Pamodināt mīlestību • IR.lv

Pamodināt mīlestību

2
Kaspars Gorkšs.
Ieva Alberte

«Ir sajūta, ka Latvijā futbola nav,» saka izlases kapteinis Kaspars Gorkšs, kā risinājumu minot federācijas vadības maiņu un futbola attīstību reģionos

Kāpēc mēs nevaram kā Islande? Kāpēc par Latviju mazāka valsts Eiropas čempionātā spēja pieveikt futbola lielvalsti Angliju? Tādi ir mani jautājumi Latvijas futbola izlases kapteinim Kasparam Gorkšam, kad tiekamies Osīrisā ap brokastu laiku. Lai arī pašam pieder restorāns Koya, viņš neuzstāj tikties tur – Osīrisā pierasts, blakus brokasto draugi. Kasparam nav ne jādomā, ne jāmeklē diplomātiska atbilde uz šiem jautājumiem, jo viņš zina, kāpēc. Pirmkārt, Islandē futbolu vērienīgi finansē no valsts budžeta; otrkārt, Islandē ir ap 30 apjumtu stadionu. «Mums nekā tāda nav. Infrastruktūra ir katastrofālā līmenī. Bērnu futbols lielā mērā tiek uzturēts par vecāku naudu. Iespēju trenēties siltā, apjumtā hallē ir ļoti maz. Bet pats svarīgākais – mums nav mīlestības pret futbolu. Nav stilīgi un moderni sekot izlasei.» Tas, kā Islandes tauta dzīvojusi līdzi savai izlasei, Latvijā esot redzēts pirmajos hokeja čempionātos pēc PSRS sabrukšanas. «Futbolā ikdienā ir tāds klusums, ka šķiet – valstī ir hokejs un basketbols ar tusētājiem. Starp citu, viņiem jāpateicas, ka tagad aug jauna un laba paaudze, kas baidās pieiet bāram tuvāk par desmit metriem. Hokejisti cīnās, un par to mēs viņus mīlam. Futbola nav,» Gorkšs ir skarbs.

Pats galvenais, kas Islandē ir, bet Latvijā ne, – mīlestība pret futbolu. Kā to pamodināt? «Nebūs tā, ka vienu dienu tā vienkārši pamodīsies. Ir jābūt panākumiem, jābūt kaislībai uz to. Caur svētdienas futbolu amatieriem, bet Rīgā jau nav laukumu pietiekami. Pašiem jāveido futbola tradīcijas, vēsture,» saka Gorkšs.  Futbola seju ne pārāk pievilcīgu padarot peripetijas. Piemēram, Barona ielas stadiona celtniecības projekts. Pagaidām Latvijas futbolam esot stratēģija, ka par visām varēm jāuzbūvē šis stadions. «Dārgs, bet jāuzbūvē, lai tikai būtu,» komentē Gorkšs. Izmaksas būšot nežēlīgas, un nauda tiks ņemta arī no reģionu budžeta sportam. Tas nozīmē – sports ārpus Rīgas sāks nīkuļot. «Latvijā nav vietu, kur bērniem rudenī un ziemā trenēties,» saka futbolists. Ja viņam būtu lielāka teikšana futbola stratēģijā, viņš ieteiktu Islandes ceļu: ieguldītu naudu infrastruktūrā reģionos, labā treniņbāzē un treneru sagatavošanā. 

Piekrītu Gorkšam, ka Latvijas Futbola federācijas reputācija nav spoža. Futbola valoda, šķiet, ir krievu, jo, ejot garām Skonto stadionam, dzird treneru lamāšanos piecstāvīgos vārdos. Uz bērniem. «Latvijas futbolā kopumā trūkst inteliģentu cilvēku ar labu izglītību. Strādāt futbolā nenozīmē – esmu kādreiz to spēlējis, tad jau visu saprotu.  Tas, protams, palīdz, un ir amati, kur bez tā nevar, taču jābūt zinošam arī citās jomās. Jābūt interesei un vēlmei kaut ko mainīt. Federācija stagnē, un augstākajos gaiteņos nav cilvēku, kas sevi ziedotu nesavtīgi, lai futbola līmenis Latvijā augtu.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu