Obamas doktrīna • IR.lv

Obamas doktrīna

2
Pauls Raudseps

ASV sabiedrotajiem būs jābūt aktīvākiem, lai pelnītu pēdējās lielvaras atbalstu

Reti kurš Amerikas prezidents, vēl būdams amatā, ir atļāvies izteikties tik atklāti. «Mani kaitina bezbiļetnieki,» Baraks Obama saka Džefrijam Goldbergam, kura garais raksts The Obama Doctrine (Obamas doktrīna) jaunākajā žurnāla The Atlantic numurā sabangojis valstsvīru un ārpolitikas ekspertu vidi. Daudzus gadus par ārlietām rakstošais Goldbergs pavadījis sešas stundas, intervējot Obamu par viņa ārpolitiku, un prezidents, kura pilnvaras beigsies nākamā gada janvārī, neslēpj savas domas aiz diplomātiskiem plīvuriem.

Pasaule ir pilna ar valstīm, kuras gaida rīcību no Amerikas, bet pašas nav gatavas uzņemties atbildību par problēmu risināšanu, uzskata Obama. Kā piemēru viņš min 2011. gada uzlidojumus Lībijai, kuru rezultātā tika gāzts diktators Muamars Kadafi. Obama uzskatīja, ka Lībijas pilsoņu karš nerada būtiskus draudus ASV drošībai, taču bija gatavs atbalstīt Francijas, Lielbritānijas un vairāku arābu valstu vēlmi iesaistīties Kadafi pretinieku pusē. Rezultāts – Lībija kā valsts ir faktiski izirusi, un intervences rosinātāji jau sen par to zaudējuši interesi. Kā Obama ironiski norāda, Francijas prezidents Sarkozī tikai gribējis «skaļi reklamēt gaisa kampaņas laikā veiktos uzlidojumus, par spīti tam, ka mēs bijām tie, kas iznīcināja visas pretgaisa aizsardzības sistēmas», savukārt britu premjerministrs Kamerons drīz vien pārstājis pievērst Lībijai uzmanību, jo «viņa uzmanību novērsa virkne citu jautājumu». Arī ASV «tā sauktie sabiedrotie», kā viņš pirms kļūšanas par prezidentu nosaucis Saūda Arābiju un Ēģipti, interesējas tikai par Vašingtonas atbalstu savos vietējos konfliktos, nevis par reģiona problēmu atrisināšanu.

Aukstā kara laikā Amerika sevi uzskatīja kā cīnītāju par brīvību visā pasaulē. Pēc komunisma sabrukuma valsts sekretāre Madelēna Olbraita nosauca ASV par «neaizstājamo valsti», kuras līdzdalība ir nepieciešama jebkuras nopietnas starptautiskas problēmas risināšanā. Tagad viss ir mainījies. Obama neuzskata sevi par pasaules policistu. Spēlēt aktīvu, vēl jo vairāk militāru lomu kādas problēmas risināšanā viņš ir gatavs tikai gadījumā, ja tiek tieši skartas ASV intereses, un tās viņš definē krietni šaurāk nekā viņa priekšgājēji vai daudzi eksperti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu