Demokrātija Vienotībā nav strādājusi • IR.lv

Demokrātija Vienotībā nav strādājusi

5
Solvita Āboltiņa.
Pauls Raudseps

Solvita Āboltiņa stāsta par savām kļūdām un politisko nākotni, attiecībām ar Lembergu un meliem politikā

Neviens Latvijas politiķis pēdējos gados nav raisījis tādas kaislības kā ietekmīgā Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, taču viņas vadītās partijas reitings kopš gana veiksmīga rezultāta 12. Saeimas vēlēšanās pastāvīgi ir samazinājies, nonākot līdz kritiskajai 5% atzīmei. 10. aprīlī Dailes teātrī sapulcētajiem Vienotības biedriem Āboltiņa paziņoja, ka ārkārtas kongresā jūnijā vairs nekandidēs uz partijas vadītājas amatu. Šis ir īstais brīdis uzdot Āboltiņai daudzus jautājumus.

Kāpēc nolēmāt atstāt partijas vadītājas amatu? Un kāpēc tomēr kandidēsit uz vietu valdē?
Lēmums nekandidēt nav tāpēc, ka ir iekšēji konflikti partijā, vai tāpēc, ka neiekļuvu Saeimā. Uzsvēršu vēlreiz, ka es saņēmu 6540 plusus Kurzemes apgabalā. Tas ir lielākais plusu skaits, jo nākamais lielākais plusu skaits [šī apgabala] Vienotības sarakstā ir 3400. Svītrojumi [man] bija 6289, tā ka viennozīmīgi tas nav stāsts par svītrošanu. Tas arī bija viens no argumentiem, kāpēc es [pēc vēlēšanām] izvēlējos palikt un kāpēc pieņēmu [Jāņa] Junkura mandātu, kad viņš to nolika. Jebkuru no lēmumiem, to skaitā pēc [vēlēšanām] palikt organizācijā, nesasaukt ārkārtas kongresu, es pieņēmu, konsultējoties ar biedriem. 

Daudziem ir pietiekami spēcīgs uzskats, ka man vajadzētu palikt un cīnīties arī par vietu partijas vadībā, bet tādu viedokli, ka man būtu jāiet prom un nevajadzētu kandidēt uz vadību, neesmu dzirdējusi. Arī Valdis Dombrovskis telefonsarunā teica, ka uz valdi vajadzētu kandidēt.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu