Mākslas alķīmija • IR.lv

Mākslas alķīmija

4
Marks Gisborns.
Pauls Raudseps

Vācu mūsdienu mākslas izstādes kurators Marks Gisborns par simt miljonus vērtām gleznām un dzīvi franciskāņu ordenī

Šāgada vērienīgākā mākslas izstāde Rīgā ir līdz 21. augustam izstāžu zālē Arsenāls skatāmā Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais gadsimts, kurā apkopoti 53 autoru 75 darbi no 45 dažādām, arī privātām kolekcijām. Vācijas glezniecība pēdējos piecdesmit gados ir ne tikai spēlējusi būtisku lomu vāciešu centienos apjēgt savu vēsturi, bet arī padarījusi valsti par vienu no mūsdienu mākslas centriem, par ko liecina arī izstādīto darbu kopējā vērtība. Tā pārsniedz 100 miljonus eiro.

Tikpat bagātīgas kā izstāde ir tās kuratora Marka Gisborna (Mark Gisbourne) zināšanas un dzīves pieredze. Pirms kļūšanas par mākslas vēsturnieku viņš strādājis gan par policistu Anglijā, gan ar Māti Terēzi Indijā. Taču sarunu sākam ar izstādei atlasītajiem darbiem.

Izstāde sniedz pārskatu par plašu un daudzveidīgu tēmu – Vācijas mākslu pēdējos piecdesmit gados. Kas ir galvenā vēsts, kuru gribat skatītājam nodot?
Izstāde ir iekārtota tematiski, jo ar 75 darbiem nav iespējams atainot pēdējo 50 gadu Vācijas mākslas vēsturi. Katrā kultūrā ir savi epistemoloģiskie nošķīrumi – veidi, kā izprast pasauli. Ir zināms ideju komplekss, kas Vācijas mākslā atkārtojas. Es sāku izstādi ar Jozefu Boisu (Josef Beuys). Viņa skulptūras ir pārāk lielas, tās nevar pārvest, bet ir septiņi zīmējumi, un katrā parādās tēma, kas rezonē ne tikai viņa darbos, bet arī visos izstādes darbos. Kāpēc sākt ar Boisu? Viņš 60. gados vāciešus tieši konfrontēja ar vēsturi, jo līdz tam Vācijā bija noticis Wirtschaftswunder – tautsaimniecības brīnums, un par vēsturi attieksme bija tāda – jā, mēs pastrādājām briesmu lietas, bet tagad ir jāvirzās uz priekšu. Māksla spēlēja svarīgu lomu Vācijas vainas apzināšanā un modernās Vācijas veidošanā, arī tāpēc, ka jau 60. gados Kaseles documenta kļuva par pasaules slavenāko mūsdienu mākslas izstādi. Pirmā bija 1955. gadā, un līdz 1965. gadam tā kļuva starptautiska.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu