Šīsvasaras labākais izklaides kino – animācija Prāta spēles
Realitātē emociju rašanās skaidrojumu var uzmeklēt no medicīnas terminiem savērptā neiropsiholoģijas «rokasgrāmatā», bet slavenās animācijas studijas Pixar uzburtajā pasaulē katru niknumā izspertu kājas piesitienu vai priekpilnus smieklus kontrolē mošķu kompānija no «komandtiltiņa» kaut kur smadzeņu apvidū. Šis materializēto emociju ansamblis ir Pixar nu jau piecpadsmitās animācijas Prāta spēles (Inside Out) galvenie varoņi. Viņiem veltītā filma godam tur studijas latiņu. Tā ir pozitīvisma kurbulēta, bez vecuma ierobežojuma un, protams, tehniski vērienīga izpildījumā, kas ir spējīgs savaldzināt arī pārliecinātus «sintētiskās» animācijas nīdējus.
Taču «pirmā vijole», jāatzīst, ir sirsnīgi trāpīgais stāsts par pasaules redzējuma maiņu, cilvēkam pieaugot. Prāta spēļu galvenie varoņi ir 11 gadus veca meitene un viņas sajūtu «komandtiltiņa» darboņi: Laime, Nemiers, Niknums, Nepatika un Melanholija. Studijas 20 darba gadu laikā šis pārliecinoši ir stāsts ar vislielāko dziļumu un spēju aizkustināt.
Frī kartupeļu mežs
Lai arī filmiņu vairāk nekā četrus gadus ir veidojusi 45 animatoru komanda (kas esot uz pusi mazāk nekā citām Pixar «multenēm») un par tās publicitāti, visticamāk, ir rūpējusies tikpat apjomīga profesionāļu komanda, tai piemīt šāda vēriena produkcijai neraksturīgs personiskums. Tas lielākajā mērā ir režisora «pirksts». Pīts Dokters (starp citu, arī piemīlīgās un oskarotās Augšup režisors) galvenās varones emocionālās izmaiņas ir «sazīmējis» gan no savas, gan meitas bērnības. Pēkšņa kautrība un grūtības adaptēties jaunā vidē savulaik ir bijusi gan viņu, gan multenes varoņu ikdiena.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.