Valdībā virza normatīvu par skolas sākšanu no sešu gadu vecuma 1

Ilustratīvs foto: Ieva Makare, LETA
Print Friendly, PDF & Email

IZM jauno kārtību plāno noteikt no 2018.gada vidus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt gadu vēlāk, vēsta aģentūra LETA.

Minētās izmaiņas spēkā varētu stāties 2018.gada 1.jūlijā. IZM uzsver, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

IZM skaidro, ka pamatizglītības apguvi bērns sāks sešu gadu vecumā tajā pirmsskolā vai skolā, kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, vai arī skolā, kura piedāvā pirmsskolas izglītības programmas, bet nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām.

Ministrijas ieskatā vairāki argumenti par labu pamatizglītības uzsākšanai no sešu gadu vecuma saistāmi ar sabiedrībā pastāvošo uzskatu un problēmu, ka daudzviet vidējās izglītības iestādēs gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās patlaban organizētajam mācību procesam, radušās citas prioritātes.

Jau vidusskolas vecumā izglītojamie sāk meklēt darbu, kas kaitē izglītības ieguvei, jo tiek kavētas stundas un mācībām vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība. 2015./2016.mācību gadā mācības vispārizglītojošajās dienas mācību programmās 12.klasē sāka 1111 jeb 12% 1996.gadā vai agrāk dzimušie izglītojamie, kuri vispārējās vidējās izglītības ieguvi pabeigs 20 gadu vecumā.

Šie fakti, kā uzsver IZM, norāda uz problēmām pastāvošajā vispārējās vidējās izglītības modelī. Agrākas vidējās izglītības ieguve var būt produktīva, ja ir cieši saistīta ar mācību satura pilnveidi, ar izglītības procesa virzību uz to, lai jaunieši ātrāk apzinātos savus talantus, ātrāk apjauš karjeras iespējas. Agrāka iesaistīšanās pamatizglītības programmā IZM ieskatā pozitīvi ietekmē bērna attīstību, novērš riskus un kompensēt attīstošu vidi, ja bērnam to nespēj sniegt ģimene.

IZM uzsver, ka piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī vēl vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002.gada, kad obligāto pirmsskolas izglītības apguvi noteica no piecu gadu vecuma, notiek resursu daļēji neefektīva izlietošana.

Pēc IZM operatīvajiem datiem šajā mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī ir 22 044, no kuriem 791 mācās 1.klasē, savukārt 2017./2018.mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī varētu būt 19 781, no kuriem aptuveni 753 varētu sākt mācības 1.klasē. Pēc plānotajām izmaiņām 2018./2019.mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī varētu būt 18 825, no kuriem izglītības ieguvi 1.klasē sāktu jau 15 321 bērns, šim skaitam ar katru gadu augot. Tādēļ agrāka pamatizglītības apguves sākšana samazinātu bērnudārzu rindas.

Komentāri (1)

Neticis 25.09.2016. 23.41

“..plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni..”

Ņemot vērā, ka mums jau pastāv t.s. pirmsskolas izglītība, kas tad īsti mainīsies, ja neskaita nosaukumus?

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu