Dombrovskis: ES fondi nedrīkst aizstāt nacionālās investīcijas 2

Valdis Dombrovskis. Foto: AFP-LETA
Print Friendly, PDF & Email

Iesaka mazināt sociālo nevienlīdzību un veidot spēcīgu vidusšķiru

Latvijā nereti izskan, ka dažas nozares ir pārāk atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet struktūrfondi paredzēti kā papildu finansējums, nevis nacionālo investīciju aizstājējs, tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).

Politiķis norādīja, ka tas ir budžeta plānošanas jautājums, jo ES fondu atbalsts nenozīmē, ka jāsamazina valsts investīciju apjoms. Dombrovska ieskatā 2007.-2013.gada plānošanas periodā ES fondu iespējas Latvijā lielā mērā ir izmantotas. Arī pašreizējā fondu apgūšanas periodā jau sākti projekti, bet valdībai būtu jāpaātrina darbs, jāpieņem nepieciešamie lēmumi, lai straujāk apgūtu fondus.

Viņš sacīja, ka Latvijai ir būtiski nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi, lai sasniegtu vidējo ES labklājības līmeni, un ir jāmazina sociālā nevienlīdzība gan ar nodokļu politiku, gan sniedzot sociālo atbalstu, jo tas arī ir ekonomisks jautājums – veidojot spēcīgu vidusšķiru, tiek likts pamats iekšzemes patēriņam, kas ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem.

Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pavēstījusi – Latvija mēģinās pārliecināt Eiropas Komisiju turpināt ES fondu investīcijas valstī arī pēc 2020.gada. Pašlaik no Latvijai atvēlētajiem vairāk nekā 4 miljardiem eiro ES fondu līdzekļu projekti apstiprināti vairāk nekā 800 miljonu eiro vērtībā, bet nauda tautsaimniecībā ienākusi tikai 170 miljonu eiro apmērā.

Lai gan ES fondu apgūšanai ir aizkavējusies, visus pieejamo naudu Latvijai ir izredzes apgūt. Tajā pašā laikā pastāv bažas, ka atsevišķās nozarēs līdzekļi var ieplūst pārāk strauji, piemēram, būvniecībā, izraisot cenu celšanos un darbu kvalitātes kritumu, ja nozares kapacitāte nav pietiekama visu pieprasīto darbu izpildei.

Komentāri (2)

Absints 26.09.2016. 12.14

Vidusšķiras proporcija bagātajās rietumvalstīs samazinās. Nemāku izskaidrot, kāpēc, taču domāju, ka Latvijai nez vai izdosies pretoties šai tendencei.

Otrs – sociālā nevienlīdzība nav nekas slikts, ja ir ceļi, kā no tās izrauties. Citiem vārdiem – nedomāju, ka sliņķiem un dzērājiem būtu jāpaceļ pabalsti, tas būtu jādara pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, invalīdiem. Kompensācijai būtu jābūt adekvātai, ne sociālistiskās uravņilovkas diktētai- tikai tiem, kas to pelnījuši, bet ne visiem bez izņēmuma.

Garantēti ienākumi, ienākumu vienādošana noved pie tautas aptaukošanās – kāpēc man strādāt, ja maksās tāpat? Vai tas ir labi?

+3
-1
Atbildēt

1

    Ēriks > 26.09.2016. 14.27

    Kāpēc man strādāt netīru,vienmuļu,nogurdinošu darbu par zemu algu,kas knapi sedz elementārai izdzīvošanai vajadzīgo,ja es varu izdzīvot bez tā,diedelējot naudu uz ielas,aizejot uz Maximas konteineriem izlasīt ārā izmesto,vēl gluži labo pārtiku,kurai nupat beidzies derīguma termiņš,un pārnakšņot dārza būdiņā?Vai sliktākajā gadījumā sakrāt naudu aizbraukšanai uz kādu bagātāku un siltāku zemi?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu