Divi kilogrami – tāds nieks Rebeku Kohu šķīra no olimpiskās bronzas Rio. Astoņpadsmit gados viņa ir visu laiku labākā Latvijas svarcēlāja, un Rebekai, protams, viss vēl priekšā. Taču apbrīnas vērts ir stāsts, kā viņa nonākusi pie jau sasniegtā. Izrādās – upurēts gan basketbols, gan klavierspēle. Kaut gan «upuris» nav īstais vārds, jo Rebeka ceļu sportā izstāsta ar prieku un pārliecību par savu izvēli. Pat ja šobrīd nākas žonglēt, dalot laiku starp smago svaru stieni un vidusskolas pēdējo klasi, ievērot dzelžainu režīmu. Cilājot iespaidīgus smagumus, jaunā meitene ir iepazinusi atvieglojošu sajūtu – viss ir pa spēkam!
Necerēta veiksme šajā žurnāla numurā ir intervija ar pavisam citas jomas talantu, kas sevi sen pierādījis – komponistu Mārtiņu Braunu. Grūti pierunājams uz sarunu, jubilārs beigu beigās atraisās. Šī ir iespēja izzināt viņa latviskuma avotus, alerģiju pret «visi dara tā» un arī fantastiski neatlaidīgo darbu, ar kādu viņš līdz pilnībai izslīpē savu mūziku tā, ka šķiet – tā radusies vienā elpas vilcienā.
Par darbu, kas ir absolūti neaizstājams ikvienā dzīvē, intervijā stāsta arī teologs Juris Rubenis, kurš šomēnes lasītājiem nodod savu jaunāko grāmatu par mīlestību, seksu un attiecībām. Tas ir darbs ar sevi, lai spētu būt kopā ar citu – skaisti un jēgpilni. Laikā, kad pasaule šķiet arvien bīstamāka un ārēji draudi pieaug, Rubenis atgādina svarīgu patiesību – miers ir jāatrod vispirms sevī. Un tā ir nevis paštaisna nocietināšanās, bet gan egoisma parkāpšana un spēja pieņemt citu cilvēku atšķirīgumu – nevis karot, bet mācīties saprast. Tas ir augšanas darbs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.