Maratoniste Ilona Marhele (30) katru nedēļu noskrien 150 km, ir nospodrinājusi skriešanas kurpes un savās pirmajās olimpiskajās spēlēs cer sasniegt personīgo rekordu
Bērnībā Ilonai pat prātā nebija ienācis, ka kādreiz dosies uz olimpiskajām spēlēm. Vairāk patika zīmēšana, mūzika. Kā jau alūksnietei pieklājas, nodarbojās arī ar orientēšanos. Skriet sāka 9. klasē, ar skolu piedaloties sacīkstēs. «Skrējās labi, rezultāti nāca viegli,» Ilona smejas, treniņi gan tolaik bijuši diezgan nenopietni. Pēc vidusskolas sports nozuda no olimpietes skatuves, taču augstskolā (studējusi tūrismu un modernās valodas) skriešana atkal ienāca viņas dzīvē un nu ir Ilonas pamatnodarbošanās.
Pirmo maratonu Ilona pievarēja 2011. gadā Vīnē, finišējot pēc divām stundām un 50 minūtēm. Pirms tam biežāk skrēja pusmaratona distances, taču šķita – jāizmēģina arī pilnais, 42 kilometrus garais skrējiens. «Bija grūti, sagatavotības līmenis nebija tik labs,» taču ar katru nākamo maratonu sieviete sāka skriet arvien ātrāk. Nu viņas kontā ir pieci maratoni. Sestais būs olimpiskais.
Atbrīvot prātu
Biļeti uz Rio Ilona izcīnīja pērn rudenī Frankfurtē, distanci noskrienot divās stundās un 28 minūtēs. «Biju ļoti nogribējusies skriet šo distanci.» Lai gan zināja, ka jānokārto olimpiskā kvalifikācija, Ilona nejuta lielu spiedienu, un izdevās sasniegt personīgo rekordu. Pirms četriem gadiem uz Londonas spēlēm viņa netika, jo togad bija cita normatīvu sistēma un sieviešu skrējienā Latviju pārstāvēja tikai Dace Lina.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.