Vai izglītības jomai ir ietekme uz algu?

Latvijas Unversitātes absolventi fotografējas pie Brīvības pieminekļa.
Oļegs Krasnopjorovs
Print Friendly, PDF & Email

Neatkarīgi no izvēlētās studiju jomas, persona ar augstāko izglītību saņem statistiski nozīmīgi lielāku algu nekā personas ar vidējo vai zemāku izglītības līmeni

Izlaiduma laiks daļai pamatskolu un vidusskolu absolventu saistās ar sarežģītu izvēļu izdarīšanu par tālākajiem savas dzīves soļiem. Viena no svarīgākajām izvēlēm, vai uzreiz meklēt laimi darba tirgū vai tomēr – turpināt mācības.

Izglītības popularitāte (jo īpaši augstākās) Latvijā arvien pieaug, iespējams, tādēļ, ka vairums absolventu to saista ar lielākām izredzēm tikt pie stabila un labi apmaksāta darba. Lai par to pārliecinātos, pagājušā gadā veicām pētījumu “Izglītības ietekme uz algām Latvijā ekonomiskās krīzes laikā un pēckrīzes periodā”, kurā secinājām, ka personas ar augstāku izglītību patiesi saņem nozīmīgi lielākas algas, turklāt augstāka izglītība var tikt asociēta arī ar stabilāku darbu.

Tomēr, ja absolvents izlemj turpināt mācības, priekšā ir nākamais jautājums, – ko tieši studēt? Ne visi skolu absolventi ir pārliecināti par sev tīkamāko nākotnes profesiju, tādēļ studiju jomas izvēle mēdz būt sarežģīts jautājums. Turklāt pat tie, kas zina, ko vēlas darīt/studēt, var saskarties ar sabiedrības spiedienu (piemēram, par tā saukto ekonomistu pārprodukciju), kas var likt savu izvēli pārskatīt. Tādēļ jautājums “ko studēt?” nezaudē aktualitāti.

Lai palīdzētu atbildēt uz šo jautājumu, šajā rakstā pastāstīsim par mūsu jaunā pētījuma rezultātiem, kurā novērtējām dažādu augstākās un vidējās izglītības jomu ietekmi uz algu.

Augstākā izglītība

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka neatkarīgi no izvēlētās studiju jomas, persona ar augstāko izglītību saņem statistiski nozīmīgi lielāku algu nekā personas ar vidējo vai zemāku izglītības līmeni, tādējādi vēlreiz apliecinot augstākās izglītības nozīmi darba tirgū (1. attēls). Augstākās izglītības algu piemaksa bijusi vidēji 52%, kas norāda, ka augstākās izglītības ieguvēji vidēji saņem par 52% lielākas algas nekā pamatizglītību ieguvušie (pārējiem algu ietekmējošiem faktoriem esot vienādiem).

1. attēls. Augstākās un vidējās izglītības algu piemaksas Latvijā jomu dalījumā, salīdzinot ar pamatizglītību (%; 2014. g.)*


Avots: autoru aprēķini, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Starp augstākās izglītības jomām vislielākā algu piemaksa bija sociālajās zinātnēs. Mūsu iegūtie rezultāti liecina, ka personas, kuras ieguvušas augstāko izglītību sociālajās zinātnēs, vidēji saņēmušas par 58% lielākas algas nekā tie, kuru izglītība ir zemāka par vidējo (citiem algu ietekmējošiem faktoriem esot vienādiem). Algu piemaksa sociālajās zinātnēs bijusi statistiski nozīmīgi lielāka nekā humanitārajās zinātnēs un pedagoģijā, bet nav nozīmīgi atšķīrusies no citu augstākās izglītības nozaru algu piemaksām. Salīdzinoši augsta algu piemaksa (56%) bijusi arī STEM zinātnēs (STEM no angļu valodas science, technology, engineering and mathematics. Tulkojumā dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika, būtībā iekļauj eksakto zinātņu programmas).

Par vidējo izglītību runājot, lai gan profesionālās izglītības absolventiem ir nedaudz lielākas algas nekā vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem (attiecīgi 12% un 10%), atšķirība nav statistiski nozīmīga.

Pētījuma ekonometriskās modelēšanas rezultāti liecina, ka aptuveni pusi no augstākās un vidējās izglītības algu piemaksām nosaka karjeras komponente, t.i., labāka piekļuve tautsaimniecības nozarēm, profesijām un amatiem ar salīdzinoši augstākām algām, kamēr otra puse ir tiešā algu piemaksa – ja divi cilvēki strādā vienā nozarē, profesijā un amatā, augstāku algu saņems indivīds ar augstāku izglītību (2. attēls).

2. attēls. Augstākās un vidējās izglītības algu piemaksu dekompozīcija Latvijā izglītības jomu dalījumā (%; salīdzinot ar pamatizglītību; 2014. g.)*


Avots: autoru aprēķini, izmantojot CSP Darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Sadalot augstākās izglītības jomas dažādās izglītības programmu grupās, redzams, ka grupas ar lielāko piemaksu visos analīzes perioda gados (2007-2014) ir bijušas tieslietu zinātne (vidēji 66%), žurnālistika un citas sociālās zinātnes (63%), kā arī uzņēmējdarbība un administrācija (59%). Attiecīgo speciālistu pārpalikuma gadījumā būtu loģiski redzēt zemu algu piemaksu, tādējādi, šķiet, ka “ekonomistu un juristu pārprodukcija” ir nekas vairāk kā mīts.

Tikpat augsta algu piemaksa bija STEM programmu grupās (60%; izņemot inženierzinātni, kurā tā bija mazāka – 48%). Turklāt STEM programmu algu piemaksas īpaši augstas bijušas gados pēc ekonomiskās krīzes, kas varētu liecināt par augošu pieprasījumu pēc informācijas tehnoloģiju un eksakto zinātņu speciālistiem. Savukārt zemākās algu piemaksas bijušas ar pedagoģiju saistītās programmu grupās (45%), kas atspoguļo relatīvi zemo pedagogu atalgojumu Latvijā. Salīdzinoši zemas piemaksas bijušas arī mākslas un humanitāro zinātņu absolventiem (49%), kā arī citur nesagrupēto programmu absolventiem (44%; sk. 3. attēlu).

3. attēls. Augstākās izglītības programmu grupu algu piemaksas, salīdzinot ar pamatizglītību Latvijā (%; 2007. g. – 2014. g.)*


Avots: autoru aprēķini, izmantojot CSP Darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Pirmskrīzes periodā algu piemaksas bija relatīvi augstas ar veselības aprūpi saistīto studiju programmu absolventiem (līdz 2010. gadam vidēji 60%), tomēr līdz ar krīzes iestāšanos piemaksa nokrita līdz vidēji zemam līmenim (no 2011. gada vidēji 48%), kas varētu atspoguļot valsts finansējuma samazinājumu veselības aprūpei (attiecībā pret iekšzemes kopproduktu – kritums no 4.6% 2009. gadā līdz 3.7% 2013. gadā).

Visās apskatītajās augstākās izglītības programmu grupās aptuveni pusi no algu piemaksas var saistīt ar karjeras komponenti jeb labākām iespējām tikt nodarbinātam augstāk apmaksātās tautsaimniecības nozarēs, profesijās un amatos (4. attēls).

4. attēls. Augstākās izglītības programmu piemaksu dekompozīcija Latvijā (%; salīdzinot ar pamatizglītību; 2014. g.)*


Avots: autoru aprēķini, izmantojot CSP Darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Vidējā izglītība

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka vidējās izglītības programmu absolventi neatkarīgi no studiju jomas saņem lielākas algas nekā tie, kuru iegūtā izglītība nav augstāka par pamatizglītību (2014. gadā vidēji par 11%; skatīt 5. attēlu). Tomēr jāatzīmē, ka pat visienesīgākās vidējās izglītības jomas ieguvēji vidēji saņem zemāku algu nekā salīdzinoši “neienesīgas” augstākās izglītības jomas absolventi.

5. attēls. Vidējās izglītības programmu grupu algu piemaksas, salīdzinot ar pamatizglītību Latvijā (%; 2007. – 2014. g.)*


Avots: autoru aprēķini, izmantojot CSP Darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Arī vidējās profesionālās izglītības jomā salīdzinoši augsta algu piemaksa (vidēji 17%) bijusi sociālās izglītības programmu absolventiem. Augstas algu piemaksas bijušas arī programmās, kas saistītas ar veselības aprūpi (15%), kā arī mākslu, humanitārajām zinātnēm un pedagoģiju (17%).

Periodā pirms ekonomiskās krīzes visaugstākā algu piemaksa bija arhitektūras un būvniecības programmu absolventiem, bet krīzes laikā tā ievērojami samazinājās. Tas varētu atspoguļot nekustamā īpašuma un būvniecības sektora pārkaršanu un tai sekojošo atdzišanu ekonomiskās krīzes laikā. Zemākās algu piemaksas bijušas ar ražošanu saistītajās vidējās izglītības programmās (6%). Vispārējās vidējās izglītības algu piemaksa (vidēji 10%) laika gaitā saglabājās diezgan stabila.

Arī vidējās izglītības gadījumā karjeras komponente ir būtiska algu piemaksu sastāvdaļa, liecinot, ka arī vidējā izglītība (salīdzinot ar pamatizglītību) veicina nodarbinātību labi apmaksātās nozarēs, profesijās un amatos (6. attēls).

6. attēls. Vidējās izglītības programmu piemaksu dekompozīcija Latvijā (%; salīdzinot ar pamatizglītību; 2014. g.)*


Avots: autoru aprēķini, izmantojot CSP Darbaspēka apsekojuma mikrodatus

Sausais atlikums

Kopumā var secināt, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību, neatkarīgi no apgūtās izglītības nozares, saņem augstākas algas nekā tie, kas ieguvuši vidējo vai pamatizglītību. Tāpat arī iedzīvotāji ar vidējo izglītību saņem augstākas algas nekā iedzīvotāji ar pamatizglītību, tādējādi vēlreiz apstiprinot izglītības būtisko ietekmi uz algām. Turklāt par spīti vismaz desmit gadu ilgušām runām par “ekonomistu pārprodukciju” sociālo zinātņu programmu absolventiem algas ir salīdzinoši augstas.

Vai rekomendējam visiem skolu absolventiem izvēlēties visienesīgākās studiju jomas – sociālās un eksaktās zinātnes? Tieši otrādi – mēs parādām, ka nav nevienas studiju jomas, kuru izvēloties, jaunietis jau iepriekš būtu nolemts neveiksmei. Tādēļ, izvēloties izglītības jomu, nav jāietekmējas no sabiedrībā valdošiem stereotipiem, jo tie, kā redzams, var izrādīties aplami.

Studiju joma, pirmkārt, jāizvēlas atbilstoši savām interesēm, dzīves mērķiem un spējām. Ja darbs nepatīk, tajā gūt labus panākumus diez vai būs iespējams. Un tikai pēc tam var vadīties atbilstoši darba tirgus situācijai, jo tā var mainīties ātri, pat vēl studiju laikā.

Autori ir Latvijas Bankas ekonomisti

* Regresijās papildus izglītības jomas mainīgajiem iekļauti arī citi mainīgie: dzimums, tautība, pilsonība, darba pieredze, reģions u.c.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu