Vai neizpildāmas prasības nozīmē, ka skolotāju arodbiedrība vēlas apturēt algu reformu un gāzt izglītības ministri?
Izvirzītās prasības ir tādas, ka skaidrs – skolotāju streiks ir neizbēgams. Sarakstā iekļautas septiņas lietas, no kurām vairākas nav pašlaik izpildāmas, jo to īstenošanai vajadzīgs papildu finansējums vismaz 100 miljoni eiro. Ja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) to labi apzinās, kāpēc tomēr uztur prasības un sola vienas dienas streiku novembra beigās?
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga neslēpj – viens no mērķiem ir panākt, ka ministrijas piedāvātais jaunais skolotāju atalgojuma modelis netiek īstenots, tomēr tā ieviešanai paredzētie 10 miljoni eiro tiek pedagogu algu palielināšanai bez jebkādām reformām. «Kādēļ izārdīt to, kas darbojas?» Vanaga saka par pašreizējo atalgojuma sistēmu, kamēr ministrija rosina to pārveidot, lai novērstu necaurskatāmību un netaisnīgumu.
Otrs mērķis: arodbiedrības vadītāja «neizslēdz iespēju» streikā prasīt izglītības ministres Mārītes Seiles demisiju. Pati būdama ar politisko pieredzi jau trīs partijās (LPP/LC, Reformu partija, tagad Reģionu aliansē), Vanaga uzskata – kādam jāuzņemas politiskā atbildība par reformas «brāķi». «Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, LIZDA norādīja uz nepilnībām. Ja tik daudz iesaistīto pušu pasaka, ka izstrādātais [atalgojuma reformas] projekts nav labs, tad mans jautājums – kad ministrijas ierēdņiem un arī ministrei deguns kaut par milimetru nolaidīsies uz leju?» jautā Vanaga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.