Studentu skaita kritums dara augstskolas bažīgas 6

Rīgas Tehniskās universitātes renovētā Lielā zāle.
Ieva Cielava
Print Friendly, PDF & Email

Lielākajā daļā valsts augstskolu noslēgusies uzņemšana pamatstudijām, kas atklāj – lielā daļā programmu nav aizņemta pat puse no pieejamajām studiju vietām, tāpēc izsludināta papildu pieteikšanās.

Augstskolas cer, ka trūkstošie studenti pieteiksies papildu uzņemšanas laikā augustā. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā šobrīd uzņemti 2240 studenti, plāno skaitu palielināt līdz 3500, savukārt Daugavpils universitāte – no 387 līdz 500. Taču pat tad uzņemto studentu skaits būs mazāks nekā pērn.

Populārākā no 12 valsts augstskolām, kurās patlaban noslēgusies uzņemšana, bijusi Latvijas Universitāte, tai seko RTU un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Savukārt vismazāko pieteikumu skaitu saņēmušas Kultūras un Mākslas akadēmijas. Tomēr, ja salīdzina pret studentu skaitu iepriekšējā gadā, studentu skaita kritums tajās nav liels. Būtiskāks tas ir, piemēram, Ventspils augstskolai, kur pagaidām uzņemti par 40% mazāk studentu nekā pērn. “Ko vidusskolu absolventi šogad dara? Vai brauc uz ārzemēm? Iet strādāt? Nezinu,” atklāta ir augstskolas mācību daļas vadītāja Egita Udodova.

Vēl būtiskāks kritums vērojams Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), kur uz šo brīdi uzņemts uz pusi mazāk studentu nekā iepriekšējā gadā. Akadēmija gan cer uz pieplūdumu vasaras beigās, jo studenti jau rēķinās ar papildu uzņemšanu un savu lēmumu atliek uz pēdējo brīdi, ir pārliecināta studiju daļas vadītāja Alvīne Kazinika.

Jauno studentu skaitam valsts augstskolās katru gadu ir tendence samazināties. To ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan arī tas, ka arvien vairāk reflektantu ik gadu lemj par labu kādai no privātajām augstskolām. 2014. gadā tā bija aptuveni piektā daļa studiju uzsācēju, bet pērn jau 30%. Daļa jauniešu izvēlas arī studēt ārzemju augstskolās, bet par to dati nav pieejami.

Lai uzzinātu, kādas studiju programmas šogad izvēlējušies jaunie studenti, lasi žurnāla “Ir” rakstu “Studentus gaidot“.

Komentāri (6)

sniega_roze 28.07.2016. 10.17

Loģiskākais risinājums būtu mūžizglītība. Ir tik daudz cilvēku, kam jāatjauno zināšanas un viņi būtu gatavi darba tirgum.

+5
0
Atbildēt

0

traductrice 28.07.2016. 12.58

Problēma nav studentu skaita kritums, problēma ir nesamērīgais augstskolu skaits, kas piedāvā NEKVALITATĪVU un nekonkurētspējīgu izglītību. Latvijā ir pārprodukcija ar nekam nederīgiem, ķipa, augstāko izglītību ieguvušiem “speciālistiem”, kas nevienam nav vajadzīgi un papildina vien Maximas pārdevēju rindas.

Piekrītu Sniega Rozei, ir jāattīsta mūžizglītība, kas diemžēl pie mums ir vien tukša formalitāte – meklējot info par mūžizglītību, esmu atradusi vien skaisti sacerētus politikas plānus un atskaites par “apgūtajiem” projektiem.

Man ir 3 augstākās izglītības, no kurām 2 ir iegūtas pēc 40 gadiem. Tomēr es nevaru to saukt par mūžīzglītību, jo sēdēju plecu pie pleca ar tikko skolu beigušajiem jauniešiem. Ceturtā augstākā izglītība mani neinteresē, bet gribētos kaut ko apgūt. Izmeklējos visvisādi, bet neatradu pat sarakstiņu, kas REĀLI tiek piedāvāts tāds, ko varētu iedalīt MŪŽIZGLĪTĪBAS kategorijā!

+3
0
Atbildēt

0

moonlight 28.07.2016. 13.42

Muļķiem būtu stingri jāierobežo iespējas iegūt augstāko izglītību, jo ar “papīriem” kabatās, viņi sevi iedomājas par gudriem un tas jau kļūst bīstami sabiedrībai. Saima un ierēdņu korpuss mums ir pilni ar diplomētiem dundukiem, turklāt bez kripatiņas godaprāta.

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu