Kopš 90.gadu beigām no Ziemeļkorejas izdevies aizbēgt aptuveni 28 000 iedzīvotāju un neviens nekad nav vēlējies tur atgriezties. Tagad ir uzradies viens izņēmums
Tā bija šausmīga kļūda, saka 45 gadus vecā Kima Rjenhi, bijusī šuvēja, kura no Ziemeļkorejas aizbēga pirms četriem gadiem. Jo drīz pēc tam esot sapratusi, ka vēlas atgriezties nabadzības izvārdzinātajā un autoritārajā dzimtenē, lai atkal būtu kopā ar vīru, meitu un slimajiem vecākiem. Taču mēģinājumi doties mājup sagādājuši vēl vairāk nepatikšanu – pat ieslodzījumu un apsūdzības spiegošanā.
«Brīvība un materiāli labumi man nav svarīgāki par ģimeni un mājām,» nesen preses konferencē Seulā raudot paziņoja Kima. «Es vēlos atgriezties pie savas mīļās ģimenes, pat ja man tur nāksies nomirt badā.» Taču tagad šķērsot robežu viņai liedz Dienvidkorejas varas iestādes.
Valdības pārstāvji apgalvo, ka jūt līdzi sievietei, taču likumi liedz izsniegt pasi personai, kas bijusi tiesāta un kurai joprojām noteikts pārbaudes laiks. Turklāt Kima pēc ierašanās Dienvidkorejā kļuva par tās pilsoni, bet likumi liedz sniegt atbalstu cilvēkam, kas vēlas bēgt uz naidīgo Ziemeļkoreju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.