumā no efektivitātes pastiprināšanas jomām vislabākais sniegums Latvijai ir darba tirgus efektivitātē – 34.vieta pasaulē, un 34.vietu Latvija ieņem tehnoloģiskās gatavības jomā. Augstākās izglītības kvalitātes kritērijā mūsu valsts ieņem 39.vietu, preču tirgus efektivitātes rādītājā – 49.vietu, finanšu tirgus attīstības jomā – 52.vietu, tirgus izmēra rādītājā mūsu valsts ir 96.vietā pasaulē. Savukārt uzņēmējdarbības izsmalcinātības un inovāciju rādītājā Latvija ieguvusi attiecīgi 58. un 64. augstāko novērtējumu pasaulē.

Pasaulē pirmās trīs konkurētspējīgākās valstis savu vietu indeksā saglabājušas arī šogad. Tās ir Šveice, Singapūra un ASV, nākamās ir Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Japāna, Honkonga un Somija.

Ķīna saglabājusi 28.vietu, Krievija no 45.vietas pērn pakāpusies uz 43. pozīciju šogad. Turcija ieņem 55.vietu, pērn tā bija 51., Indija – pakāpusies no 55. uz 39.vietu. No Eiropas Savienības valstīm vissliktākais sniegums ir Grieķijai, kas no 81. pozīcijas pērn atkāpusies uz 86.vietu šogad.

Viszemākā konkurētspēja pasaules valstu vidū ir Jemenā, kas nedaudz atpaliek no Mauritānijas, Čadas un Burundi.

Kopumā WEF secina, ka pasaulē sarūk ekonomikas atvērtība, kas apdraud izaugsmi un labklājību. Pētījuma autori norāda, ka ar monetārās stimulēšanas pasākumiem, piemēram, tā dēvēto kvantitatīvo mīkstināšanu nepietiek, lai saglabātu izaugsmi, tādēļ ir nepieciešamas arī konkurētspējīgas reformas. Vienlaikus uzsvērts, ka modernas uzņēmējdarbības prakses un investīcijas jaunievedumos ir tikpat nozīmīgas kā infrastruktūra, prasmes un efektīvi tirgi.

Pētījumā iekļauti dati par 138 pasaules valstīm, kuru konkurētspējas aprēķināšanai ņemta vērā situācija makroekonomikā un izglītībā, tirgus darbības efektivitāte, informācijas sabiedrības attīstība un inovācijas. Kopumā vērtēti vairāk nekā 100 rādītāji, un kopumā tika aptaujāti 14 tūkstoši uzņēmēju – viņi vērtēja valstis, kurās vada biznesu.

Komentāri (34)

nomale 28.09.2016. 15.12

…No institūciju pīlāra viszemāk novērtētā komponente arī šogad ir tiesiskā regulējuma efektivitāte (tikai 116. vieta, kritums par četrām pozīcijām)…(db.lv)

———————–

Sveiciens NA atbalstītājiem!

+12
-2
Atbildēt

3

    Ēriks > 28.09.2016. 19.23

    Kas ir tiesiskā regulējuma efektivitāte?Vai nekvalitatīvi likumi jeb draņķīga to pielietošana?Visu smagumu likt uz TM ir plika demagoģija.

    2. Tiesību efektivitātes traucējumi

    Tiesību neefektivitātes izpausme vērojama gadījumos, kad konstatējama nelietderīga

    tiesas resursu tērēšana, piemēram, pēc Satversmes tiesas pieņemtā sprieduma

    pensiju lietā.

    „Apollo” portālā redakcijas rakstā norādīts, ka politiķi zināja, ka

    pārkāpj Satversmi, un apzinājās, ka viņu pieņemtais lēmums neatbilst konstitūcijai,

    bet gan tā ir politiska vienošanās.

    „Tas nozīmē, ka kādreiz ignorē to, kas ierakstīts

    pamatlikumā,” secinājis intervētais G. Kūtris.

    Turklāt arī vēlākās lietas līdzīgos jautājumos liecina par nihilismu, jo Satversmes

    tiesa spiesta izskatīt vairākas lietas ar līdzīgu būtību, kuru tiesa likumdevējiem skaidroja jau pirmajā spriedumā „pensiju lietā”.

    http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Jurid-zin_2.pdf

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 28.09.2016. 15.45

    To mēs paši zinam – un kā vēl …

    Lūk, bet nu deputāti un valdība ir čakli pastrādājuši, lai Latviju gremdētu – tāpēc deputātiem lielākas algas, bet visām ministrijām Lembergs – Kučinskis palielināja budžetus – lai kafijpauzēm arī sanāk.

    Nu spēju izteloties, cik apmierināts ir biedrs Putins, domāju, ka papildus svētā mocekļa statusam biedrs Lembergs vēl visādi iks pagodināts

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    kimsk > 28.09.2016. 17.30

    Ieteiktu ievērot precizitāti: nevis vienkārši “svētais moceklis”, bet “svētais LIELMOCEKLIS” jebšu DIŽMOCEKLIS (veļikomučeņiks). Putins šim varētu piešķirt titulu Kremļovskij supersolovej.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

ierados 28.09.2016. 14.56

Toties mums ir ģināmo, kas saplosa alus dzērāju sirdis un paceļ mūs nesasniedzamos augstumos. Visi tie reitingi var iet gulēt.

+9
0
Atbildēt

0

dzeris49 28.09.2016. 14.52

Skaisti, mēs jau pat no Krievijas atpaliekam, nerunājot par Igauniju un Lietuvu, viņiem viss iet uz augšu, mums, ja tā varētu teikt, uz otru galu.

Un, šaubu nav, ar tādiem politiķiem un birokrātiju kritiens turpināsies, optimismam vispār nav pamata.

+7
0
Atbildēt

1

    J.Biotops > dzeris49 28.09.2016. 17.09

    Kārtējais latviskā sociālisma sasniegums. Būs vēl. Politiķi un birokrātija ir daļa no sekām, nevis cēlonis.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu