Māju sajūta • IR.lv

Māju sajūta

3

Man patīk radīt no jauna un ieviest Latvijā lietas, kas pasaulē ir ikdiena 

No rīta mani pamodina apnicīga muša un čunčiņš, kas dzied aiz loga. Atminos, kā mūsu Japānas dzīvoklītī modos no garāmbraucoša vilciena skaņas. Otrā studiju gada vidū Japānu skāra postoša zemestrīce un mēs, baidoties no atomputekļiem, aizmukām mājās. Es turpināju sešas reizes gadā braukt uz Japānu, pabeidzu prestižo Kioto Universitāti, iegūstot doktora grādu zivju ekoloģijā, un sapratu, ka gribas dzīvot Latvijā. Neilgi pēc atgriešanās nāca piedāvājums strādāt Vides risinājumu institūtā Cēsīs. Pēdējos trijos gados man tikusi dota iespēja izveidot un attīstīt ezeru pētniecības un apsaimniekošanas nodaļu. Šis laiks ir bijis interesants. Grūts. Mulsinošs. Pamācošs. Pieredzētais manā galvā šķietami dzīvo izmētātu gabaliņu veidā, bet es tur saredzu kaut kādu sistēmu – stāstu par to, kā ir būt jaunam zinātniekam Latvijā. 

Pašā sākumā bija mulsums par to, ko esmu savārījis. Šefs un divu ezeru (Burtnieku un Plaužu) apsaimniekotāji noticēja, ka, lai ūdenstilpi apsaimniekotu, to vajag sākumā izpētīt, iepazīt. Ir pavasaris, piebraucu pie ezera, kur mani jau gaida jaunizveidotā pētnieku un studentu komanda. No mašīnas izkraujam kaudzi ar pilnīgi jauniem pētnieciskajiem tīkliem. Stāvam pie tiem un klusējam. Nevienam nepietiek drosmes pateikt, ka īsti nezinām, ko tagad darīt. Mana līdzšinējā pieredze kā tropu zivju pētniekam nemaz nepalīdz. 

Ārzemju akadēmiskajā vidē man bija iemācīts, ka zinātnes attīstības pamatā ir diskusija, kritiska attieksme pret savu un citu darbu, kā arī apziņa, ka nekad visu neuzzināsim. Tas ir kļuvis par manu domāšanas pamatu. Latvijā jau pirmajā rudenī sastapos ar zinātnieku vidē valdošu uzskatu – «tur jau nav ko pētīt, es zinu, ka ir TĀ». Par spīti tam, ka jaunie izpētes dati rāda ko citu. Brīžiem šī attieksme man pat ir likusi apšaubīt iegūto datu kvalitāti. Bet vairākkārt šāda nespecifiska skepse pret visu jauno ļāvusi atrast un novērst kļūdas, kas radušās pieredzes trūkuma vai nezināšanas dēļ.   

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu