Nekas nav sliktāks par pasniedzēju – haltūristu 15

Studiju absolventi izlaidumā Latvijas Universitātē. Foto: Kaspars Krafts, F64
Renāte Cāne
Print Friendly, PDF & Email

Kā ieinteresēt studentus un saistoši pasniegt zināšanas

Šis būs mans vienpadsmitais studiju gads pasniedzējas statusā, patlaban strādāju piecās augstskolās. Vislabāk jau būtu, ja arī Latvijas augstskolās tāpat kā, piemēram, Oksfordā vai Kembridžā, pasniedzējs strādātu tikai vienā augstskolā, bet mūsu izglītības sistēmā situācijas, kad viens pasniedzējs strādā vairākās izglītības iestādēs, ir ierasta prakse.

Noteikti radīsies jautājums, kāpēc pasniedzēji izvēlas strādāt vairākās augstskolās, jo ne vienmēr izvēli ietekmē iespējas nopelnīt. Latvijā ir virkne jomu, kurās trūkst speciālistu, tāpēc ir pieprasījums un pasniedzēji strādā vienlaikus vairākas augstskolās. Tādas jomas, kurās, manuprāt, trūkst zinošu cilvēku, ir arī reklāma un mārketings u.c.

Nekas nav sliktāks par pasniedzēju – haltūristu

Esmu nopietni domājusi par to, vai tad, kad pasniedzēji strādā vienlaicīgi vairākās augstskolās, nereti arī dažādās pilsētās, viņi spēj pilnvērtīgi strādāt ar katru studentu, jo nekas nav sliktāks par pasniedzēju – haltūristu. Tas ir šausmīgi! Mans ieteikums visiem pasniedzējiem ir vienkāršs – ja jūtat, ka visu nespējat savienot, labāk to nedarīt! Tas ir arī mans moto – ja nespētu savus pienākumus veikt kvalitatīvā līmenī, es to nedarītu!

Patiesībā no tā, ka pasniedzējs vienlaikus darbojas vairākās augstskolās, izriet arī pozitīvais aspekts – veidojas pieredze darbā ar dažādiem studentiem, īpaši strādājot Rīgā un kādā no reģionālajām augstskolām. Tas tikai paplašina pasniedzēja redzesloku. Pasniedzējam darbojoties vairākās augstskolās un strādājot ar dažādiem studentiem, veidojas sinerģija, un izstrādājas priekšstats par plašu nozaru loku.

Protams, apvienojot darbus vairākās augstskolās, pasniedzējam jābūt ļoti prasīgam pret sevi un studentiem, lai tas nepārvēstos par bezvērtīgu atstrādāšanu.

Ne visi var būt pasniedzēji

Tas, ka cilvēks ir eksperts savā nozarē, nenozīmē, ka viņš automātiski būs arī labs pasniedzējs šajā jomā. Pasaulē tas daudzkārt ir pierādījies – cilvēki, kuri ir gudri kā Zālamans, nostājas auditorijas priekšā un nespēj sakarīgi pateikt ne vārda.

Pasniedzēja darbs ir komunikācija, ne tikai zināšanas! Ir jāprot ieinteresēt studentus un saistoši pasniegt zināšanas. Reizēm students pat nesaprot, ka tas, ko viņš pašlaik mācās, viņam ir vajadzīgs. Kā jau minēju, pasniedzējam jāapvieno zināšanas un komunikācija. Ja nav pietiekamu zināšanu, tikai ar komunikāciju nebūs līdzēts, savukārt, ja nav komunikācijas prasmes, ir grūti savas zināšanas nodot tālāk.

Students ir students, neatkarīgi no augstskolas

Latvijā ir izveidojusies zināma plaisa starp valsts un privātajām augstskolām. Protams, ir atšķirība starp valsts un privātajām augstskolām, bet tas vairāk ir institucionālās kategorijās. Jebkuras augstskolas centrā jābūt studentam un zināšanu ieguves procesam. Nenoliedzami, finansēšanas jautājumi ir vienlīdz būtiski gan valsts, gan privātajām augstskolām. Nav tā, ka no valsts līdzekļiem visām augstskolām tiek piešķirts tik, cik nepieciešams, ir jomas, kurās izteikta priekšroka tiek dota valsts augstskolām, bet kopumā jau visi cenšas ar piešķirtajiem līdzekļiem rīkoties racionāli un darbības pamatprincipi ir samērā līdzīgi.

Kā radīt interesi par eksaktajiem priekšmetiem?

Izvēlēties prioritārās augstākās izglītības jomas, kas ir valstiski būtiskas – tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence. Tieši ministrijai būtu jāmeklē risinājums, kā veicināt interesi par eksaktajām jomām. Bet, ja tas tiks darīts tikai augstskolu līmenī, problēma netiks atrisināta. Ja jaunietis vēlas veidot karjeru tehniskajās nozarēs, tad pirmie soļi jāsper jau vidusskolā, lai padziļināti apgūtu attiecīgos priekšmetus un varētu iestāties piemērotā studiju programmā.

Nenoliegšu, ka liela ietekme ir arī augstskolas pasniedzējiem. Ja pasniedzējs ir profesionāls un ar spēcīgu personību, viņš spēs piesaistīt studenta interesi jebkurai nozarei, arī eksaktajai. Spilgts piemērs ir kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs – viņa harizma un aizrautība ar fiziku skolu līmenī ir radījusi pastiprinātu interesi par šo priekšmetu. Tas acīmredzami parāda, kā viena cilvēka profesionalitāte un spēja komunicēt, saistoši skaidrojot sarežģītas lietas, spēj radīt interesi par visu nozari.

Konkurence sekmē kvalitāti

Savulaik bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis virzīja reformas augstskolu akreditācijas jomā un centās samazināt vienādo un līdzīgo programmu skaitu. Mans viedoklis ir pilnīgi pretējs – neredzu iemeslu, kāpēc, piemēram, studiju programma “Biznesa vadība” vai jebkura cita nevarētu būt gan Rīgā, gan Valmierā, gan Ventspilī. Programmām ir jābūt sabalansētām gan Rīgā, gan ārpus tās – ir jābūt iespējai studēt arī reģionālajā vidē. Turklāt nav tā, ka, piemēram, Vidzemes Augstskolā, kas atrodas Valmierā, studē tikai vidzemnieki, tur ir studenti no visas Latvijas. Tāda situācija ir visās reģionālajās augstskolās.

Manuprāt, centralizācija negatīvi ietekmē kvalitāti, jo strauji sarūk konkurence. Tas attiecas arī uz Rīgas augstskolām un universitātēm. Ir viena studiju programma vairākās augstskolās, bet vienā lielāks uzsvars tiek likts uz praktiskajām zināšanām, citā savukārt to pašu programmu iespējams apgūt akadēmiskā līmenī. Studentam ir jābūt iespējai izvēlēties – kļūt par akadēmiķi vai praktiķi. Starp citu – Latvijā ir akadēmiskās programmas arī mārketingā, kas mani kā mārketinga pasniedzēju ļoti pārsteidz. Man joprojām nav skaidrs, kas ir akadēmiskais mārketings vai akadēmiskā reklāma?! Lai vai kā, bet ir jāveicina veselīga konkurence – visiem studentiem nav jāiet vienā virzienā. Konkurence vienmēr sekmē kvalitāti!

Protams, rodas jautājums, kā visās piecās augstskolās, kurās tiek piedāvāta viena studiju programma, nodrošināt kvalificētus un profesionālus mācībspēkus? Šeit mēs atgriežamies pie temata, kad viens pasniedzējs strādā vairākās augstskolās. Gluži vienkārši Latvijā ir nozares, kurās nav pietiekami daudz kvalificētu speciālistu. Tādu cilvēku, kuriem ir gan profesionālās, gan pedagoģiskās zināšanas, nemaz nav tik daudz. Strādā, lai studētu, bet kavē lekcijas

Vairākas lietas savieno ne tikai pasniedzēji, bet arī studenti. Mēs zinām, ka lielākā daļa studentu Latvijā savieno studijas un darbu. Tā ir diezgan liela problēma. Savas pasniedzējas karjeras sākumā biju ļoti sašutusi un personiski pārdzīvoju, kad redzēju savās lekcijās studentu, kurš ir iesnaudies. Mocījos kompleksos – man šķita, ka nestāstu gana interesanti, nespēju uzrunāt studentus u.tml., bet pēc tam sapratu, ka, iespējams, šis students pirms lekcijām naktī ir strādājis un ir pārguris.

Šī ir tā joma, kurā nav nekādas starpības – privātā vai valsts augstskola – studenti ļoti bieži ir spiesti strādāt, lai studētu. Rietumeiropā ir universitātes, kurās vienkārši nav iespējams apvienot studijas un darbu, pat maģistra līmenī, diemžēl Latvijā tā ir norma. Nereti studenti kavē lekcijas, jo viņiem ir jābūt darbā. Ir gadījumi, kad pasniedzējiem pavisam atklāti tiek pateikts – ko jūs no manis gribat, man taču ir jāstrādā, lai samaksātu par studijām!

No vienas puses, saprotu studentus, kuri ir situācijas ķīlnieki, no otras puses, gribas atgādināt, ka šāda attieksme nekad nebūtu iespējama, piemēram, Oksfordas Universitātē vai Jeila Universitātē. Šī situācija noteikti nenāk par labu izglītībai.

Joprojām ir pasniedzēji ar nodzeltējušu rūtiņu kladīti

Kā vēl viena Latvijas izglītības sistēmas īpatnība tiek minēts arī mācībspēku vecums, proti, medijos ir informācija, ka katram ceturtajam no akadēmiskā personāla ir 60 un vairāk gadu.

Uzskatu, ka šajā jomā jābūt sabalansētībai – gan pieredzējušiem pasniedzējiem, gan gados jauniem entuziastiem. Turklāt daudz kas ir atkarīgs no personības, jo ir daudzi pasniedzēji gados, kuri ir ļoti harizmātiski un spēj aizraut studentus. Gados vecākais no pasniedzējiem, pie kuriem esmu mācījusies, bija šā gada sākumā mūžībā aizgājušais Gundars Ķeniņš-Kings. Laikā, kad studēju pie viņa doktorantūrā, profesoram bija 81 gads un viņš bija viens no zinošākajiem un harizmātiskākajiem pasniedzējiem manā studentes pieredzē. Savukārt manis jau pieminētais profesors Kaščejevs ir gados jauns pasniedzējs un arī spēj aizraut studentus.

Ir redzēts arī dažs labs jaunais pasniedzējs, kuru studentu acīs jaunība neglābj. Protams, tas, ka katram ceturtajam ir vairāk kā sešdesmit gadu, tomēr ir mazliet par daudz, jo, manuprāt, pasniedzējam jāiet līdzi laikam savā nozarē un jābūt arī praktiskai darbībai līdztekus lekcijām. Ir dzirdēti studentu stāsti no dažām augstskolām par to, kā atnāk pasniedzējs ar nodzeltējušu rūtiņu kladīti un sāk lēnām lasīt. Nesaukšu konkrētu augstskolu, bet, ticiet vai nē, mūsdienās tā joprojām notiek!

Izglītība ir eksporta produkts

Patlaban ārvalstu studentu piesaiste ir katras augstskolas individuālā pārziņā. Valsts līmenī par to netiek domāts. Bet izglītība arī ir produkts, par kura eksportu ir jādomā valstā līmenī, īpaši Latvijas apstākļos, kad vietējo studentu skaits sarūk.

Ir ļoti žēl, ka valsts līmenī šis jautājums ir tik fragmentēts un nesakārtots, faktiski ārvalstu studentu piesaiste ir atkarīga no katras augstskolas individuālās kapacitātes. Lai uzņemtu ārvalstu studentus, jānodrošina nodarbības vairākās valodas, kas attiecīgi rada papildus izmaksas, un ne visas augstskolas to var atļauties.

Autore ir biznesa augstskolas Turība absolvente un docente

 

Komentāri (15)

kristaps_freimanis 02.09.2015. 15.27

“Nekas nav sliktāks par pasniedzēju – haltūristu ”

===

Ir diezgan daudz sliktāku lietu un gadījumu, pēc muļķībām virsrakstā pārējo īpaši nelasīju.

+8
0
Atbildēt

0

Lauris Grâvelis 02.09.2015. 19.45

Kāda jēga veidot 5 dažādas programmas, kur māca vienu un to pašu vieni un tie paši pasniedzēji?

+3
0
Atbildēt

1

mumss 02.09.2015. 20.53

Pārkopēju no vakardienas `Dienas` komentāru:

`Tiešām kauns, ka persona, kura nezina, ka latviski ir `harismātisks` un ka universitāte nosaukta tās dibinātāja Jeila vārdā, strādā (?) piecās augstskolās. Turklāt izteiksme neskaidra, saķeburota, neloģiska (kā te jau aprādīja lustīgais nerris). Nu, īsta haltūriste!`

Šeit jau rediģēts (tur bija harizmatisks un Jēlas universitāte un vēl)…

+2
0
Atbildēt

1

    latvijas_valsts > mumss 02.09.2015. 21.08

    latviešu inteliģentam tas ir normāli.

    Tāpēc latvieši arī vēlas piespiest krievus mācīties latviski, jo krievu izglītība ir daudz kvalitatīvāka par izglītību latviešu valodā, tāpēc latvieši arī zaudē krieviem konkurencē. Bet ja krievi mācīsies latviski pie latviešu pasniedzējiem, tad krievi būs tik pat “labi” apmācīti, kā, piem., autore.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu