Ēku siltināšanas gliemeža tempi Rīgā 15

Foto: Ieva Lūka, LETA
Nils Josts
Print Friendly, PDF & Email

Dzīvokļu īpašniekiem jāpiedāvā konkrēti projekti

Galvaspilsētā no 46 ēkām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) ir nosiltinājis piecas. Kopumā Rīgā ar siltināšanu neveicas, jo tā notikusi tikai 0,39% dzīvojamo māju. Salīdzinājumam Valmierā nosiltināti 13,25% jeb 60 ēkas, Liepājā – 5,2% jeb 110 ēkas.

Kādēļ darbi nesokas, ja reiz Latvijai no ES struktūrfondiem laika periodā līdz 2020.gadam piešķirti 150 miljoni eiro ēku energoefektivitātes paaugstināšanai? Turklāt Latvijai ir īpaši izdevīgi nosacījumi, jo ES struktūrfondu līdzfinansējums var sasniegt pat 50%, lai gan vidēji Eiropā atbalsts ir 15 – 20%, kaimiņos Igaunijā – līdz 40%.

Darbi un izmaksas
Grūtākais esot panākt, lai iedzīvotāji pieņem lēmumu ar divām trešdaļām balsu. Cilvēki baidās no kredītsaistībām, un tas ir saprotams, tomēr, ja informācija par kopējo izmaksu pakāpenisku samazināšanos ir patiesa, tas ir viens no nozīmīgākajiem argumentiem, lai pierādītu siltināšanas izdevīgumu.

Iespējams, būtu jārīkojas aktīvāk, nevis organizējot kādus vispārējus seminārus un pēc tam atslābināti gaidot, kad nu dzīvokļu īpašnieki sanāks kopā un atnesīs pieteikumu siltināšanai, bet pašiem izstrādāt konkrētus piedāvājumus atsevišķām mājām un runāt par reāliem ēkā darāmajiem darbiem, izmaksām, kredīta lielumu un atmaksas kārtību. Lai Kalniņi no 3.dzīvokļa jau pašā sarunu sākumā redzētu, cik tieši viņiem izmaksātu siltināšana, kāds būtu atmaksas grafiks, kā samazinātos kopējais maksājums par dzīvokli un kā pieaugtu tā tirgus vērtība.

Ir labs teiciens – bailēm acis lielas. Informācijas trūkums izraisa gan bailes, gan baumas tur, kur tām nav pamata. Šobrīd RNP runājot ar 30 ēku pārstāvjiem, un 11 mājas it kā esot gatavas sākt siltināšanu. Jācer, ka sarunas būs veiksmīgas.

Bez rekonstrukcijas var sabrukt
Ēku siltināšana ir ne tikai kažoka uzvilkšana mājai, bet tās rekonstrukcija, tātad ekspluatācijas laika paildzināšana, kas palielina īpašuma vērtību, tātad katra dzīvokļa vērtību, kas savukārt turīgākus dara pašus dzīvokļu īpašniekus. Turklāt tās ir dzīvokļu īpašnieku rūpes par bērniem un mazbērniem, kuri kvalitatīvi varētu turpināt dzīvot mājā, kas bez siltināšanas, iespējams, jau būs sabrukusi.

Rīgā aptuveni 6000 ēkām tuvojas ekspluatācijas laika beigas, tādēļ ēku siltināšana ir svarīga pilsētas saglabāšanai un attīstībai.

RNP informācija liecina, ka izmaksas par viena dzīvokļa īpašumu, neskatoties uz kredītsaistībām par ēkas siltināšanu, nepalielinās, jo ievērojami samazinās maksa par karstā ūdens sagatavošanu, karstā ūdens cirkulāciju, apkuri. Kredīta maksājums ik mēnesi esot 15-40 eiro. RNP iesniegtā informācija liecina, ka izmaksas par vienu dzīvokli siltinātajā ēkās Bauskas ielā 51 divos gados nokritās zem līmeņa, kāds bija pirms renovācijas, bet Finiera ielā 15 tas notika jau nākamajā gadā. Turklāt renovētai ēkai pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% apmērā.

Atbilst divsimt
RD Mājokļu un vides komitejas sēdē, kurā izskatīja ēku siltināšanas gliemeža ātrumu galvaspilsētā, RNP pārstāvis taisnojas ar visdažādākajiem ārējiem apstākļiem, tikai ne ar pašu neizdarību. Vainīgs esot ALTUM, kas atbild par ES finansējuma saņemšanu, jo izvirzot nosacījumus un atļaujoties tos mainīt. Skaidrs, ka labāk patiktu saņemt 150 miljonus skaidrā naudā un nekādas atskaites nesniegt. RNP skaidro, ka šobrīd tikai 200 no viņu apsaimniekotajām ēkām atbilstot ALTUM prasībām finansējuma saņemšanai.

Ļoti labi, siltiniet divsimt! RNP darbu sarakstā šobrīd ir tikai piecas siltinātas mājas.

Par nākotni. Rīgas enerģētikas aģentūras mājas lapā ievietotā informācija liecina, ka šobrīd ir noslēgti līgumi par 31 ēkas siltināšanu, izmantojot ES struktūrfondu līdzfinansējumu. “Rīgas namu pārvaldnieks” kā projekta realizētājs ir izvēlēts tikai piecos gadījumos. Vai tas liecina par rīdzinieku uzticību lielākajam namu apsaimniekotājam galvaspilsētā?

Nils Josts ir Rīgas domes deputāts.

Komentāri (15)

vvilums 12.09.2016. 13.27

Ja tiktu nosiltinātas mājas, gāzes patēriņš apkurei samazinātos divtik, palielinātos ēku ekspluatācijas termiņš, bet vai tad Putlerim un viņa rokaspuišiem tas vajadzīgs, tāpēc arī process maksimāli tiek bremzēts. Var pavērot pašvaldības, kur SC pie varas, siltinātas mājas netiek.

+5
0
Atbildēt

1

    valdemir > vvilums 12.09.2016. 17.54

    Ko dara Latvijas monopoluzņēmums, kad samazinās viņa produkta patēriņš? Pareizi – izsauc uz tepiķa sabiedrisko regulatoru.

    0
    0
    Atbildēt

    0

eltae 12.09.2016. 10.36

Iedzīvotāju līdzmaksājums – pārāk liela publicitāte Misteriem 20% bīstami ņemt “otkatus”.Var uzrasties no iedzīvotājie kāds gudrāks kurš visu “atkož.”

+4
0
Atbildēt

1

    jurisml_inbox_lv > eltae 12.09.2016. 13.18

    tur taa lieta , ka viņam pie otkata netikt , Eiropas naudu nozagt gruuti , tad jaavienojas ar Altumu , ka no katras maajas 20 % jaaieskaita viņa graamatiņaa , bet tas buus neiespeejami , taapeec jau arii Riigaa taads zastois siltinaašanaa, zastois veel vairaak palielinaasies , jo , Altuma nosaciijumi jau 70% arii bankas prasa to pašu , uzskatu par neiespeejamu panaakt iedziivotaaju vienošanos , kad peern renoveeja maaju kuraa dziivoju bija nepieciešams 50 plus 1 balss , knapi izliidaam , pretim bija krievi , kurus nezkaapeec nevar pierunaat , toties tagad visiem mutes ciet , pagaajušo ziemu par apkuri maksaaju 7 eiro meenesii , par apsaimniekošanu 60 , pirms renovaacijas par apkuri 90 – 100 , par apsaimniekošanu 15 , ir starpiiba vai nav?

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

andreis 15.09.2016. 21.39

vvilums
Lūdzu mūsu mājai gadā patēriņš apkurei 90 MWh gadā ietaupot 50% tātad 45 MWh gadā, 20 gados tātad 900 MWh, RS tarifs šobrīd ar PVN apm. 45 EUR/MWh i togo 20 gados ietaupam 40 500 eiras, labi gāze taps dārgāka, RS gribēs 55 EUR par MWh ar PVN – i togo 49 500 eiras. Jā – Eiropa piemetīs 50% (pēc esošā tarifa) un kopā jau varēsim tērēt ap 85 tk EUR (nevis 90 tk jo jāierēķina kredīta procenti bankai), un par to jau var attiecīgo darbu paveikt, BET tas nemaina faktu, ka skatoties no šībrīža cenām pasākumā ieguldītā nauda (īpašnieku + eiropas) būs divreiz lielāka nekā atdeve 20 gadu laikā šībrīža siltuma cenā. Kāda tā cena būs pēc 2, 5, 10, 15 vai 20 gadiem mēs nezinam, bet visticamāk kristies jau nekritīsies. Vēl fakts, ka neviens nevar garantēt to 50% siltumenerģijas ietaupījumu pēc darba veikšanas, kā arī neviens nevar garantēt, ka siltinājums bez aizķeršnās ideāli kalpos 20 gadus.

vvilums gaidu komentāru kur ir kļūda manā aprēķinā?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu