Pusaudži Eiropā smēķē un lieto alkoholu mazāk nekā pirms 20 gadiem

Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Latvija nedaudz zem vidējiem rādītājiem; uzlabojumi aizvien notiek ļoti lēni

Pēdējo 20 gadu laikā samazinājies pusaudžu skaits, kas smēķē vai lieto alkoholu. Tā secinājuši Eiropas Narkotiku monitoringa centra pētnieki, aptaujājot vairāk nekā 96 tūkstošus skolēnu Eiropas Savienības dalībvalstīs, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, atsaucoties uz aģentūru Euranet.

Latvija ir nedaudz zem vidējiem rādītājiem Eiropā – šeit cigaretes pamēģinājuši 60%, alkoholu – 70% devīto klašu skolēni. Pētnieki secina – lai gan tendences ir pozitīvas, uzlabojumi aizvien notiek ļoti lēni. Eksperti uzskata, ka nepieciešama stingrāka cenu politika un vēl stingrāki aizliegumi. Atšķirībā no 90.gadiem, par jaunu aktualitāti kļuvusi atkarība no sociālajiem tīkliem internetā.

Apjomīgajā Eiropas Narkotiku monitoringa centra aptaujā piedalījušies vairāk nekā 96 tūkstoši skolēnu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp no Latvijas. Kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus, kopš rīko aptauju, samazinājies jauniešu īpatsvars, kas mēģinājuši smēķēt cigaretes vai lietot alkoholu. Tomēr cigarešu popularitāte jauniešu vidū aizvien ir relatīvi augsta. Ikdienā smēķē katrs desmitais 15 un 16 gadus vecs jaunietis Eiropā.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka jauniešu skaits, kas smēķē vai lieto alkoholu, samazinās, jo kopš 90.gadiem krietni ierobežotas vietas, kur atļauts smēķēt vai publiski lietot alkoholu. “Tas ir ļoti proporcionāli, cik tev dod iespējas smēķēt. Ja cilvēks nevar smēķēt kafejnīcā, uz ielas, sabiedriskās vietās, viņam paliek mazāk laika un iespējas to darīt, un līdz ar to atmet. Visā Eiropā ir šāda tendence. Eiropa ir salīdzinoši civilizēta struktūra, un tajā visā ir tendence šajā ziņā iet uz labo pusi,” stāsta Apinis.

Noskaidrotais aptaujā rāda – lai gan pastāv vairāki ierobežojumi, tostarp vecuma cenzs, 60% skolēnu apgalvo, ka cigaretes var iegādāties ļoti vienkārši un 78% problēmas nesagādā alkohola iegādāšanās. Apinis šos datus sauc par satraucošiem un aicina celt cenas šiem akcīzes produktiem: “Cīņa pret smēķēšanu un alkoholismu, pirmkārt, ir cenu politika.”

Lai gan kopš 90.gadiem alkohola un cigarešu dārdzība ir krietni augusi visā Eiropā un arī Latvijā, pie mums cenas aizvien esot relatīvi zemas, tās vajadzētu palielināt. Līdzīgi uzskata Slimību profilakses un kontroles centrā.

“Ņemsim vērā to, ka 90.gados bija cita naudas vērtība, un pašlaik – ko nozīmē dārgi? Ar ko mēs salīdzinām? Latvijā ir ārkārtīgi lētas cigaretes, salīdzinājumā ar Lielbritāniju, Vāciju vai kādu citu [valsti]. Līdzīgi tas ir ar alkoholiskajiem dzērieniem, ja mēs salīdzinām ar Somiju vai Zviedriju,” norāda centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis.

Cenas esot augušas, bet ne tik, cik gribētos. Mozgis pieļauj, ka kopumā tendences ir labvēlīgas arī tamdēļ, ka mainījies veids, kā jaunieši izklaidējas: “Priecīgā ziņa, ka samazinās. Kādi tam iemesli? Nu, ticamākais iemesls ir tas, ka jaunieši pārsvarā vairs nekomunicē savā starpā tieši, bet gan virtuāli. Līdz ar to viņi atrodas telpās. Un ticamākais, ka tas īstais iemesls ir tieši šis, ka viņi komunicē virtuālajā vidē. Viņi ir aizņemti sociālajos tīklos, viņi ir aizņemti ar sevis uzņemšanu.”

Atšķirībā no 90.gadiem pētnieki analizējuši arī jauniešu atkarību no interneta un datorspēlēm. 78% starp 15 un 16 gadus vecajiem jauniešiem atzīst, ka regulāri izmanto sociālos tīklus. Pētījumi rāda, ka internets un komunikācija tiešsaistē vairo vientulību un izolāciju.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu