Kokosa eļļas uzvaras gājiens – bez pārspīlējuma situāciju raksturo uzņēmuma Duo AG vadītājs Gatis Poišs, kurš kopā ar sievu pazīstamo psihoterapeiti Ainu Poišu savās mājās ierīkojuši veiksmīgu eļļas spiestuvi
Pagrabā uz galda rindojas burciņas ar svaigi izspiestu eļļu, un degunu kairina patīkami saldais kokosa aromāts. Dienu iepriekš uz veikaliem no pagrabiņa devušās 140 burciņas ar kokoseļļu. Ceļš līdz eļļām Gatim sākās mežonīgajos deviņdesmitajos. Kad Latvija atjaunoja neatkarību, uzņēmējs kādu laiku strādāja izdevniecībā, taču kāds nepatīkams atgadījums mudināja sākt domāt par savu biznesu. Atgriezies no komandējuma Krievijā, Gatis iznācis no lidostas brīdī, kad satiksmes autobuss uz centru tikko aizgājis, bet līdz nākamajam jāgaida ilgi – noguris zvanījis šefam un lūdzis, lai atsūta pakaļ mašīnu. Priekšniekam tāds zvans nav paticis, Gatis par šādu atļaušanos dabūjis brāzienu. Šī situācija palīdzēja saprast, ka strādāt kāda pakļautībā Gatis nevēlas. Tāpēc arī investorus nekad saviem biznesiem nav meklējis.
Sāk kā dzirnavnieks
Biznesmeņa gaitas sākās maizes veikalā, ko 90.gadu sākumā privatizējis kopā ar jaunības dienu paziņu. Gatim vienmēr interesējušas ūdens dzirnavas un šķitis – būtu forši, ja būtu arī savi lauku milti, vieta, kur tos malt. Dzirnavas atrastas, tiesa, nomā. Piesaistījuši čali, kurš mācījies par melderi, uzfrišinājuši dzirnavas, sākuši malt miltus. Taču šim biznesam pienāca gals, kad dzirnavu saimnieks nolēma ražot elektrību. Lai Gata dibinātais individuālais uzņēmums nenīktu, draugs ierosinājis pievērsties lineļļai, kuru spieda Valmieras pusē. Izspiestais produkts aptieku tīklos vai veikalos netika tirgots, un Gatis nolēma šai nišai pievērsties. «Mēs nopērkam, sapildām, etiķetes virsū, un tīklos iekšā,» par to, kā pievērsies eļļas biznesam, stāsta Gatis. Lineļļai ar laiku pievienojās ciedru eļļa, ko kāds krievu puisis no Krievijas vedis, un bizness gājis kalnup. Tomēr kompānija ar laiku pašķīrās, jo katrs vēlējās būt pēdējā vārda teicējs.
«Es arī neesmu baigais demokrāts,» smejas Gatis, kura pašreizējais rūpals ir vairāk ģimenes bizness. Kad 2000.gadā tirgū parādījās Iecavnieks, viens no Latvijas lielākajiem rapšu eļļas ražotājiem, Gata «pērc un pārdod» taktika izčabēja. Bija skaidrs – vai nu jābeidz tirgoties, vai jāsāk eļļu spiest pašam. «Savācu visas finanšu rezerves, pārdevu vienu mantotu dzirnavu ēku» – tā Gatis tika pie naudas pirmajai spiedei. Uz jautājumu, cik tā izmaksājusi, Gatis novelk: «Oooo, dārgi!» Pirmā spiede maksājusi aptuveni sešus tūkstošus latu tolaik, kad, kā Gatis saka, latam bija vērtība. «Pamatīgi ieguldījos, bet nenožēloju ne mirkli!» rezumē uzņēmējs. Tagad uzņēmumā ir divas spiedes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.