Kā pankūkas un zīmuļi • IR.lv

Kā pankūkas un zīmuļi

7
Ians Folkins.
Ieva Puķe

Ians Folkins, mācīdams studentus Helifeksā Kanādā, pieradis vienkāršiem vārdiem apgaismot sarežģītus jautājumus mākoņu zinātnē. Mākoņu kustība nākotnē sniegs svarīgas atbildes par klimata izmaiņām

Es nu gan neesmu unikāls, sēdēdams uz soliņa Limbažu skvērā pretim veikalam Drogas, paškritiski atmāj Helifeksas Dalhousie universitātes asociētais profesors Ians Folkins (Ian Folkins). Latviešu izcelsmes mākoņu pētnieks no Kanādas smaidot piemin, ka sievu limbažnieci, tāpat kā viņš, aptuveni vienā laikā ir apņēmis vēl kāds profesijas brālis no tās pašas valsts. Abās ģimenēs pasaulē jau nākuši trīs bērni. Un tā nu patiešām ir neparasta sakritība.

Taču vēl lielāka autoritāte par viņiem abiem zinātnes aprindās esot gados vecāks kungs no Ņujorkas ar latviešu uzvārdu, NASA speciālists Endrū Lācis. Iegūglējiet «Lācis, mākoņi», viņš pamāca, «nevajadzētu būt problēmai dabūt kontaktus! Ja nesanāk, palīdzēšu.» Kad Ianam vēlreiz apstiprinu, ka vēlos runāt tieši ar viņu, kanādietis laipni piekrīt. Paliekam turpat uz soliņa, vērodami pāri skrienošos mākoņus.

Latvijā mēdzam sacīt, ka mums ir visskaistākie mākoņi pasaulē. Tā ir tikai patriotisma izpausme, vai tie patiešām ir īpaši?
Katrā reģionā mākoņi atšķiras. Latvijā vasarā ir jauka kombinācija ar negaisa mākoņiem un pūkainiem, baltiem, tā sauktajiem konvekcijas mākoņiem. (Konvekcija ir siltuma izplatīšanās, pārvietojoties vides molekulām – red.) To veidošanos ietekmē Rīgas līcis un Baltijas jūra, vējš nes šo mitrumu tālāk iekšzemē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu