Latvija Olimpiādē pirmo reizi neiegūst nevienu medaļu 1

Aleksejs Rumjancevs distancē. Foto: LETA-EPA
Print Friendly, PDF & Email

Smaiļotājs Rumjancevs 200 metru distancē izcīna piekto vietu

Latvijas olimpieši startus XXXI Olimpiādē Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro noslēguši, piecas reizes iekļūstot labāko astotniekā, tomēr pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas olimpiskā delegācija vasaras olimpiskajās spēlēs ir palikusi bez godalgas, vēsta aģentūra LETA.

Latvijas smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs sestdien Riodežaneiro olimpisko spēļu A finālā 200 metru distancē izcīnīja piekto vietu. Viņam uzticēts nest Latvijas karogu svētdien Rio olimpiādes noslēguma ceremonijā.

Distances sākumā Rumjancevs bija ceturtajā vietā, no līdera atpaliekot ap četriem metriem, taču iespraukties labāko trijniekā viņam neizdevās. Rumjancevs izcīnījis Latvijas olimpiešiem trešo augstāko vietu šajā Olimpiādē. Pirms tam ceturtās vietas savos sporta veidos ieguva svarcēlāja Rebeka Koha un septiņcīņas sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa.

Rumjancevs ir apmierināts ar startu, tomēr vēlējies nedaudz augstāku vietu. “Viss bija kā gribēju un man sev nav, ko pārmest, – labs starts, labs ritms, tikai nedaudz pietrūka spēka. Zināju, ka varu cīnīties par jebkuru vietu,” pēc finiša pauda Rumjancevs, kurš pēc brauciena izrādīja acīmredzamu neapmierinātību, “tas bija par to, ka palaidu garām spāni. Zināju, ka viņš pēdējos 30 metros ir ātrs, bet cerēju viņu noturēt.”

Rumjancevs piektdien finālam kvalificējās pēdējais, tādēļ viņam nācās startēt no astotā celiņa, kas šoreiz nav bijis pārāk parocīgs. “Bija nedaudz sānu pretvējš. Tiesa, negribu teikt, ka citā celiņā man būtu medaļa. Noskaņojos uz to celiņu, kurš ir,” skaidroja airētājs. “No rīta man uztraukums bija, tomēr lielāks bija prieks, jo aizvadīju olimpisko finālu un pēdējo braucienu šosezon. Gribēju pabeigt sezonu forši. It kā izdevās, bet gribējās nedaudz augstāku vietu,” teica atlēts.

Rumjancevs pauda gatavību startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs pēc četriem gadiem, turklāt neizslēdza iespēju, ka varētu sēsties četrinieku laivā, ja smaiļotājiem olimpiskajā programmā tiks iekļauta 500 metru distance. Rumjancevs šovasar izcīnīja trešo vietu Eiropas čempionātā 200 metru distancē.

Latvijas olimpiskajā komandā šogad bija 34 sportisti, taču uz starta devās 32, jo šķēpmetēja Līna Mūze traumas dēļ uz Riodežaneiro nemaz nedevās, bet skrējējam Valērijam Žolnerovičam savainojums liedza dalību maratona distancē.

Latvijas delegācija bija tuvu medaļai, taču svarcēlāja Rebeka Koha un daudzcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa palika tūlīt aiz goda pjedestāla. Tikai 18 gadus vecajai Kohai svara kategorijā līdz 53 kilogramiem līdz bronzas medaļai pietrūka vien divu kilogramu, savukārt Ikaunieci-Admidiņu pēc septiņcīņas maratona no trešās vietas šķīra 36 punkti.

Astotās vietas ieguva cīkstone Anastasija Grigorjeva un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kaut no abiem šajā Olimpiādē tika gaidīts vairāk, un arī abi sportisti pēc startiem pauda nožēlu, ka nav izdevies piepildīt mērķus. Labāko desmitnieku noslēdza šķēpmetēja Madara Palameika, kamēr viņas kolēģi Sinta Ozoliņa un Zigismunds Sirmais ieņēma 14.vietu, bet Rolands Štrobinders palika 28.vietā.

Pieredzējusī maratonskrējēja Jeļena Prokopčuka, spītējot Riodežaneiro svelmei, maratonā ieņēma 12.vietu, kamēr Ilona Marhele un Ariana Hilborna finišu sasniedza 61. un 106.pozīcijā. Kārtslēkšanas finālā iekļuva, taču bez rezultāta palika Pauls Pujāts, kuram Olimpiādē tika 12.vieta. Mareks Ārents ierindojās 16.vietā.

Kanoists Dagnis Iļjins, kurš kā pēdējais iekļuva olimpiskajā komandā, 1000 metru distancē ieņēma 13.vietu, bet 200 metros viņš palika 21.pozīcijā. Debijas reizē stenda šaušanā atzīstami nostartēja Dainis Upelnieks, kurš izcīnīja 14.vietu.

Pamatīgu vilšanos līdzjutējiem sagādāja Latvijas labākais pludmales volejbola duets, jo Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš nespēja pārvarēt apakšgrupu turnīra barjeru, netiekot izslēgšanas spēlēs, olimpisko turnīru līdz ar to noslēdzot dalītā 19.vietā.

Neveiksmes vajāja Latvijas BMX braucējus, jo divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē. Savukārt Latvijas labākā tenisiste Aļona Ostapenko savu olimpisko debiju noslēdza jau pēc pirmās cīņas, dāmu vienspēlēs atzīstot titulētās austrālietes Samantas Stosuras pārākumu.

Iepriecināt nespēja arī džudisti, jo Jevgēņijs Borodavko un Artūrs Ņikiforenko zaudēja savās pirmajās cīņās, abiem ieņemot 17.vietu. Peldēšanā Aļona Ribakova laboja Latvijas rekordu 200 metru brasā, kas viņai deva 27.vietu, kamēr Uvis Kalniņš bija sarūgtināts, jo 200 metru kompleksajā peldējumā viņš krietni atpalika no sava personīgā rekorda, ieņemot 24.vietu.

Latvijas komandas jaunākā dalībniece Ketija Birzule burāšanā RS:X klasē ieņēma 24.vietu, apsteidzot divas konkurentes, taču iegūstot neatsveramu pieredzi. Modernās pieccīņas sportists Ruslans Nakoņečnijs sacensības beidza 28.vietā.

Soļotājs Arnis Rumbenieks 50 kilometru distancē ierindojās 37.vietā, bet Agnese Pastare 20 kilometru distancē palika 53.pozīcijā, kamēr skrējēja Gunta Latiševa-Čudare ieņēma 45.vietu 400 metru distancē.

Visbeidzot, riteņbraukšanā grupas braucienā šosejā, kurā dalībniekiem bija jāveic ļoti grūta trase, Aleksejs Saramotins ieņēma 46., bet Toms Skujiņš – 59.vietu. Viņi bija pirmie no Latvijas olimpiešiem, kuri devās uz starta jau sacensību pirmajā dienā.

Kopš 1992.gada, kad Latvija kā neatkarīga valsts atgriezās olimpiskajā saimē, mūsu sportisti vasaras spēlēs allaž bija tikuši uz goda pjedestāla. Barselonā 1992.gadā sudraba medaļas izcīnīja kanoists Ivans Klementjevs un šāvējs Afanasijs Kuzmins, riteņbraucējs Dainis Ozols bija trešais. Pēc četriem gadiem Atlantā Klementjevs vēlreiz tika pie sudraba, savukārt 2000.gadā Sidnejā Latvijai bija ne tikai viss medaļu komplekts, bet arī pirmais zelts kā brīvai valstij, kuru vingrošanas atbalsta lēcienā ieguva Igors Vihrovs. Sudrabu Austrālijā ieguva soļotājs Aigars Fadejevs, bet bronza tika džudistam Vsevolodam Zeļonijam.

Teicama Olimpiāde aizvadīta 2004.gadā Atēnās, kur Latvijai tika četras sudraba godalgas, tās izcīnīja svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham, šķēpmetējam Vadimam Vasiļevskim, modernās pieccīņas sportistei Jeļenai Rubļevskai un vingrotājam Jevgēņijam Saproņenko.

Pekinā 2008.gadā savu pirmo zeltu BMX sacīkstēs ieguva Māris Štrombergs, kurš otro reizi triumfēja arī pēc četriem gadiem Londonā. No Ķīnas sudrabu pārveda arī šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronza tika Ščerbatiham, Latvijai otro reizi spēļu vēsturē izcīnot pilnu medaļu komplektu. Londonā līdz ar Štromberga zeltu līdzjutēji varēja priecāties par pludmales volejbolistu Jāņa Šmēdiņa un Mārtiņa Pļaviņa bronzu.

Pirmās brīvvalsts laikā Latvijas sportisti izcīnīja trīs medaļas. Leģendārais soļotājs Jānis Daliņš 1932.gadā Losandželosā ieguva sudrabu. Pēc četriem gadiem Berlīnē viņa kolēģis Adalberts Bubenko bija trešais, grieķu-romiešu cīkstonis Edvīns Bietags ieguva sudraba godalgu.

Komentāri (1)

tonijs 22.08.2016. 11.47

Nu nekas, pārdzīvosim. Starp citu, medaļa vēl var būt, ja diskvalificē kādu medaļnieci 7-cīņā vai svarcelšanā, tikai kāds laiks jāpagaida.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu