Teātra bilance • IR.lv

Teātra bilance

2
Uguns un nakts Latvijas Nacionālajā teātrī

Žurnāla Ir kritiķes nosauc savus šīs sezonas spilgtākos iespaidus. Varbūt kādu no izrādēm ir vērts rudenī noskatīties?


Edīte Tišheizere

Interesanta sezona ar spēcīgiem iestudējumiem, taču bez ārkārtēja centra. Diemžēl neesmu redzējusi Portreti. Vilki un avis un Mēnesis uz laukiem Liepājā, kas šo ainavu varētu mainīt. Te minu izrādes vai parādības, kas visvairāk aizķēra un lika prātot par kopsakarībām.

Raiņa gadā ļoti nozīmīgs likās Viestura Kairiša Uguns un nakts iestudējums Nacionālajā teātrī, arī tāpēc, ka vienīgais mēģinājums uzvest lugu, «kā stāv», un atklāt varoņu attiecības jaunos laikos. Rezultāts iespaidīgs un biedējošs: nīstamais pretinieks, aklais Melnais (Arturs Krūzkops) ir varoņa spoguļattēls; Kangars (Gundars Grasbergs), iekšējais ienaidnieks, smalki visu redz un veikli manipulē; Spīdola (Guna Zariņa), māksla, inteliģence – vai nu eksistē varonim nesasniedzamos augstumos, vai, izšķīrusies kalpot, salūst.  

Sarkanās puķes Reiņa Suhanova režijā Valmierā un Vladislava Nastavševa iestudētā Melnā sperma Ģertrūdes ielas teātrī, manuprāt, koncentrēti atklāj jaunas vai labi aizmirstas iespējas aktiermākslā: pirmajā gadījumā aktrises darbojas kā bezkaislīgs, bet spēcīgs medijs Aspazijas vārdam, otrajā – vārds (necenzēts vārds!) pilnībā zaudē savu visiem zināmo nozīmi, ķermeņa valoda un emocijas pārvērš to par mulsinošu garīgu atklāsmi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu