Pirmais • IR.lv

Pirmais

3
«Kad uzrādīju dokumentus, visi skatījās uz mani tā, it kā es būtu no Marsa.»
Ieva Cielava

Haisams Abu Abda (41) sevi sauc par latvieti. Runā tekošā latviešu valodā un ir mūsu valsts pilsonis – pirmais bēglis Latvijā un pat visā Austrumeiropā, kurš naturalizējās. Kādas ir viņa domas par jaunu bēgļu uzņemšanu Latvijā?

Toreiz, 2004.gadā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga personīgi piezvanīja Haisamam Abu Abdam, lai apsveiktu viņu ar uzņemšanu Latvijas pilsonībā un atvainotos, ka nevar ierasties uz svinīgo banketu, ko par godu šim notikumam sarīkoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tas joprojām ir viens no Haisama dzīves spilgtākajiem mirkļiem.

Haisams piedzima Ēģiptē – viņa tēvs ir palestīniešu bēglis, māte ēģiptiete. Rīgā puisis ieradās 17 gadu vecumā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai studētu medicīnu. Bija 1991.gads. Ātri pašmācības ceļā iemācījās latviešu un krievu valodu, vēlāk sāka studijas arī Rīgas Tehniskajā universitātē, iedzīvojās.

Kad Ēģiptē izsniegtā palestīniešu bēgļa pase vairs netika atzīta par derīgu dokumentu, Haisams Latvijā kļuva par nelegālo imigrantu. 1998.gadā viņš desmit mēnešus pavadīja Olaines nelegālo imigrantu nometnē. Taču tā paša gada beigās Latvija parakstīja Ženēvas konvenciju un sāka bēgļu lietu izskatīšanu, Haisams iesniedza pieteikumu un tika atzīts par vienu no pirmajiem bēgļiem Latvijā. Pēc statusa iegūšanas viņš atteicās no valsts pabalsta un sāka strādāt patvēruma meklētāju centrā Mucenieki par tulku. Vēlāk bija viens no nevalstiskās organizācijas Ārzemnieku asociācija dibinātājiem un kļuva par Austrumu lietu ekspertu, kuru dažādiem darbiem pieaicināja Saeima, Valsts kanceleja un Ārlietu ministrija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu