Skandināviskas vibrācijas • IR.lv

Skandināviskas vibrācijas

5
Pārbūves gaidās esošais Kongresu nams pašlaik dažos rakursos apskatāms oriģinālajā izskatā. Namam ir fotogēnisks, labi saglabājies interjers.

Kā slikti saplombēti zobi un nekopta seja arhitektūras kvalitāti zaudē augstvērtīgas pēckara modernisma ēkas. Tomēr vēl ir, uz ko paskatīties

Pirmais septembris daudzās skolās smaržo pēc krāsas. Latvijas arhitektūras vēsturei tas nozīmē kārtējo zaudēto skolas arhitektūru. Pēc Otrā pasaules kara būvētās ēkas, it īpaši tās, kas iemieso t. s. internacionālisma jeb pēckara modernisma stilu ar plašiem iestiklojumiem, tiekšanos tuvāk debesīm un horizontāli stieptiem apjomiem uz betona kājām, pārsvarā netiek uzskatītas par vērtīgām un aizsargājamām. 90. gados nonākot privātīpašumā, daudzas uzreiz tika pārbūvētas, kaut autori joprojām bija un ir dzīvi. Sarunas un akcijas par šajā laikā tapušajām ēkām laiku pa laikam uzvirmo ar lielāku vai mazāku kaisli, bet, piemēram, kamēr vēl sitas Okupācijas muzeja pārbūves problēmu viļņi vai šausmināšanās par restorāna Sēnīte tuvu drupām esošo stāvokli, tepat Rīgas centrā vasaras izskaņā nosiltināja vienu no Latvijas izcilākajiem 70. gadu skolu arhitektūras piemēriem – Natālijas Draudziņas ģimnāzijas piebūvi (arhitekts – Edgars Šēnbergs).

Viena no pamanāmākajām Rīgas centra ēkām ir bijusī viesnīca Latvija (tagad Radisson SAS ķēdes viesnīca), ko uzcēla 70. gados pēc autoru grupas projekta arhitekta Artūra Reinfelda vadībā. Līdzīgi kā citas pilsētas centra būves, arī šī bija īpaša un no mūsdienu viedokļa interesanta gan arhitektūras, gan vēstures pētniekiem. Gandrīz visas centra būves tika celtas vietās, kur iepriekš atradās no mūsdienu viedokļa vērtīgas vēsturiskās ēkas. Tās ignorē Rīgai tipisko perimetrālās apbūves principu un krietni pārsniedz mūsdienās pieļaujamo augstumu. Viesnīcas ēka nepaceļas pāri 100 m atzīmei un tādējādi neiekļūst Rīgas augstāko ēku desmitniekā, tomēr tā ir vēsturiskā centra dominante un izceļas pilsētas panorāmā. Lai arī ēku pazīstam kā viesnīcu, tā bija vesels arhitektūras komplekss ar konferenču centru, restorānu, bāriem un 80. gados iecienītu izstāžu zāli. Pārbūves, ko viesnīca piedzīvoja pēc neatkarības atjaunošanas, mainīja tās homogēno izskatu, tika zaudēts arī priekšlaukums Brīvības ielas pusē. Ēka noteikti ir zaudējusi arhitektūras kvalitāti, taču tiek aktīvi izmantota, un no tās augšstāva bāra paveras lielisks skats uz pilsētu.

Vairākas pēckara modernisma ēkas ir izvietojušās Kronvalda parkā. Interesantākā un mazāk zināmā no tām ir bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) ēka Elizabetes ielā 2. Arī ēkas projekta autora – arhitekta Jāņa Vilciņa – vārds nav plaši izskanējis, kaut viņa darbu sarakstā ir arī pirmais Pārdaugavas debesskrāpis – Preses nams – un Kārļa Ulmaņa dzimto Pikšu atjaunošana. Būtiskus pārveidojumus ēka nav piedzīvojusi, un to ir vērts apskatīt, it īpaši no parka puses, kur ir daudz interesantu arhitektūras ideju, prasmīgi apjomu savienošanas piemēri un kvalitatīva apdare. Organisks un parka apbūvei piemērots kā pretstats regulārajam ielu tīklam Klusajā centrā ir arī ēkas trijžuburu plāns. Par viesnīcu Latvija un arī par LKP CK namu, kas tagad pazīstams ar Pasaules tirdzniecības centra vārdu, varētu izdot veselu albumu, līdzīgi kā par Alvara Ālto būvēm Somijā. Latviešu modernistiem Somijas arhitektūra vienmēri ir bijusi ideāls, uz kuru tiekties arī padomju projektēšanas apstākļos, un šādas patīkami skandināviskas vibrācijas jūtamas arī Vilciņa darbā. Latvijā, kur ir tik daudz restauratoru, kādam būtu laiks padomju arhitektūras renovācijas risināt tieši ar restaurācijas, nevis totālas pārbūves pieeju. Šis ir viens no namiem, kas to būtu pelnījis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu