Vīrusu un baciļu migrācijai pieaugot, kad ģimenes ārstu visbiežāk izteiktais ieteikums ir lietot C vitamīnu, ir pienācis laiks tukšot saldēto ogu krājumus, tiesāt dārzeņus un zaļumus
Nav tādas slimības, ko neietekmētu C vitamīna daudzums organismā. Ir pierādīts, ka šis vitamīns pat mazās devās spēj stiprināt organismu, to var salīdzināt ar bruņām. Ja C vitamīna ir pietiekami daudz, tas spēj aizkavēt saslimšanu. Jo tā ir mazāk, jo rūk izredzes pretoties vīrusu infekcijas slimībām. Tāpēc arī ziemā un pavasarī ārsti iesaka papildus uzņemt C vitamīnu. Var to pirkt aptiekās tabletēs, bet lielāka ir bauda tos uzņemt ēdienreizēs. Dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Uzturs vadītāja Lolita Neimane iesaka turēt cieņā vienkāršus, Latvijā audzētus kartupeļus un kāļus, pētersīļus, dilles un celt no saldētavām ārā dārzos audzētās ogas.
Ogas – īsta sprāgstviela
Ieteicamā C vitamīna dienas deva – 75-100 miligrami (mg) – nav tik daudz, lai pie tās netiktu, ēdot dārzeņus un augļus. Pēc uztura pētnieces Lolitas Neimanes vārdiem, latviešiem ir pēdējais laiks pusdienu šķīvī likt nevis milzu karbonādi, ar mērci pārlietus kartupeļus un rotāt maltīti ar vienu pētersīļa kātu, ko atstāj neapēstu, bet nelielu gaļas gabalu, pāris kartupeļus un vismaz sauju pētersīļu, diļļu, loku, paprikas. Gan kartupeļos, gan zaļumos, it īpaši pētersīļos, ir krietns daudzums C vitamīna.
No Latvijā pieejamiem produktiem visvairāk C vitamīna ir smiltsērkšķu ogās, kas ir visīstākās vitamīnu sprāgstvielas. «Taču ne katrs spēj baudīt šīs ogas vai iedzert to sulu. Es personīgi nevaru,» atzīstas Lolita Neimane. Neatšķaidīta sula ir tik sīva, ka muti rauj čokurā. Baudāma un pat garda tā kļūst kokteiļos, sajaukta ar apelsīnu sulu (pusi uz pusi) vai pievienojot tai četras reizes vairāk piena un saldinot ar ēdamkaroti medus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.