Apdrošināšana nevienlīdzības palielināšanai 14

Foto: pixabay.com
Pēteris Apinis
Print Friendly, PDF & Email

LB piedāvātais veselības finansēšanas modelis – intelektuāla spēle

Izlasīju Latvijas Bankas koncepciju par obligāto veselības apdrošināšanu. Šis dokuments, smalki nodrukāts un glauni iesiets, nonācis uz dažādu amatpersonu galda. Es aicinu šo dokumentu izlasīt arī citus cilvēkus. Taču nevis tādēļ, lai gūtu intelektuālu baudu, ieraudzītu gaismu valsts mazspējas tuneļa galā, bet gan – lai ikviens saprastu: Latvijas iedzīvotāji ar savu nodokļu maksātāju naudu uztur Latvijas Bankas ierēdņus, kas savā bezdarbībā nododas intelektuālām spēlēm.

Vēl vairāk – Latvijas Banka kļuvusi par reālu slogu tautsaimniecībai, jo tā sen vairs nepilda valsts monetārās politikas funkcijas, bet ir labi atalgots, vājš analītiskais departaments.

Latvijas Bankas piedāvātais modelis ar obligātu veselības apdrošināšanas maksājumu faktiski paredz lineāru iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu, ievērojami mazinot jau tā niecīgo progresivitāti Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sistēmā un ir klaji pretrunā ar Pasaules Bankas ieteikumiem.

Latvijas Banka, kurai būtu jācīnās par Pasaules Bankas ieteikumu ieviešanu un Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, pat negrasās ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā tas ir izdarīts gandrīz visās ES valstīs, izņemot Latviju, Lietuvu, Igauniju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju, bet nāk klajā ar pilnīgi pretēju piedāvājumu – robu veselības budžetā lāpīt, kardināli palielinot mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu um vēl vairāk palielinot ienākumu plaisu starp trūcīgajiem un turīgajiem iedzīvotājiem.

Medicīnas māsa, kura gadā saņem 4800 eiro, pašlaik ar IIN valstij samaksā 300 eiro.

Pēc jaunā apdrošināšanas maksājuma ieviešanas, kas būtībā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, maksājums būs jau 600 eiro. Tātad faktiski zemo algu saņēmējiem iedzīvotāju ienākumu nodoklis pieaugs par 100%. Savukārt, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča IIN maksājums pieaugs par nieka 0.85%. Viņa 2015.gada ienākumi galvenokārt no mūsu samaksātajiem nodokļiem bija 174 764.79 eiro.

Dokumenta aprakstošā daļa ir pat ļoti laba – secināts, ka veselības aprūpei naudas ir par maz, finansējums pēdējos gados nav būtiski pieaudzis, Latvija samērā lēti uztur plašu infrastruktūru, bet valda liela neskaidrība par valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, kas attur iedzīvotājus no ārsta apmeklējuma un apgrūtina nozares finansējuma efektivitātes un lietderīguma kontroli, pašreizējais budžeta veidošanas princips ir nepārskatāms un neļauj gūt priekšstatu par pakalpojumu patiesajām izmaksām.

Tomēr šajā mirklī Latvijas Bankas speciālisti izdara secinājumu – lai atrisinātu šīs problēmas, katram darbspējīgam Latvijas iedzīvotājam 18-63 gadu vecumā būtu jāpērk apdrošināšanas polise par 300 eiro gadā. Šis maksājums būtu solidārs, nonāktu privāto apdrošinātāju rokās un tie tad izšķirtu – pie kā ārstēties, pie kā ne galvenokārt pēc principa – kas piedāvā lētāku manipulāciju, diagnostiku un ārstēšanu.

Tātad – 300 eiro gadā maksātu gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs no saviem 174 000 gada ienākumu, gan medicīnas māsa lauku slimnīcā, kura gadā saņem 4800 eiro, gan palīgstrādniece lauku fermā, kas saņem minimālo algu. Redziet, cik mūsu baņķieri gatavi solidāri dalīties izdevumos ar vienkāršajiem iedzīvotājiem!

Jo, baņķieruprāt, 25 eiro mēnesī strādājošajiem tāds nieks vien ir – tādas nelielas pusdienas.

Patīk vai nepatīk, bet apdrošināšanas iemaksa tiks uztverta kā darbaspēka nodoklis, un darbvietu skaits Latvijā ievērojami samazināsies. Ir pilnīgi skaidrs, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem šādu veselības aprūpes finansēšanas modeli vienkārši nevar atļauties. Šādus veselības aprūpes finansēšanas modeļus var atļauties augstas labklājības valstis ar augstu iedzīvotāju ienākumu vienlīdzību, kur ir ieviesta IIN progresivitāte, bet Latvijas ekonomiski sociālajā situācijā piedāvātais risinājums ir nepieņemams un klaji pretrunā ar Pasaules Bankas ieteikumiem.

Patiesībā Latvijas Bankas piedāvājums nozīmē Latvijas ekonomikas graušanu – Rimšēviča apdrošināšana jebkurā gadījumā palielinās darbaspēka nodokļu masu, līdz ar to ievērojami samazināsies darba vietu skaits vidējos un mazajos uzņēmumos.

Apdrošināšana valsts un pašvaldību institūcijās par iedzīvotāju nodokļu naudu nozīmē nevienlīdzības palielināšanu.

Gan Latvijas Banka saviem darbiniekiem, gan lielākās pašvaldības, Saeima un ministrijas saviem politiskajiem darboņiem un darbiniekiem iegādājas veselības polises par nodokļu maksātāju naudu. Tātad – tantei Bauskā jāmaksā visas pacientu iemaksas un līdzmaksājumi, bet Saeimas deputātiem, viņu palīgiem, komisiju konsultantiem šos izdevumus sedz polise.

Veselības apdrošināšana valsts bankas ierēdņu, Saeimas deputātu un ministriju lielierēdņu izpratnē ir tāds stāvoklis, kad par nodokļu maksātāju naudu ir nopirkta reālija – daži ir līdzvērtīgāki par citiem. Lielajiem čiekuriem par budžeta līdzekļiem ir nopirkta polise, kurā viss ir iekļauts. Ne valsts prezidents, ne ministriju līderi pat nenojauš, ka mēdz būt arī citādas polises, kurās iekļauts ļoti maz veselības pakalpojumu – teju nemaz. Tās ir veselības apdrošināšanas polises mazajiem ierēdņiem, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, jo iepirkumu likums taču noteic, ka jāpērk vai nu lētākais vai saimnieciski izdevīgākais.

Lētāk ir darbā ņemt tikai jaunos un veselos, kas neslimo, bet saimnieciski izdevīgāk savukārt ir dikti slimos nemaz neārstēt. Latvijas Bankas piedāvātais modelis ir darbības ilūzija brīdī, kad valsts atkal samazina veselības aprūpes finansējumu.

Pēteris Apinis ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents.

Komentāri (14)

Anonīms 12.09.2016. 15.13

Ļoti daudziem ierēdņiem jau ir veselības apdrošināšanas polises, piemēram, Latvijas valsts ceļos, ir tādas, kur viss iekļauts, arī medikamenti. Esmu medmāsa, ikdienā strādāju intensīvās terapijas nodaļā, man nepienākās pilnīgi nekas!

+8
0
Atbildēt

0

dzeris49 12.09.2016. 15.39

Taisni tāpēc jau “eliti” absolūti nesatrauc situācija, kādā ir pārējie, viņi sevi apdrošinājuši – nodrošinājuši.

+4
0
Atbildēt

0

dzeris49 12.09.2016. 07.04

To, kas ilglaicīgi notiek ar medicīnu – finansējuma un pakalpojumu pieejamības samazināšana katru gadu, var nosaukt tikai par genocīdu, jo par to liecina arī visu veseības, dzīves ilguma, mirstības un citi rādītāji, ja salīdzina Lietuvu un Igauniju ar Latviju.

Un par to atbildīga Saeima un valdība, kur, acīmredzot, pieņemts lēmums tikt vaļā no “balasta” – veciem un slimiem cilvēkiem, kas nespēj paši apmaksāt savu ārstēšanos.

Jo negribas ticēt, ka tur sēdošie politiķi un birokrāti nezina vai nesaprot, kas notiek Latvijas medicīnā, un zinot, katru gadu finansējumu tai samazina, tagad valsts finansējums ir gandrīz divreiz mazāks kā Igaunijā vai Lietuvā.

Nu ko te var pateikt onkoloģiskiem un citiem slimniekiem, kuri tā arī nesagaidīs rindu uz ārstēšanos un operācijām, jo paši apmaksāt to nespēj – jums vienkārši nepalaimējās, ka piedzimāt Latvijā, vai, ka lacīgi nepiereģistrējaties Igaunijā, kā to dara Valkas iedzīvotāji, kas tagad var saņemt Igaunijā arī med. palīdzību.

Un dažāda veida nevienlīdzība – gan socialā, gan likuma priekšā, ir šīs valsts pamati, uz ko šī valsts stāv un ko “elite” sargā un sargās, mums ir privileģēta šķira, un ir pārējie, un nekas šai valstī nemainīsies, no šejienes var tikai aizbraukt, ko izmainīt šeit neiespējams.

+4
0
Atbildēt

2

    valdemir > dzeris49 12.09.2016. 10.09

    Nav jau mēģināts kaut ko mainīt – tauta nepagurstoši balso par mazāko ļaunumu.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > dzeris49 12.09.2016. 10.53

    Džeri, Jūsuprāt, finansējums visu atrisinās?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu