Dižkoku un piļu ceļš • IR.lv

Dižkoku un piļu ceļš

2
Padomju laika simboli un aristokrātiskā roze bijušā kolhoza Dzimtene vietzīmē.

Vasaras arhitektūras stāsti. Šoreiz Tukuma-Kuldīgas ceļš, kur ikviens var iejusties baroneses, kolhoznieka vai pils dārznieka tēlā

Ceļš uz Kurzemi nav iedomājams bez kāda gabaliņa pa Liepājas vai Ventspils šoseju, bet lielceļi reti piedāvā burvīgus skatus. Viss sākas ar Pierīgas pļavām, tad seko neizteiksmīgi mežu masīvi un monotoni labības lauki. Ir jānobrauc krietns gabals, pirms ainava iegūst saistošas aprises. Vasara ir labs laiks, kad ceļu var atļauties mazliet garāku, apvienojot to ar iegriešanos mazpilsētās. Tieši tāda brauciena laikā atklāju mazāk zināmo reģionālo autoceļu P121 Tukums-Kuldīga. Atsevišķos šā ceļa posmos tikai pagājušajā gadā pabeidza rekonstrukciju, un tagad, kad visā tā garumā ir asfaltēts segums, varu ieteikt to arī citiem braucējiem, apvienojot ar nelielu ekskursu Latvijas arhitektūras vēsturē.

Ceļš, kas sākas pie Tukuma, nogriežoties pa kreisi uz Zemīti no autoceļa A10, ir ainavisks. Ja gadās vakars tuvu saulrietam, kad debesis ir dramatiski zilas un tajās liegi peld pufīgi gubu mākoņi ar rozīgu maliņu, tad iespaidi ir neaizmirstami, jo uz šāda fona idilliski izceļas majestātiskie dižkoki bijušo muižu teritorijās, baltie stārķi un jēri, un visos laikos tapusi arhitektūra un inženierbūves.

Pati pirmā ceļā gadās padomju laikiem tipiskā vietzīme ar uzrakstu «Dzimtene», kas ir bijušā kolhoza nosaukums. Rīgas, Jelgavas un citu pilsētu vietzīmes tiek rūpīgi uzturētas un atjaunotas, turpretim skulpturālās ceļazīmes, kas iezīmē bijušo kolhozu teritorijas daudzviet, tāpat kā Ļeņina pieminekļus, demontēja. Nevarētu teikt, ka «Dzimtenei» uz autoceļa P121 ir kāda īpaša mākslinieciska vērtība, taču to noteikti var saglabāt kā vēstures liecību. Interesanti, ka vietzīmē nav tieši izmantota padomju laika simbolika, taču tajā var saskatīt gan PSRS ģerboņa aprises, populāro lauksaimniecības simbolu vārpu, kā arī rozi no pašreizējā Tumes pagasta ģerboņa, jo Tukums ir Latvijas rožu audzēšanas centrs. Vēl vērīgāks arhitektūras entuziasts te saskatīs arī Okupācijas muzeja Rīgā fasādes aprises. Teritorijā aiz vietzīmes atrodas veci, bet kopti mazdārziņi, kas savulaik bija padomju ģimenes izdzīvošanas esence un arī tagad ir neatņemama veselīga dzīvesveida daļa.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu