Diena: 15. septembris, 2015

EK sadala 500 miljonus piensaimnieku un cūkkopju atbalstam

Latvijai tiek 8,5 miljoni eiro

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Kā norādījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš piedalās sanāksmē, aprēķinus komisija veica visām ES 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskos kritērijus.

“Šis priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm,” norādīja Dūklavs.

Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā – 2014./2015. – kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi un cūkgaļas cenas samazinājumu.

Tāpat 80 miljoni eiro tiek novirzīti vairākiem piedāvātajiem tirgus regulēšanas instrumentiem – privātās uzglabāšanas shēmu, produktu veicināšanas un jutīgo sabiedrības grupu vajadzības (bēgļi, trūcīgās personas) projektu attīstībai.

No kopējā tirgus krīzes finanšu apjoma Latvijai tiek piešķirti 8,5 miljoni eiro mērķēta atbalsta, kura sadalē dalībvalstij tiek dota maksimāla elastība. Tas ir vislielākais procentuālais atbalsta apjoma uz tonnu pieaugums starp ES dalībvalstīm, salīdzinot ar 2009.gada piena krīzes piešķirto atbalstu, norāda Dūklavs.

Latvijai piešķirtā finanšu apjoma aprēķina vērtētie kritēriji bija – Krievijas embargo ietekme, piena cenas un cūkgaļas cenas samazinājums.

Papildus finanšu atbalstam EK dos iespēju ES dalībvalstīm izmaksāt platību un saistītos maksājumus uzreiz pēc tam, kad pabeigtas administratīvās kontroles.

 

No Āfrikas

 

Zinātnieki paziņojuši, ka kādā dziļā pazemes alā Āfrikas dienvidos atraduši līdz šim nezināmas cilvēkveidīgo sugas atliekas. Šo īpatņu plaukstas un pēdas bijušas līdzīgas mūsdienu cilvēkiem, savukārt smadzeņu izmērs un torss atgādinājis senākos cilvēku priekštečus. Atklājums parāda «cilvēku ciltskoka sarežģītību, kā arī tālāku pētījumu nepieciešamību, lai izprastu mūsu sugas vēsturi un izcelsmi», norāda Londonas Dabas muzeja pārstāvis Kriss Stringers. Senā suga nosaukta par Homo naledi – «naledi» vietējo valodā nozīmē «zvaigzne».


Kļūdas labojums

 


12.marta numura rakstā Lemberga gadi nepareizi norādīts, ka apsūdzētais Aivars Lembergs pierādījumu pārbaudes ietvaros lūdzis tiesā nolasīt arī aviobiļetē aprakstītos pasažiera pienākumus. Patiesībā Lembergs nav izteicis tieši šādu lūgumu. Taču Lembergs ir izteicis lūgumus atļaut nolasīt lietā esošos rakstveida pierādījumus, kā arī atcelt tiesas aizliegumus apsūdzētajam pilnībā vai daļēji nolasīt konkrētus rakstveida pierādījumus un citus dokumentus. Šādi vairākkārtēji lūgumi radījuši prokuroriem iespaidu, ka prasība nolasīt dokumentus varētu attiekties pat uz aviobiļešu saturu. Ir publikācijā prokuroru viedoklis kļūdaini atspoguļots kā fakts. Atvainojamies visiem iesaistītajiem un lasītājiem!

Apēst izvēli

«Arī bioloģiskie zemnieki drīkst aizsargāt laukus. Taču – ar tējas koka preparātu,» saka Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs. Šogad pirmoreiz Latvijā atzīmē bioloģiskās pārtikas mēnesi

Papuve. Tāds ir iemesls četru stundu sapulcei Zemkopības ministrijā, pēc kuras paredzēta saruna ar Gustavu Norkārkli. Papuve ir neapsēta aramzemes platība, kas sezonu atpūšas. Piemēram, pēc rudzu pļaujas uzarts lauks ar visiem rugājiem. Šogad par papuvēm zemnieki varēs saņemt subsīdijas. Jau pieteikušies, taču daļa tā arī nav sapratuši, kas īsti ir papuve, un pieteikuši laukus, kas nav aparti. Ko darīt – par to ministrijā spriests četras stundas. Saku Gustavam Norkārklim, ka Eiropas Savienība jau laikam drīz maksās arī par rudens lapu sagrābšanu pagalmā. Gustavs smaida: «Maksāt par papuvi vajag, taču tam zemniekam, kas ražo.»

Pirms sešiem gadiem, kad viņš sāka vadīt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, zemniekiem maksāja par to, ka viņi audzē. Eiropa prasības ar laiku kāpinājusi un vēlas, lai saimnieki savu izaudzēto pārvērš produktā un pārdod. «Tā ir problēma ikvienam lauksaimniekam: kamēr audzē, viss labi, bet, kā sākas iepakošana, loģistika un pārdošana, tā – grūtības. Daudzi zemnieki saka: «Izaudzēšu, ņemiet!»» Lai veikalos būtu vairāk Latvijā audzētu bioloģisko produktu, kādam vajadzētu uzņemties apbraukāt zemniekus un vest preci uz Rīgu, veidot noliktavu, jo zemniekam no Alūksnes neatmaksājas vest savu kasti ķiploku tik tālu ceļu. 

Norkārklis atzīst, ka daļa zemnieku čīkst un nenovērtē Eiropas maksātās subsīdijas. Grib minimālas prasības, bet lielu atbalstu. «Maksā subsīdijas un liek strādāt! Šaumas! Bet ir jāstrādā!» Norkārklis uzskata, ka Latvijai vajadzētu mācīties no Polijas, kur daudz ko atrisinājis lauksaimniecības zemes nodoklis. To rēķina tā: ja iepriekšējā gadā zeme bija apstrādāta un nesa ražu, tad naudu, kas samaksāta nodokļos, atdod saimniekam subsīdiju veidā. Ja pļavu tikai nopļauj, nodokli neatmaksā. Esi mīnusos, un tas motivē ražot. Līdz ar to Polijā esot maz aizlaistas zemes. «Bet pateikt zemniekiem, ka būs vēl viens nodoklis, – tad mani neatbalstīs,» saka Norkārklis.

Patlaban Latvijā ir 3500 bioloģisko saimniecību. To skaits te aug, te samazinās, bet fiziski gan tās izplešas ik gadu aizvien vairāk: patlaban sertificēti 11% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Gustavam pašam ir saimniecība Vārkavā Latgalē, kur viņš audzē dārzeņus. Tie kopā ar rudens veltēm no citām bioloģiskajām saimniecībām drīz ceļos uz Latvijas skolām projektā Skolas auglis. «Tas ilgst jau vairākus gadus, un redzu, ka bērniem garšo dārzeņi. Nevis āboli, kas katram mājās pieejami, bet tieši kāposti un kāļi.»

Šo gadu Norkārklis dēvē par ražīgu. Augusta un septembra saule uzbriedinājusi ķirbjus, kuri Vārkavā esot uz lauka. Biezeņos tos pārstrādās bērnu pārtikas ražotājs Rūdolfs. Arī āboli esot padevušies. Kā nekā – ābolu gads. Saku saimniekam, ka bioloģiskos ābolus taču ļoti grūti izaudzēt un tie nekonkurē ar tiem, kuriem nav ne tārpa melnuma uz mizas. Norkārklis nepiekrīt. Ja ābeles esot stādītas pareizā biezumā, ja tām veido vainagus, seko slimībām, liek lapseņu ķērājus, var izaudzēt labus, skaistus bioloģiskos ābolus. Arī kartupeļus izaudzēt varot labu labos. Jā, bioloģiskās šķirnes ražo mazāk, taču ir izturīgas pret lakstu puvi. «Bet tā ir katra cilvēka izvēle, ko apēd – to skaisto vai bioloģisko ābolu,» saka Norkārklis.

Ir tāds teiciens: parastie zemnieki miglo tīrumus pa dienu, bioloģiskie – pa nakti. Norkārklis ir tādu dzirdējis. «Tas ir mīts, ko aiz skaudības uztur konvencionālie lauksaimnieki, kas netic bioloģiskajām lauksaimniecībām. Arī bioloģiskie aizsargā savu laukus, taču ar dabīgiem līdzekļiem. Piemēram, tējas koka preparāts palīdz pret kolorado vabolēm. Nenogalina tās, bet aizkavē viņu darbību.» Neesot gan dzirdēts, ka kāds bioloģiskais miglotu ar ķīmiju, jo zina: ja pieķers, būs jāatmaksā visas subsīdijas, kas saņemtas vairāku gadu garumā. «Turklāt kaimiņu zemnieki modri vēro un nosūdz. Nepatīk bioloģiskie – izlēcēji!» novērojis Norkārklis.

Līdz nākamā gada rudenim ilgs ES, Zemkopības ministrijas un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kampaņa Bio par mums ar saukli «BioLoģiski!» Tās vajadzība jau apstiprinājusies, jo pēc aptaujām redzams, ka tikai 30% patērētāju Latvijā pazīst bioloģisko produktu marķējumus. Tie ir: Latvijas ekoprodukts, āboliņa lapa ar pakavu, un ES mēroga logo – gaiši zaļā lapiņa. Un nevis Zaļā karotīte, kurai nav nekāda sakara ar ekoloģisku pārtiku. «Karotīte» nozīmē, ka produktos ir vismaz 75% Latvijas izcelsmes izejvielu.

Nepatikšanas Latvijā ir termina «ekoloģisks» piekarināšana nevietā. «Eiropā ir noteikts, ka ar «eko» var apzīmēt tikai to pārtikas produktu, kas radīts no bioloģiskām izjevielām,» saka Norkārklis un norāda, ka daudzi uzņēmumi «eko» izmanto nepamatoti, piemēram, Getliņi Eko, Eco Catering un Eko Paipalu olas. Pēdējās pēc skandāla, kad tajās tika atklātas neatļautas vielas, pārdēvētas par Eka Paipalu olām. Norkārklis uzskata, ka atbildīgajiem kontrolējošajiem dienestiem pret šo problēmu vajadzētu izturēties stingrāk, jo tas degradē nozares reputāciju.

Tomēr no 2009.gada, kopš Norkārklis vada asociāciju, bioloģiskā lauksaimniecība ir attīstījusies. «Agrāk zaļie bija kas īpatnējs, nišas produkts, dzīvesveids, tagad – nopietns, ikdienišķs veids, kā apgādāt patērētājus ar pārtiku.» Norkārklim prieks par tiešās pirkšanas attīstību. Tiešās pirkšanas pulciņi ir pircēju entuziastu organizēta iespēja regulāri ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas. Norkārklis zina stāstīt, ka arī Preiļos sācis veidoties pulciņš, taču sarucis, jo tas nav vienkārši – ik nedēļu nozīmēt dežurantu, plānot produktu klāstu un pasūtījumus. 

Pirmo reizi Latvijā šogad, 22.septembrī, tiks atzīmēta bioloģiskās pārtikas diena. Norkārklis stāsta, ka pats būs Briselē. Latviešiem viņš iesaka todien veikalā atrast kādu Latvijā audzētu bioloģisku produktu. «Apēdot bioloģiski audzētu ābolu, vesels nekļūsi, taču ekopārtikas lielais pluss – tā ir veselībai nekaitīga. Tajā nav pesticīdu un antibiotiku atliekvielu.» Tādējādi netiek piesārņots ne cilvēka organisms, ne daba. Tā ir domāšana par veselību ilgtermiņā. Apzināta izvēle nekaitēt sev. «Uz sirdsapziņas arī nav tie dzīvnieki, kuri fermās neredz ne sauli, ne zāli un tiek mākslīgi stimulēti, lai no viņiem iegūtu lielus izslaukumus.»

Ēdienkarte

Svaigi spiesta greipfrūtu sula
Svaigi spiesta apelsīnu sula
Kafija

Vēsts

 

Manā bērnībā kļuva populāra amerikāņu skolniece Samanta Smita, kas bailēs no kodolkara kompartijas ģenerālsekretāram Andropovam uzrakstīja vēstuli ar jautājumu – kāpēc jūs gribat iekarot pasauli? Andropovs uzaicināja Samantu paciemoties PSRS un pārliecināties, ka tauta nevēlas karu. Mazā «miera vēstniece» vēlāk traģiski gāja bojā, bet viņas piemiņu glabā Vikipēdija, ziedu šķirnes un pat asteroīds.

Šomēnes trīsgadīgs sīriešu puika Ailans, kas vēl neprata rakstīt, noslīka ceļā uz Eiropu un viņa izskalotais ķermenītis jūras krastā sūtīja SOS vēsti, kas aizkustināja daudzus. Bet daudzus ne. Katrā ziņā ne mūsu koalīcijas vairākumu, kas stāv kā klints – Latvija nevar un negrib uzņemt vairāk par 250 kara bēgļiem. Ko šī «mugurkaula» demonstrēšana maksās, jautājam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Bet pirmajam Latvijas pilsonību ieguvušajam bēglim, palestīnietim Haisamam – kāpēc viņš, mīlot Latviju, tomēr nespēj te dzīvot?

Salenieku plunčāšanās

Politiķu pašreizējais rīcības modelis var apdraudēt Latvijas suverenitāti

Krīzes pārbauda politiķu briedumu. Pašlaik, kad Eiropas Savienībai nākas risināt nopietnāko krīzi savas pastāvēšanas vēsturē, Latvijā lēmēju vairākums sacenšas politiskā pozēšanā. Šī krīze ļauj izpausties vissliktākajam, kas Latvijas politikā vienmēr vairāk vai mazāk latenti snaudis, bet nu izraujas ar eiforisku sajūsmu – sak, beidzot varam brīvi parādīt, kādi patiesībā esam!

Dziņu un instinktu atbrīvošanai vienmēr ir sekas, un arī politikā tās var būt letālas. Bēgļu krīze ne Eiropu, ne Latviju nesagraus. Taču krīzes var būt dažādas, bet Latvijas politiķu rādītais rīcības modelis ir kā no rokasgrāmatas, kā pazaudēt valsti.

Ar vai bez Latvijas, Eiropa šo krīzi risinās. Jau top bilance risinājumam bez Latvijas piedalīšanās, un tās ieguvumu ailē ierakstāms tikai īstermiņa reitingu pieaugums niknākajiem pozētājiem «pret Briseli». Bet zaudējumu pusē strauji summējas ne tikai mūsmāju politikas šeptmaņiem laikam netverami abstraktie drošības riski, bet arī viņiem vissvarīgākie finansiālie – Eiropas «naudas lādes» Vācijas politiķi jau aicina samazināt ES fondus valstīm, kuras atsakās piedalīties krīzes risināšanā.

Var prognozēt, ka risks pazaudēt «Briseles naudu» galu galā izrādīsies svarīgāks nekā vēlme «ierādīt vietu Eiropai». Taču šie paši politiķi ar tādu pašu rīcības motivāciju – rūpēm par saviem reitingiem un savu kabatu – būtu lēmēji arī Latvijai tiešām eksistenciāli izšķirīgā situācijā.

Nezinām, kas bija galvā Vienotības un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kad viņa pašreizējo populistu sacelšanos koalīcijā nodēvēja par «konstitucionālu krīzi». Taču Saeimā absolūts vai, ja vēlaties, «konstitucionāls» vairākums ir partijām, kuru kolektīvi piedāvātajā rīcības modelī ir visi galvenie elementi, kuriem īpaši nelabvēlīgā situācijā summējoties (vai kurus prasmīgi sasummējot), Latvijas valsts pastāvēšana var būt apdraudēta.

Līdere šajā korī, protams, ir Nacionālā apvienība, kas piedāvā ideoloģisko jumta tēzi – Latvijai jābūt izņēmuma stāvoklim Eiropā.

Latviešu īpašo vēsturisko ciešanu nopelnītais izņēmuma stāvoklis vienai īpašai izņēmuma partijai vienmēr bijis aizbildinājums un piesegs darījumiem kaut vai ar čekas stukačiem un apšaubāmiem darboņiem (lai nebūtu jāsaka, ka gangsteriem), palaikam paklaigājot, ka «krievi nāk!», un tā īsti pat neslēpjot cinisku aprēķinu, ka par Latvijas drošību parūpēsies citi šepat Latvijā un arī Rietumos, kuriem, raugi, «mūs vajag». Bet Raivja Dzintara pirms Latvijas iestāšanās ES deklarētajai pārliecībai, ka «dalība ES nav savienojama ar latvisku Latviju», pašreizējā krīze ir ideāla, lai rādītu uz «Eiropu» kā galveno ienaidnieci. (Nudien, «krievi» viņam kaut kā vairs nenāk, toties Putins ir tautas iedvesmotāja paraugs.)

Kompartijas funkcionāra vienkāršībā šādu «izņēmuma stāvokli» tagad formulē arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis – kāpēc gan Latvija nevarētu būt «viena maza saliņa», kāda esot «katrā okeānā»? «Solidaritāti» ar Eiropu mēs jau esot pārpārēm izrādījuši, gan atbalstīdami sankcijas pret Krieviju, gan piekrizdami palielināt izdevumus aizsardzībai (sak, tāds upuris, mums pašiem to taču nevajag!), Brigmanis pirmdien apgalvoja radio. Bet attiecības ar «Briseli» viņa partija gribētu kā savulaik ar Maskavu – lai ar direktīvu piespiež Latviju pildīt lēmumus.

Viņam piebalso gan Saskaņa, gan Mārtiņš Bondars no Reģionu apvienības – bēgļus droši vien nāksies uzņemt, ja būs attiecīgs Eiropas Komisijas, Eiropadomes un Eiropas Parlamenta, īsi sakot, «Briseles» lēmums. Savukārt Inguna Sudraba no sirds piebalso drīzāk nacionālā izņēmuma partijai – esot jābūt «politiskai gribai» pateikt «nē», jo «mēs esam suverēna valsts».

Konsekventi īstenojot šādu Saeimas vairākuma piedāvājumu, rezultāts būtu Latvija ārpus Eiropas kopīgajām politiskajām un drošības struktūrām un ar sabiedrību, kurai lielākais apdraudējums šķiet nākam no Rietumiem. Diezin vai Kremlis respektētu šādas «salas» suverenitāti. (Konformisma okeānam Brigmanim pilnīga taisnība, ka «ir arī kāds krasts, kur var izpeldēt».) Tāpēc, kā pirmdien radio vai nu šausminājās, vai nu līksmoja Saskaņas Ivars Zariņš, politiķu «nekompetence» šajā krīzē varot būt «liktenīga mūsu valstij, mūsu tautai».

Zariņš arī apgalvoja, ka politiķiem izvēle pašlaik esot būt vai nu rasistiem, vai nu idiotiem. Īsti idejisku rasistu Saeimā laikam ir tikai daži, bet piedāvāt idiotisku politiku Saeimas partijas izvēlējušās gan tāpēc, ka valdību neviens gāzt nevēlas, bet atbildību par jebkādiem lēmumiem var deleģēt premjerministres partijai, gan, kā dzirdam, arī tāpēc, ka tas nākot par labu šo divu koalīcijas partiju reitingiem.

Taču līdz nākamās Saeimas vēlēšanām vēl trīs gari gadi. Tāpēc īsti nesanāk mierināt sevi ar domu, ka populismam ir robežas un ka apstākļu radīšana valsts suverenitātes zaudēšanai diezin vai būtu ilgstoši populāra. Ja Saeimas vairākums tomēr tik aizrautīgi izmēģina šādu rīcības modeli tagad, ir nopietni jābažījas, vai šajā savtīgajā spēlē apstāsies, pirms Latvijas «sala» būs devusies peldējumā uz «citu krastu», kas vairs nebūtu nekāds «jaunais».

Komentārs 140 zīmēs

Karstā kartupeļa norakšana. Rīgas domes institūcijas uz astoņiem mēnešiem pagarinājušas dokumentu izskatīšanu par Okupācijas muzeja rekonstrukciju.

Taisna valoda. Vaira Vīķe-Freiberga aicina neauklēties ar «krievu noslēpumaino dvēseli» un atgādina: «Mums ir kopīga robeža ar psihopātisku varu.»

Vēlmes un īstenība. 57% Latvijas jauniešu, jau sākot darba gaitas, vēlētos saņemt vairāk nekā 750 eiro pēc nodokļu nomaksas, izpētījusi SEB banka.

Traģiskie kuģi

Ne pirmo reizi Latviju pārņem histērija par tiem, kuri te varētu meklēt glābiņu

Pirms 77 gadiem Latvijā ieradās bēgļu kuģis. 1938.gada 13.oktobrī Rīgas ostā iebrauca tvaikonis Regina, uz kura atradās 77 no Vācijas izraidīti Vīnes ebreji. Kuģis devās no ostas uz ostu, meklējot vietu, kur viņi varētu izkāpt.

1938.gada oktobrī nevarēja būt vairs nekādu šaubu, ka ebrejiem ir pamats bēgt no nacistiskās Vācijas. Hitlera brutāli antisemītiskā retorika jau bija sākusi pārvērsties rīcībā, taču Reginas pasažieri velti meklēja Rīgā līdzcietību. Kā lasāms vēsturnieka Aivara Strangas pētījumos, pats iekšlietu ministrs Veitmanis ieradās ostā un aizliedza bēgļiem izkāpt krastā. Pēc Reginas aizraidīšanas laikraksts Rīts publicēja komentāru ar nosaukumu Nevēlamie viesi, kurā pasvītrots: «Mūsu zemē nav iespējams dot apmešanās vietu citu valstu nevēlamiem pavalstniekiem.»

Tolaik pat 77 bija par daudz.

Histērija, kura pārņēmusi daļu sabiedrības dažu simtu bēgļu iespējamās ierašanās dēļ, diemžēl nav nekas jauns. Tvaikoņa Regina atraidīšana ir tikai viens, spilgts gadījums no 30.gadiem, kad saistībā ar dažu desmitu ebreju centieniem mūsu valstī rast patvērumu no Hitlera draudiem Latviju pārņēma pat lielāks ksenofobijas vilnis nekā tagad. Vēl 1933.gadā 4.Saeimas laikā iekšlietu ministrs Milbergs nevēlējās izsniegt uzturēšanās atļaujas uz vienu gadu 22 ebrejiem no Vācijas, jo esot «nevēlama tik daudzu Vācijas pavalstnieku iepludināšana». Kad 1934.gada sākumā Liepājā no Vācijas iebrauca 39 ebreji, partijas Nacionālā apvienība laikraksts Latvis kliedza, ka «Latvijas robežas vaļā stāv visiem pasaules staiguļiem», un daudzās avīzēs parādījās raksti, kuri šokē ar savu atklāto antisemītismu. Piemēram, Talsu Avīze nekautrējoties varēja paziņot, ka Latvijas lauki un pilsētas «atrodas pinkaino žīdu bārdu ēnā».

Ulmanis pēc 1934.gada apvērsuma apklusināja šādas klaji antisemītiskas publikācijas, tomēr viņa režīms nekļuva daudz atvērtāks ebreju bēgļiem. Kad 1938.gadā izplatījās baumas par Austrijas ebreju ierašanos Latvijā, presē parādījās pusoficiāls valdības paziņojums, ka «Austrijas žīdi šeit nav apmetušies un neapmetīsies» (izcēlums oriģinālā). 1938.gada beigās, jau pēc Kristāla nakts, kad visā Vācijā notika valdības veicināti grautiņi pret ebreju īpašumiem, kuros gandrīz 100 ebreju tika nogalināti un 30 000 nosūtīti uz jaunizveidotām koncentrācijas nometnēm, Latvijas Ārlietu ministrija izdeva konfidenciālu rīkojumu vēstniecībām un konsulātiem, ka, neraugoties uz bezvīzu režīmu ar Vāciju, ebrejiem no turienes nedrīkst izsniegt pat Latvijas tranzītvīzu.

Par spīti šiem ierobežojumiem, pa dažādiem ceļiem Latvijā tomēr pa vienam vai diviem nonāca ebreju bēgļi, taču, pēc policijas datiem, 1940.gada martā to Latvijā bija tikai 329.

Tolaik Latvijas valdības nostāja nebija nekas neparasts. Kā raksta Stranga, «Latvija nebija nedz unikāli labvēlīga bēgļu uzņemšanai, nedz īpaši nelabvēlīga». Arī lielās Rietumu demokrātijas sev par kaunu bieži vien nebija gatavas sniegt bēgļiem palīdzīgu roku. Gan ASV, gan Lielbritānija pieņēma iebraucējus, taču ļoti centās ierobežot to skaitu. Gadu pēc tvaikoņa Regina izraidīšanas no Rīgas ostas kuģis St.Louis ar 900 ebrejiem no Vācijas centās piestāt gan Kubā, gan Floridā, bet tika atraidīts un spiests atgriezties Eiropā, kur daudzi tā pasažieri pēc tam gāja bojā holokaustā.

Taču Rietumi no šīs traģiskās vēstures mācījās. 1951.gadā Ženēvā tika izstrādāta starptautiska konvencija par bēgļu statusu, kas tās parakstītājvalstīm uzliek pienākumu sniegt patvērumu cilvēkiem, kuriem ir «labi pamatotas bailes no vajāšanas». Gadu desmitos kopš tam Rietumu sabiedrības ir pastāvīgi diskutējušas par savu atbildību pret nelaimē nonākušiem «svešiniekiem», un rezultātu varam redzēt šodien, kad, tiesa, ne visi, tomēr daudzi Rietumos ir gatavi izrādīt pretimnākšanu bēgļiem. Cik zīmīgi, ka tieši Vācijā, no kuras pirms 80 gadiem cilvēki bēga, atrodami daži no spilgtākajiem šās atvērtības piemēriem, sākot ar šoferi, kas skaļi un priecīgi sveica savā autobusā braucošos bēgļus, līdz Borussia Dortmund futbola kluba atbalstītājiem, kuri spēles laikā pacēla transparentu ar uzrakstu «Refugees welcome» («bēgļi laipni gaidīti»).

Šādas pārmaiņas nav notikušas Eiropas austrumos. Komunistiskā propaganda savu spēku smēla no naida kurināšanas un nostiprināja to domāšanas veidu, kas tagad ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur izpaužas kā nevis praktiskos apsvērumos, bet vienkāršā ksenofobijā balstīta pretestība bēgļu uzņemšanai. Tāpēc liela daļa patiesības ir prezidenta Vējoņa teiktajā, ka attiecībā pret bēgļiem vēl aizvien «valda padomju domāšanas stereotipi, kas bāzēti uz fobijām».

Ir daudzi konkrēti jautājumi, kas jārisina saistībā ar bēgļu uzņemšanu, un ir arī skaidrs, ka process nav vienkāršs. Taču mēs nedrīkstam neredzēt traģisko līdzību starp Rīgā atraidīto Reginu, Floridā neielaisto St.Louis un šogad Vidusjūrā grimstošajiem kuģiem. Vai mēs, tāpat kā 30.gados, gribam nostāties krastā un teikt: brauciet atpakaļ pie saviem slepkavām?

Komentārs 140 zīmēs

Bravo! Klasiskās mūzikas kritiķu aptaujā Mariss Jansons un Andris Nelsons ir 3. un 4.vietā pasaules labāko diriģentu sarakstā.

Dāvana Deividam Kameronam. Lielbritānijas Leiboristu partija ar lielu pārsvaru par savu līderi ievēlējusi kreiso Džeremiju Korbinu.

Cik zemu var krist? Investīciju banka Goldman Sachs pieļauj, ka naftas cena varētu pazemināties līdz 20 dolāriem par barelu.

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

ES iekšlietu ministri nav spējuši vienoties par saistošām kvotām 120 000 bēgļu sadalei. Pie šā jautājuma atgriezīsies oktobrī. Dalībvalstis apstiprinājušas militāras operācijas sākšanu pret cilvēku kontrabandistiem Vidusjūrā, iznīcinot pat kuģus. Uz ES visvairāk apdraudētajām ārējām robežām tiks nosūtītas ES robežaģentūras Frontex ātrās reaģēšanas vienības. Tikmēr vairākas Eiropas valstis – Vācija, Austrija, Čehija, Ungārija -, kurās pēdējā laikā ienākuši tūkstošiem bēgļu, paziņojušas par robežkontroles atjaunošanu uz laiku.

Ungārijas prokuratūra ierosinājusi krimināllietu pret tīmekļa telekanāla N1TV žurnālisti Petru Lāslo, kas, spriežot pēc videomateriāliem, no robežpolicijas bēgošo nelegālo imigrantu pūlī vienam cilvēkam iespērusi, bet kādam citam pielikusi priekšā kāju. N1TV galvenais redaktors paziņoja, ka Lāslo atbrīvota no darba «20 minūtes» pēc video parādīšanās tīmeklī. N1TV ir tuvs opozīcijas galēji labējai partijai Jobbik.

Krievija uz Sīriju nosūtījusi artilērijas ieročus un septiņus tankus, kā arī būvē skrejceļu, kas spēs uzņemt lielas lidmašīnas. Par to satrauktas ASV. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs teica, ka Maskavas un Damaskas militāri tehniskā sadarbība ir vērsta uz cīņu ar terorismu un turpināsies.

Lai arī Vācijas, Krievijas, Ukrainas un Francijas ārlietu ministri atzinuši, ka Ukrainas miera procesā vairākos strīdīgos jautājumos panākts progress, nekas neliecina, ka Krievija patiešām vēlētos pārtraukt konfliktu Austrumukrainā – tur joprojām atrodas tūkstošiem krievu militārpersonu, netālu no robežas ar Ukrainu Krievija nupat sākusi būvēt jaunu militāru bāzi. Tajā, iespējams, atradīsies raķetes un munīcija, kā arī daži tūkstoši karavīru.

Ēģiptes drošības spēki Rietumu tuksnesī netālu no robežas ar Lībiju kļūdas dēļ nogalinājuši 12 cilvēkus, arī divus tūristus no Meksikas, noturot viņus par islāmistu kaujiniekiem. Incidents noticis, kad četri džipi ar meksikāņiem iebraukuši «aizliegtajā zonā» – tūristiem šajā rajonā neesot jāatrodas.

Ceļamkrānam vētras laikā uzgāžoties Lielajai mošejai musulmaņu svētajā pilsētā Mekā Saūda Arābijā, gājuši bojā 107 cilvēki. Nelaime notikusi neilgi pirms ikgadējā musulmaņu svētceļojuma hādža. Patlaban mošejas rajonā notiek plaši celtniecības darbi, lai tur vienlaikus varētu uzturēties 2,2 miljoni cilvēku.

Cipram uz pēdām

Grieķijā 20.septembrī notiks ārkārtas vēlēšanas – pilsoņi pie urnām dosies jau piekto reizi pēdējos sešos gados. Līdzšinējā valdības vadītāja Aleksa Cipra vadītajai kreisajai partijai Syriza, pēc pēdējām aptaujām, uz pēdām min liberāli konservatīvā partija Jaunā demokrātija, par kuras līderi jūlijā kļuva stingrs eirozonas atbalstītājs Vangelis Meimarakis. Viņš īsā laikā spējis saliedēt partiju un apspiest tās labējo spārnu.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā


Bēgļu jautājums Latvijā radījis konstitucionālo krīzi,
uzskata Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, jo valdība, kurai ir vairākums parlamentā, nespēj pieņemt lēmumu būtiskā jautājumā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzklausījis partiju pozīcijas patvēruma meklētāju jautājumā. 

Ģenerālprokuratūra «oligarhu lietā» par tirgošanos ar ietekmi nesauks pie kriminālatbildības ekspolitiķi Aināru Šleseru (attēlā) un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij), taču KNAB šajā lietā jāturpina izmeklēšana par citiem iespējamiem noziegumiem. Prokurors Māris Leja nolēmis izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī par Šleseru.

Tā kā Rīgas būvvaldes padome nebija laikus iepazinusies visiem atzinumiem par Latvijas Okupācijas muzeja jauno piebūvi, iesniegto dokumentu izvērtēšanu tā nodevusi augstākai institūcijai – pilsētas attīstības departamentam. Muzeja pārstāvis Valters Nollendorfs norāda, ka līdz ar to muzeja piebūves būvniecība septembrī nesāksies. Pilsētas arhitekts Gvido Princis Rīgas būvvaldei ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Okupācijas muzeja piebūves būvniecībai.

Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības ir dziļākajā krīzē pēdējo 20 gadu laikā, Saskaņas politiķa Jāņa Urbanoviča vadītajā Baltijas forumā atzinis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Pašlaik faktiski notiekot tikai tehniskās sadarbības uzturēšana starp abām valstīm.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzdevis audita un revīzijas pārvaldei veikt revīziju pašvaldības SIA Rīgas Namu pārvaldnieks pēc tam, kad Valsts kontrole uzņēmumā atklāja šokējošus pārkāpumus. Notiks finansiāli saimnieciskās darbības revīzija arī par veiktajiem iepirkumiem. Pēc revīzijas rezultātiem tiks lemts, ko darīt ar uzņēmuma amatpersonām.

P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā notika Latvijā pirmā sirds transplantācijas operācija 10 gadus vecam bērnam. To veica Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romans Lācis, sirds ķirurgs Uldis Strazdiņš. Operācija ir unikāls notikums Latvijā.

Pasažieru vilciens izsludinājis jaunu vilcienu iepirkumu, būtiski mainot nosacījumus – uzņēmums vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām. Iepirkuma procedūra organizēta, lai uzrunātu iespējami plašu pretendentu loku, un notiks divās kārtās, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Saeimas prezidijs izveidojis jaunu amatu – Saeimas ģenerālsekretārs – un apstiprinājis jaunu parlamenta administratīvās vadības nolikumu. Tajā noteikts, ka šī amatpersona nodrošinās parlamenta administratīvo vadību. Vienlaikus Saeimas ģenerālsekretāra amatā iecelta Karina Pētersone. Plānots, ka viņa darbu amatā sāks 12.oktobrī.

Pasaules mūzikas kritiķi latviešu diriģentus Marisu Jansonu (attēlā) un Andri Nelsonu iekļāvuši pasaules labāko diriģentu topā. Jansons ir Bachtrack 2015.gada labāko diriģentu topa trešajā vietā, bet Nelsons – ceturtajā. Jansons patlaban ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents, savukārt Nelsons ir Bostonas Simfoniskā orķestra muzikālais vadītājs.

Labprātāk uzņemtu kara bēgļus

Latvijas pilsoņi labprātāk atbalstītu to cilvēku uzņemšanu, kuri savu valsti pametuši kara, nevis ekonomisku, politisku vai reliģisku uzskatu un darbības dēļ, liecina SKDS aptauja, kuru pasūtījis Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (V) birojs.

Bēgļu uzņemšanu atbalsta

Nedēļas citāts


Anekdotes

 

«Tu tici horoskopiem?»
«Nē, esmu Lauva, bet Lauvām piemīt skeptiskums.»

Krievijas iedzīvotāja sapnis: «Atceros laiku, kad dolārs bija vēl pavisam maziņš – tikai sešus rubļus vērts. Tad tas kļuva liels, un tagad par to jādod 70 rubļu. Ceru, ka drīz tas nosprāgs!»

«Urā! Beidzot piegādātāji atveda mūsu jauno dīvānu!» mēs priecājāmies.
«Beidzot nopirkuši normālu nagu asinātāju!» nodomāja kaķis.

«Oficiant, alu!»
«Alu? Pēc šņabja?»
«Iegaumē, puis, – nevis pēc šņabja, bet gan pirms šampanieša!»

«Atceros, ka manā bērnībā stundu starpbrīžos mēs mētājāmies ar slapju tāfeles lupatu. Tagad droši vien tam ir izgudrota kāda viedtālruņa lietotne.»

Pamostos no rīta un kopā ar meitu dodos uz virtuvi brokastot. Atrodam ledusskapī vienu biezpienmaizīti. Saku meitai: «Pārgriezīsim uz pusēm, katram sanāks pa gabaliņam.»
Meita: «Labāk sadalīsim četrās daļās!»
«Kāpēc?»
«Tad katram sanāks divi gabaliņi!»

Mazā Loreta, kad viņai slikts garastāvoklis, istabā parasti ienāk ar vārdiem: «Nevienam labdien!»

Viņa katru vakaru izvēlējās gulēt gultas ārējā malā, cerot, kad beidzot naktī atnāks vilks un nokodīs nīstos apaļīgos gurnus.

«Dakter, vai es drīkstu pamainīt jūsu noteikto zāļu lietošanas grafiku?»
«Ko jūs ar to domājat?»
«Jūs teicāt, ka man tabletes jādzer četras reizes dienā pēc ēšanas, bet es gribu divreiz dienā pa divām tabletēm.»
«Kāpēc?»
«Man četrām ēdienreizēm nepietiek naudas.»

«Esmu tik vecs, ka atceros laikus, kad, iznesot atkritumus, spaini vajadzēja atnest atpakaļ.»

Jaunais tētis liek gulēt četrus gadus veco meitiņu. Izskatās, ka mazā jau sāk iemigt. Tētis čukst: «Malacīte! Tu droši vien tagad jau redzi sapnīti ar burvju mežu un sarunājies ar dzīvnieciņiem.»
Meitiņa pusmiegā noburkst: «Nē, pagaidām vēl ir tikai reklāma par pamperiem un ieliktnīšiem.»

Skolēns jautā pieredzējušam vīndarim: «Kādam ir jābūt pagrabam, lai vīns tajā nogatavotos līdz perfekcijai?»
«Labi aizslēgtam,» atbild vīndaris.

«Vai jūsu rajons ir kluss?»
«Jā! Piemēram, pagājušajā nedēļā nodūra trīs cilvēkus, bet neviens neko nedzirdēja.»

«Šodien mani paaugstināja darbā.»
«Ko tu tagad dari?»
«Sēžu vienu stāvu augstāk.»

«Tavā dzīvē galvenais ir tikai seriāli! Esmu nolēmis doties prom!»
«Bet mēs taču esam kopā jau piecas sezonas!»

Grieķu salāti, trīs dienas pastāvējuši ledusskapī, nebojājas, bet kļūst antīki.

«Dārgā, vai zini – ja vēlies notievēt, tad pusstundu pirms maltītes vajag izdzert puslitru ūdens?»
«Es taču tā arī daru – dzeru vārītu ūdeni!»
«Aha, kā tad! Vārītu ūdeni kopā ar frikadelēm un dārzeņiem!»

Mūsu stāvlaukumos, kas paredzēti personām ar ierobežotām pārvietošanās iespējām, lielākoties savus spēkratus atstāj cilvēki ar neierobežotām iespējām.

Pēc vasaras puika atgriežas pilsētā no laukiem, kur brīvdienas pavadījis savas vecmāmiņas saimniecībā. Tēvs nolemj, ka abi ies uz baletu Gulbju ezers.
Izrāde jau pilnā sparā, kad dēls čukst: «Kāpēc viņi visu laiku uz pirkstgaliem?»
Tēvs: «Nezinu, dēls! Gulbju daudz.»
«Droši vien pieķēzījuši visu pagalmu!»

Šodien braucu mājās ar mikroautobusu un apsmējos, kad jaunieši sēdvietas uzreiz aiz vadītāja sauca par biznesa klasi.

«Sveiks! Kā klājas? Sen neesam tikušies. Par ko strādā?»
«Viss kārtībā. Darbs viegls, reizēm rokās turu pat miljonus, pašam to nemaz nezinot.»
«Oho! Ne tā, kā man, kad kabatās grab tikai monētas. Kas tas tev par darbu?»
«Tirgoju loterijas biļetes.»

Auto instruktors pie «Apdzīt aizliegts» prasa skolēnam: «Kas šī par zīmi?»
«Nuuu, skaista, sarkana mašīnīte apdzen lohu, kas brauc melnā mašīnā.»

Runā, ka bērns labi nojauš savas mammas garastāvokli: ja mamma pārdzīvo, tad arī mazulis uztraucas. Ja mamma apmierināta, tad arī mazulis priecīgs.
Bet kāpēc tad, kad mammai gribas gulēt, bērnam tas ir pie vienas vietas?

«Ko tev vislabāk patīk darīt rītos tūlīt pēc pamošanās?»
«Atkal aizmigt.»