Atpakaļ sākumpunktā • IR.lv

Atpakaļ sākumpunktā

3
Sanita Upleja

Labākās dzīves gudrības atrodamas pašu pieredzē

Ja man būtu jāizvēlas grāmata, ko ņemt līdzi uz vientuļu salu, es nešaubītos ne mirkli, ka tie būtu Latvju dainu sējumi. Ne tikai tāpēc, ka tā ir apjomīga lasāmviela ilgākam laikam, bet arī tāpēc, ka tajās uzkrātās gudrības, manuprāt, ir visvairāk piemērotas mūsu platuma grādos un vēsturiskajos apstākļos uzaugušajiem un mītošajiem. 

Iespējams, daudziem dainu teksti liekas aizvēsturiski, mūsdienām nepiemēroti, tehnoloģijām nedraudzīgi un bez mārketingam nepieciešamās eksotikas devas. Taču tikai tad, ja nevēlamies tajos iedziļināties un ja a priori uzskatām, ka pašu mājās nekādas īstas gudrības un atklāsmes nav iespējamas. 

Ja sēdi ziemas spelgonī un raugies tādās kupenās, kādas mums Latvijā atnesa gadumija, tad kur gan rast piemērotāku dzīves gudrību kā šajā dainu četrrindē: «Ziemu sniga sniedziņš, / Vasaru lietiņš, / Rudeni aukstais / Vējiņš pūš.» (LD 2878,d) Īsi un skaidri, gandrīz tviterformātā, ir uzskaitīts viss, kam Latvijas apstākļos jābūt gatavam katrā gadalaikā, lai dabas untumi nepārsteigtu cilvēku nesagatavotu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu