Digitālā transformācija neizbēgama • IR.lv

Digitālā transformācija neizbēgama

25
Foto: Kaspars Krafts, F64
Eduards Tutarašvili

Pasaule virzās uz digitālām valstīm, pilsētām, biznesu un izglītību

Pirms astoņiem gadiem neeksistēja viedtālruņi, bet tagad mēs lejupielādējam apmēram 180 miljardus mobilo aplikāciju. Un kurš gan būtu domājis, ka viens no senākajiem pakalpojumiem pasaulē – taksometru bizness – kādreiz nokļūs zem digitālā spiediena? Digitālā transformācija ik dienas izplatās visās nozarēs.

Globālo līderu, tehnoloģiju un produktu ražotāju mērķis ir savienot ar internetu katru produktu un pakalpojumu. Tai pat laikā nav noslēpums, ka katras ierīces vērtība ievērojami pieaug, tiklīdz tā kļūst inteliģentāka. Vienkārša LED spuldze maksā ap 5 EUR, bet tās vērība pieaug vismaz 10 reizes, kad tā ar mērķi atvieglot mūsu ikdienu tiek savienota ar internetu. Tagad, sēžot birojā, mēs varam ar sava viedtālruņa palīdzību izslēgt mājās ieslēgtas atstātās spuldzītes.

Līdz ar straujo informācijas tehnoloģiju attīstību globālajā dienas kārtībā izvirzās daudz plašāki jautājumi, kurus tehnoloģiju nozare vienatnē nespēj atrisināt, piemēram, izglītības izvēle. ”Cisco” sadarbībā ar “Snapshots” sarīkoja aptauju, lai noskaidrotu, kura pašlaik šķiet visperspektīvākā profesija Latvijā. Un bijām pārsteigti, saņemot rezultātus – 51% Latvijas iedzīvotāju par perspektīvāko atzīst informācijas tehnoloģijas.

Jāsecina – digitalizācijai attīstoties, IT prasmes varēs pielietot gandrīz visās iespējamās darba jomās.

Pašlaik pasaulē IT uzņēmumi aktīvi palīdz valdībām saprast digitālo prasmju trūkumu valsts pārvaldē un piedāvā nepieciešamos risinājumus. Konkrētie digitalizācijas risinājumi nodrošina atbilstīgus resursus un palīdz valsts un pašvaldību ierēdņiem darboties efektīvi. ”Cisco” speciālisti ir uzsākuši šādas misijas vairākās valstīs, kā piemēru var minēt neseno sadarbību ar Francijas valdību, kas izprot, kādas ekonomiskās un sociālās priekšrocības sniedz digitalizācija.

Francijas premjerministrs ir atzinis – izveidojot digitālu ekosistēmu, ir lieliska iespēja veicināt ekonomisko izaugsmi, radīt darba vietas, veicināt inovācijas, pat uzlabot enerģijas izmantošanu. Francijai ir spēcīga tradicionālā infrastruktūra – ceļi, kanalizācija, ēkas, autostāvvietas. Pašlaik, pārejot uz digitālu infrastruktūru, valstij būs iespēja palielināt produktivitāti, piemēram, radīt jaunas darba vietas un atvieglot iedzīvotāju ikdienu, ieviešot gudrās stāvvietas, gudrās atkritumu tvertnes, gudro apgaismojumu, utt.

Kamēr mēs virzāmies no informācijas laikmeta uz digitālo laikmetu, digitālajai stratēģijai ir jākļūst par biznesa stratēģiju.

Eiropai piemīt viss, lai aktīvi sāktu digitālo laikmetu – infrastruktūra, prasmes un inovatīvā vide. Digitālā attīstība visā pasaulē notiek ik minūti, un patīkami atzīt, ka Latvijā digitalizācija īpaši aktīvi attīstās tieši izglītības nozarē. Pēdējais apliecinājums tam ir projekts “Akadēmiskais tīkls” – vispasaules izglītības tīkls, kas savieno Eiropas universitātes. Tajā gan lektori, gan zinātnieki var apmainīties ar informāciju drošā, ātrā un ērtā veidā.

Arī skolām digitalizācija atvieglotu darbu, esam dzirdējuši par Eiropas projektiem, kuros skolās katram audzēknim pie sola ir pieejama sava planšete vai iekārta, kas ir stundu palīglīdzeklis mācībām. Skandināvijā ir prakse kārtot eksāmenus uz digitālām iekārtām. Digitalizējot mācības Latvijā, skolotāji tiktu atbrīvoti no papīru kaudzēm, pasniedzēju strādāšana kļūtu vismaz trīs reizes efektīvāka, jo nebūtu nakts stundas jāvelta skolēnu mājasdarbiem – to visu skolotāju vietā automātiski darītu speciālas programmas. Taču arī šajā ziņā Latvijai ir manāms progress, jo jau vairākus gadus ir pieejams mācību portāls Uzdevumi.lv, kur skolēni var papildināt savas zināšanas dažādos priekšmetos.

Lai attīstītu digitalizāciju, Latvijai ir labvēlīga augsne – interneta ātrums, pateicoties kuram mēs efektīvāk un ātrāk varam ieviest jebkuru modernu risinājumu.

Otrs – pārklājums. Mūsdienās visas aplikācijas un IT risinājumi ir balstīti uz pārklājumu. Mēs krietni ātrāk un vienkāršāk varam ieviest aplikācijas un jaunas idejas, kas ir balstītas uz interneta pieejamību. Latvija ļoti spēcīgi utilizē interneta ātrumu – ir uzņēmumi, kas interneta ātrumu eksportē, piemēram, nodrošinot video translācijas uz ārzemēm. Pateicoties Latvijas interneta pieejamībai, kvalitātei un ātrumam, kā arī konkurētspējīgiem IT speciālistiem, arvien vairāk ārzemju uzņēmumu izvēlas savus datu centrus (DC) atvērt tieši Latvijā vai izmantot Latvijas DC kompāniju ārpakalpojumus.

Tiesa, tas mums vēl nesniedz atbildes uz diviem pašlaik Eiropā diviem jautājumiem – moderno tehnoloģiju trūkums, ar šo domājot digitalizācijas attīstības instrumentus, un augstais jauniešu bezdarba līmenis. Šis ir lauciņš, kurā tehnoloģiju uzņēmumi var tiešām dod lielu pievienoto vērtību, izveidojot īpašas mācību programmas darba tirgus jaunienācējiem.

Autors ir ”Cisco” vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri (25)

ierados 21.08.2015. 07.39

Kā ar digitālo bandītismu?

+1
0
Atbildēt

0

mūsu alus 21.08.2015. 12.34

Tieši tā! Viens virtuāls tārps spēs sagraut veselu ekosistēmu.

+1
0
Atbildēt

0

Ivars Alksnis 23.08.2015. 14.33

Autors piemirsis, ka bez interneta, reāli dabā pastāv neskaitāmi intraneti.

Līdzībā ar visu dzīvo uz Zemes, kam ir vienāds ģenētiskais kods, tātad it kā visa dzīvība uz Zemes kaut kādā ziņa ik brīdi ir vienota ekosistēma, TOMĒR visa dzīvība segmentējas lokālās ekosistēmās un ik brīdi kāds kādas ekosistēmas elements vai pat kāda ekosistēma tās iekšējā bandītisma un nespēlēšanas pēc lokālās ekosistēmas noteikumiem vai kāda ārēja vai it kā ārēja tārpa sagrauta (tad kopā ar lokālo ekosistēmu nebūtībā aiziet arī visi tās tārpi) aiziet nebūtībā.

Faktiski ir runa par to, ka Dzīvība jau pirms kādiem 200 000 gadiem “konstatēja”, ka sāk trūkt telpas un elpas. Pirmais solis (informatīvā revolūcija) bija “valodas izgudrošana”, kas vispār varēja notikt pat pirms Cilvēka parādīšanās un tad iznāk ka valoda kā “instruments” vai “tehnoloģija” ir pat kādus vismaz 60 miljonus gadus veca. Ar to dzīvība nerimās – “izgudroja rakstību”. Ar to vēl nepietika, ķērās pie “iespiedtehnikas” ( tā tad būtu jau 3. informatīvā revolūcija), kas ir kādus 500 vai varbūt tomēr 5000 gadus veca. Mehāniskā vai elektroniskā skaitļošana kā Cilvēka tehnoloģija (tātad 4. informatīvā revolūcija) norisinās, būtiski ietekmējot Cilvēku, nu jau kādus 50-100-500 gadus un, protams, gals tai nav paredzams.

TIKAI ir jāņem vērā, ka katrā cilvēkā un vispār pat katrā dzīvā būtnē iebūvētie datori/skaitļotāji/gudrie lēmēji ir vismaz par divām-trim kārtā (100-1000 reižu) efektīvāki un ātrdarbīgāki. Nav izslēgts, ka katrā cilvēkā ir konstruktīvi bloki, kas nodrošina “iebūvētos mobilos sakarus”.

Tā kā – kam nu kas patīk un kas nu ko var atļauties.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu