Sirds problēmas E–veselībā • IR.lv

Sirds problēmas E–veselībā

5
Gunita Nagle

Nacionālais Veselības dienests izmisīgi cenšas pierādīt, ka viens no pēdējās desmitgades vissliktāk īstenotajiem valsts projektiem E-veselība ir dzīvotspējīgs. Pagaidām gan nekas par to neliecina, un projekta uzraugi saskata risku, ka tas nomirs, nesācis darboties

Ģimenes ārste Līga Kozlovska savā ārsta prakses vietā Balvos darba dienu sāk tāpat kā daudzi citi, tas ir, ieslēdzot datoru. Jau gadiem viņa izmanto programmatūru Ārsta birojs, ko lieto aptuveni puse ģimenes ārstu, atšķirīgs ir tikai izstrādātājs. «Kad pie manis ierodas pacients, atveru viņa apskates lapu, un tajā ir viss nepieciešamais – veselības stāvoklis, slimību vēsture, sūdzības, noteiktās diagnozes, nozīmētie izmeklējumi, ārstēšanas gaita,» stāsta ārste Kozlovska. Ārsta birojs ir saslēgts vienā sistēmā ar Balvos pieejamu laboratoriju, tāpēc ārste priecājas, ka tur veikto izmeklējumu rezultātus viņa redz pacienta profilā. Ārsta birojā ir arī dažādas nepieciešamās veidlapas, darbnespējas lapa, receptes, viss vajadzīgais. Nelaime tikai viena – šai programmatūrai nav nekā kopēja ar valsts izstrādāto projektu E-veselība

Desmit gadi un vairāk nekā 20 miljoni eiro ieguldīti šīs datorsistēmas izstrādē, lai tā saslēgtu vienkopus Latvijas ārstiem un pacientiem vajadzīgo informāciju, taču decembrī valdība nolēma, ka pat tie divi produkti, kas it kā bija gatavi palaišanai tautās – elektroniskās receptes un darbnespējas lapas – tomēr nav gatavi. Projekta uzraugs, par valstī īstenotajiem elektroniskajiem pakalpojumiem atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ir nobažījies, ka lielās mokās dzimušais projekts ir nedzīvs. Turklāt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra brīdina, ka var nākties atmaksāt tajā ieguldītos struktūrfondu līdzekļus, vairākus miljonus. Kādi vīrusi skāruši E-veselību, un kādas ir cerības uz atgūšanos?

Sistēma ar bremzēm

Daudzi Latvijas mediķi un farmaceiti, gluži kā daktere Kozlovska, ir ieraduši strādāt elektroniskā vidē. 76% farmaceitu un 46% mediķu izmanto veselības aprūpes programmatūras, secināts Valsts kontroles veiktā mediķu un farmaceitu aptaujā. Kā Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Kozlovska lēš, ka no 1374 valstī strādājošajiem ģimenes ārstiem vismaz pusei ir Ārsta birojs. Aptaujājot 13 slimnīcas, VK atklāja, ka septiņās no tām izmanto Ārsta biroju, pārējās sešās – pašu veidotas un uzturētas informācijas sistēmas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu