Infografika: Skolotāju digitālās prasmes ir vājas 7

NULL
Print Friendly, PDF & Email

Pētījums “Skolotāju prasmes un pieredze tiešsaistes sadarbības rīku izmantošanā” atklāj, ka vairāk par pusi skolotāju digitālās tehnoloģijas apmācību vajadzībām lieto retāk nekā reizi mēnesī.

Mācību procesā mobilās ierīces izmanto 58% aptaujāto, divas trešdaļas skolotāju praktiski nelieto tiešsaistes mācību platformas, savukārt reti vai nekad respondenti izmanto kalendāru, virtuālo sanāksmju un sociālo mediju sniegtās iespējas. Arī populāras tiešsaistes lietojumprogrammas un datu glabāšanu mākonī aptaujātie ikdienas darbā praktiski neizmanto.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 50% skolotāju šo tehnoloģiju izmantošanu vērtē kā svarīgu vai ļoti svarīgu, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas projekta “Introducing Online collaboration methods and tools in education” (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) ietvaros veikta aptauja.

Plašāku informāciju par projekta ietvaros veikto pētījumu var atrast Online4EDU mājaslapā šeit.

 

Komentāri (7)

Viedoklis_lv 27.08.2015. 13.24

“Pētījums “Skolotāju prasmes un pieredze tiešsaistes sadarbības rīku izmantošanā” atklāj, ka vairāk par pusi skolotāju digitālās tehnoloģijas apmācību vajadzībām lieto retāk nekā reizi mēnesī. ”

Kur ir pierādīts, ka izmantojot “digitālās tehnoloģijas apmācību vajadzībām” skolēnu apmācību procesā – tiek sasniegts labāks rezultāts?

Manuprāt svarīgs ir rezultāts nevis tas vai ir izmantota parastā tāfele vai nē, vai ir izmantota interaktīvā tāfele vai nē. Kaut uz pirkstiem rāda, ja tā skolēnam labāk saprotams un tiek sasniegts mērķis.

Vispirms gribētu redzēt pierādītu, ka tieši izmantojot interaktīvo tāfeli var sasniegt labākus rezultātus pasniedzot vielu, kā neizmantojot to. Kur tas ir pierādīts?

+6
0
Atbildēt

4

    Absints > Viedoklis_lv 15.09.2015. 11.30

    Var bedri rakt ar rokām. Var ar lāpstu. Var ar ekskavatoru. Izrakstā bedre no tā nemainīsies. Tas ir, atbildot uz Viedoklis_lv jautājumu, vai interaktīvo tehnoloģiju izmantošana dos labākus rezultātus. Un jāpiekrīt viņa atbildei – ka ne. Bet nepiekrītu tālākajam secinājumam- nu tad arī neizmantošu (kas gan netiek pateikts) Jo tās ir līdzeklis, kas atvieglo darbu. Savukārt, skolotāja nostāšanās pret tām, rezultātu tikai attālina, jo maina skolojamo attieksmi- kas tas par skolotāju, kas pat mobilo telefonu nejēdz izmantot.

    Ir tāds pragmatiskas jēdziens kā darba ražīgums. Šinī gadījumā tas būtu process, kas rada to zināšanu līmeni, ko skolnieki iegūst. Domāju, ka minētajā Geogebrā ģeometrisku ķermeņu rotāciju ir daudz vieglāk un ātrāk demonstrēt, nekā zīmēt attēlu sēriju uz tāfeles ar roku. Tāpēc jautājums jau te ir par efektivitāti – labam skolotājam ir jāizmanto viss, kas palīdz skolniekam iegūt zināšanas. Arī interaktīvās tehnoloģijas.

    Nu negribēsim tak, lai strādnieks bedri rok ar rokām… Un, lai skolotājs bērnam ir atpalicis no dzīves.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Viedoklis_lv > Viedoklis_lv 27.08.2015. 15.35

    “No otras puses, ir matemātikas skolotājas, kuras interaktīvo tāfeli izmanto ad-hoc – teiksim, no rīta apskatās, kā bērni ir risinājuši mājasdarbu; vienu raksturīgu darbu nofotografē ar telefonu vai planšeti, pēc tam parāda attēlu uz interaktīvās tāfeles – un vēl šo to raksta tam mājasdarbam virsū ar “elektronisku flomāsteru”. ”

    Un kur pierādīts, ka tāda pieeja uzrāda labāku rezultātu? Varbūt skolnieki tā apžlibst ar visiem gadžetiem, ka prāts novēršas no galvenā – satura.

    Es nesaku ka nevar visas tās figņas darīt – bet tikai tas, ka to var darīt – tas nenozīmē, ka tie sniedz labākus rezultātus, lai padarītu skolniekus zinošus kādā jautājumā.

    Varbūt, ka pirmā brīdī tas viss sķiet vieglāk kādā aspektā – bet vai ir pierādīts, kādas sekas tas atstās ilgtermiņā? Jau tagad aug paaudze kas ir bezpalīdzīga bez mātes Googles. Nesaku ka pret to jācīnās – bet jāapzinās katras darbības sekas. Man ir aizdomas, ka tiek skriets pa priekšu gadžetiem domājot, ka tā būs labāk – bet vai tā ir? Kas to ir pierādījis?

    Saproti mani?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Kalvis Apsītis > Viedoklis_lv 27.08.2015. 16.08

    >>> Nesaku ka pret to jācīnās – bet jāapzinās katras darbības sekas. Man ir aizdomas, ka tiek skriets pa priekšu gadžetiem domājot, ka tā būs labāk – bet vai tā ir? Kas to ir pierādījis?

    ==========

    Izglītības metožu jomā vispār grūti kaut ko pierādīt. Ikviena klase un ikviens skolotājs kopā izveido grūti atkārtojamu mācību vidi, kurā kaut kas notiek. Vai strādājot ar citiem rīkiem tajā vidē kaut kas notiktu būtiski savādāk – nez vai kāds spēj pierādīt. Var mēģināt pamatot “ar statistisko masu” – aplūkot 100 skolotājus bez gadžetiem un 100 skolotājus ar gadžetiem un salīdzināt – bet arī tad eksperiments reti kad iznāk tīrs. Jo skolas sabiedrībā plaši ieviešoties gadžetiem mainās ne tikai mācību process, bet mainās ļoti daudz kas cits. Koncentrēšanās ilgums un vēl šis tas.

    Es nezinu, kāda ir Jūsu skolā (vai Jūsu bērnu skolā) pieredze ar matemātikas pulciņiem. Viena tendence ir tā, ka bērni (pēc apmēram 5.klases) izjūt mazāku vajadzību pēc ārpusklases matemātikas. Un viens izskaidrojums varētu būt – sociālie tīkli un tamlīdzīgas izklaides. T.i. matemātikai ir zināmā mērā jākonkurē ar ierīcēm. No otras puses, es neredzu principiālus šķēršļus, kādēļ jaunās tehnoloģijas nevar izmantot arī matemātikas apguvei. Nu labi – nebūs matemātikas pulciņa, bet būs uz matemātikas apguvi orientētas Android aplikācijas. Jā, tur būs cits uzmanības intervāls un cits darbošanās stils (neviens nelasīs garus pierādījumus; visām zināšanām jābūt iepakotām tā, lai cilvēks arī ar dažu minūšu uzmanības intervālu visu varētu saprast). Bet arī tās būs reālas zināšanas un prasmes. Man nav argumentu ar ko pamatot, ka pirms 50 gadiem matemātika bija “īstāka” nekā tagad. Arī mūsdienu bērnam var kvalitatīvi iemācīt – un bakstāmierīces ja nepalīdz, tad vismaz netraucē.

    Protams, allaž paliek jautājums – vai tās Android aplikācijas var iemācīt domāt? Jo matemātikā (it īpaši olimpiādēs) ir tāds saturs, kuru nevar iemānīt izvēļu testos (līdzīgi kā to dara KhanAcademy.org vai uzdevumi.lv). Mans tētis, teiksim, bija vēstures pedagogs – viņš uzskatīja, ka tās vēstures zināšanas, ko var pārbaudīt izvēļu testos, varētu garantēt atzīmi “6” (bet ne vairāk) – ja bērns uz visiem jautājumiem par vēstures faktiem, personām, kopsakarībām atbild testā 100% pareizi. Augstākais vērtējums tomēr pienākas tiem bērniem, kuri spēj izprast vēstures kontekstu, orientējas avotos, spēj atšķirt saprātīgas interpretācijas no stulbām – un to gadžeti nevar īsti labi pārbaudīt. Jābūt dzīvam cilvēkam, kurš saprot vēsturi.

    Manuprāt, statistika parāda citu lietu – bērniem ir vajadzīgi augsti kvalificēti un ieinteresēti skolotāji. Un ja tādi ir – tad arī ar interaktīvu tāfeli nevar neko sabojāt. Uzsvars uz skolotājiem (nevis tehnisko nodrošinājumu) ir tas, ko aizstāv arī pašreizējā ministre Mārīte Seile.

    Interaktīvajai tāfelei es redzu vienu galveno risku – trulu skolotāju, kurš grib ar to izbraukt cauri visur un vienmēr. Kā “Makdonaldā”, kur ciešamu pusdienu komplektu pēc instrukcijas spēj izgatavot arī cilvēks, kuram nav nekādu pavāra dotību – no pareiziem pusfabrikātiem. Skolotājs tādā gadījumā ir tikai tehnisks darbinieks, kurš izsniedz burgerus un novāc tukšās paplātes – bet izglītības faktisko saturu izdomā tie, kuri ražo pusfabrikātus: mācību līdzekļus, “darba burtnīcas”, PPT bildīšu blāķus, utml. Nu un visu pasauli uz “Makdonalda” principiem tomēr nevar uzbūvēt.

    Bet GeoGebra – ļoti iesaku Jums pamēģināt. Tā dod iespēju nodarboties ar īstu matemātiku. It īpaši, ja sāksiet pats/pati tur rakstīt vienkāršus scenārijus, taisīt kaut kādas interaktīvas demonstrācijas.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Kalvis Apsītis > Viedoklis_lv 27.08.2015. 14.12

    Es arī sākumā biju skeptisks par ierīču izmantošanu; bet prasmīgi izmantojot ir tomēr arī ieguvumi. Ir arī jāpagaida, kamēr izveidosies noderīgs saturs. Gūtenberga laikos, grāmatu drukāšanas rītausmā – biezās bībeles bija drīzāk drukātavu reklāma (pašapliecināšanās, ko viņi spēj dabūt gatavu). Visvairāk 16.gs. sākumā drukātavām pasūtīja reliģiska satura pamfletus, ko papildināja gravēti attēli lasītnepratējiem – mūsdienās tam atbilst blogi un rupjas karikatūras. Nopietnos sacerējumus vēl ilgu laiku rakstīja un pārrakstīja ar roku – klosteriem un privātām bibliotēkām. Pagāja kādi simts gadi – un tikai tad cilvēki iemācījās drukāšanas tehnoloģiju izmantot saprātīgi.

    Iespējamie ieguvumi matemātikas mācīšanā jau tagad:

    =============================================

    (1) Interaktīvās tāfeles un videoprojektori visticamāk nevar būt pamatlīdzeklis skolās (bērni nav pieaugušo komerckursu apmeklētāji, kuri spēj turēt cauri simtiem PowerPoint bildīšu un citu animētu nieciņu – viņiem gluži pamatoti paliks nelabi; pieaugušo organisms ir izturīgāks). No otras puses, ir matemātikas skolotājas, kuras interaktīvo tāfeli izmanto ad-hoc – teiksim, no rīta apskatās, kā bērni ir risinājuši mājasdarbu; vienu raksturīgu darbu nofotografē ar telefonu vai planšeti, pēc tam parāda attēlu uz interaktīvās tāfeles – un vēl šo to raksta tam mājasdarbam virsū ar “elektronisku flomāsteru”. Tur nav nekādas stingras metodikas – lieto elektroniskos štruntus tad, kad tas labi papildina stāstu. Ja viņām planšetnieka un interaktīvās tāfeles vietā būs binoklis, logaritmiskais lineāls vai stroboskops – viņas arī to iesaistīs stāstā. Svarīgi, lai skolotājai būtu ko teikt 🙂

    (2) GeoGebra ģeometrisku bildīšu zīmēšanai (un kustināšanai – arī, lai redzētu punktu “ģeometrisko vietu” jeb angliski “locus”) – ļoti noderīgs softs. Ar roku tik precīzi tomēr vairums cilvēku nevar uzzīmēt. Manuprāt, ļoti pateicīgi, lai mācītu sarežģītas tēmas par ģeometriju, fiziku un šo to citu.

    (3) R/RStudio (arī LibreOffice Calc, MS Excel) – funkciju grafiki, dažādas skaitlisku datu vizualizācijas. Protams, pirms 20 gadiem cilvēki ar statistiku nodarbojās “uz papīra”, bet Stjūdenta koeficientus meklēja tabulās. Bet tas tomēr bija lēni un mokoši. Ja reālajā dzīvē bērns kaut kādu softu lietos (pat socioloģijā aptauju rezultātus apkopo ar datoru), tad mākslīgi izvairīties no tā visa skolā – nav īsti prātīgi.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Aldis 27.08.2015. 14.09

Vēl viena infografika, no franču “Le Monde”:

Interesanti, ka:

– mazajā Latvijā patvērumu 2015.gadā ir pieprasījuši 100 cilvēku, bet divreiz lielākajā Kroatijā, kuŗai ir gaŗa Vidusjūras piekraste un kuŗa ir tuvu imigrantu apsēstajai Italijai un Grieķijai, patvērumu ir pieprsījuši tikai 50 cilvēki

– patvēruma pieprasījumu apmierinājuma līmenis Latvijā ir tāds pats kâ Francijā, Luksemburgā un Austrijā

– lielākais imigrantu skaits ir no Sīrijas, bet to sadalījums pa ES valstīm ir šāds:

1. Vācija

2. Zviedrija

3. Nīderlande

4. Dānija

5. Bulgārija

Pirmajā pieciniekā nav tik lielu ES valstu kâ Francija, Apvienotā Karalīste, Italija, Spānija vai Polija.

Bet eritriešus uzņem lielākoties: 1. Zviedrija, 2. Dānija un 3. Vācija.

http://www.lemonde.fr/mmpub/edt/zip/20150827/120045/asile.png

+2
-2
Atbildēt

0

latvijas_valsts 27.08.2015. 15.11

Kā pateikts rakstā, tas tapis par Eiropas Savienības naudu. Kāpēc es neredzu šādus rakstus krievu presē?

Tāpēc, ka latvieši “zāģē” Eiropas naudu paši, un nevienu citu pie tās zagšanas nepielaiž.

0
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu