Diena: 29. jūlijs, 2015

Izveidots saraksts ar ēkām patvēruma meklētāju izmitināšanai

Saraksts tapis gada nogalē, reaģējot uz krīzi Ukrainā, tagad tas ieguvis jaunu aktualitāti

Latvija izveidojusi sarakstu ar ēkam, kur varētu izmitināt patvēruma meklētājus, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Saraksta saturu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP) nevēlas publiskot, vien norāda, ka tas ir aptuveni piecas lappuses garš.

Vēstuli ar lūgumu izvērtēt iespējas, kur izmitināt patvēruma meklētājus, pašvaldības saņēma pagājušā gada oktobrī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Valdība vērsās visu novadu un pilsētu pašvaldībās, ņemot vērā notikumu attīstību Ukrainā un potenciāli iespējamo patvēruma meklētāju skaita pieaugumu no Ukrainas.

Lai gan saraksts tapis gada nogalē, reaģējot uz krīzi Ukrainā, tagad tas ieguvis jaunu aktualitāti. PMLP norāda, ka to izmantos jaunizveidotās darba grupas eksperti, kuru uzdevums ir sagatavot plānu, kā integrēt 250 Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļus.

PMLP pašvaldību atsaucību vērtē kā diezgan lielu. Piedāvāto ēku piemērotība dzīvošanai gan esot dažāda.

“Ir ļoti daudz īpašumu, kuri, diemžēl jāatzīst, nav tādā kārtībā, lai mēs varētu šodien izmitināt lielu skaitu patvēruma meklētāju. Bet, protams, ir arī īpašumi, kuri ir gatavi jau šodien uzņemt šo lielo skaitu patvēruma meklētāju,” skaidroja pārvaldes pārstāve Laura Laiva.

Viena no pilsētām, kura lūgumam atsaucās, ir Jelgava. Pašvaldība iebraucēju potenciālai izmitināšanai ir piedāvājusi kādu pašvaldībai piederošo ēku, tajā atvēlot piecas telpas. Katra ir apmēram 20 kvadrātmetru liela. Domē stāsta, ka tā ir kopmītņu tipa māja, kas patlaban jau ir apdzīvota.

“Pašvaldība šeit izmitina īrniekus. Uz to brīdi, kad būs nepieciešamība, tad arī skatīsies konkrēti, kuras telpas būs brīvas. Tajās šos patvēruma meklētājus arī varētu izmitināt,” teica Jelgavas pilsētas domes pārstāve Līga Klismeta. Viņa sola, ka piecas dzīvojamās telpas tiks nodrošinātas.

Savukārt Rīga atvēlējusi kādu bijušo skolu, kas atrodas Vecmīlgrāvī, Skuju ielā. Rīgas domē norāda, ka ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr, lai tajā dzīvotu, būtu jāiegulda nauda.

“Viennozīmīgi vajadzētu ieguldīt. Saprotiet, kā jebkurā skolā – tur ir klases, lieli gaiteņi. Vajadzētu saprast. Teikšu tā, mēs šobrīd nezinām konkrēti, kā pielāgot – vai tā būs liela māja vai atsevišķi grupu dzīvokļi. Pašlaik par to neviens nerunā un nediskutē,” raidījumam skaidroja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tomēr ir saņemti arī atteikumi. “LNT Ziņas” noskaidrojušas, ka piemērotu dzīvojamo telpu, ko piedāvāt imigrantiem, nav, piemēram, Kuldīgā un Rēzeknē. Kuldīgas novada domē norādīja, ka iebraucējus, iespējams, varētu izmitināt kādā no pagastiem, ja valsts finansētu telpu remontu. Bet Rēzeknes pilsētas domē sacīja, ka vietējie iedzīvotāji gaida rindā uz pašvaldības dzīvokļiem, tāpēc par bēgļu izmitināšanu nevar būt ne runas.

Lūgumu izvērtēt iespējas izmitināt bēgļus saņēmušas ne vien pašvaldības, bet arī uzņēmēji – viesnīcu un viesu māju īpašnieki. Kā norāda PMLP, aicinājumam ir atsaukušās vairākas privātpersonas, turklāt atsevišķi uzņēmēji apliecinājuši gatavību izmitināt migrantus, par to neprasot samaksu.

 

 

Nacionālās bibliotēkas restorāna nosaukums būs “Klīversala”

Jauno nosaukumu trešdien paziņoja bibliotēkas direktors Andris Vilks

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb “Gaismas pils” restorāna nosaukums būs “Klīversala”, aģentūru LETA informēja restorāna pārvaldītājas SIA “OZRT” valdes loceklis Lauris Streņģe.

“Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu,” sacīja Streņģe.

Jauno nosaukumu trešdien paziņoja bibliotēkas direktors Andris Vilks. Pēc viņa teiktā, šādu nosaukumu iepriekš, atsaucoties uz precīzāku atvasinājumu no vācu valodas, rosinājis dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš. LNB direktors norādīja, ka “Klīvers” (vācu valodā “klüver”), ir buru kuģa slīpa trīsstūrveida bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.

Kā ziņots iepriekš, 11 humanitāro zinātņu jomas pārstāvji, tai skaitā rakstnieki un redaktori, parakstīja vēstuli LNB direktoram Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ar rosinājumu mainīt Gaismas pils restorāna iepriekš ieplānoto nosaukumu “Kleever”.

Savukārt restorāna pārvaldītājas SIA “OZRT” valdes loceklis Lauris Streņģe iepriekš LETA atzina, ka LNB jeb Gaismas pils restorāna “Kleever” identitātes izveidē un saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro. Ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro. “Par to, vai nosaukuma maiņas rezultātā radušās izmaksas segsim paši, vēl lemjam,” atzīmēja Streņģe.

 

Ceturtdien Kalnciema kvartālā muzicēs Džārmuša filmu komponists

Vienā koncertā ar komponistu un lautistu Jozefu van Visemu uzstāsies arī saksofonists  Andre Vida 

Ceturtdien, 30. jūlijā no plkst. 19 uz koncertu Kalnciema kvartālā aicināti Džima Džārmuša fani, lai dzirdētu Jozefa van Visema (Jozef Van Wissem) mistiskas apvīto performanci. Vakara pirmajā daļā uzstāsies ņujorkietis Andre Vida (André Vida), kurš dara neticamas lietas ar saksofonu un elektroniku.

Jozefs van Visems ir holandiešu avangarda komponists un baroka lautas meistars, kas dzīvo Ņujorkā. Mūziķis ir izdevis vairāk nekā desmit albumus (“It Is All That Is Made “(2009) ,”Ex Patris” (2010),”The Joy That Never Ends” (2011), “Nihil Obstat” (2013) un citus), radot patīkami hipnotisku, melodisku un unikālu mūziku. Jozefs spēlējis vairāk nekā 800 solo lautas koncertos dažādās pasaules vietās, tajā skaitā prestižajos roka festivālos “ATP” un “Primavera Sound”.

2013. gadā Jozefs van Visems ieguva Kannu kinofestivāla “soundtrack” balvu par Džima Džarmuša vampīru filmu “Only Lovers Left Alive”. Filmas skaņu celiņš 2014. gadā ieņēma arī augstu vietu mūzikas ierakstu topos. Kopā ar pazīstamo režisoru Jozefs van Visems komponējis albumus “Concerning the Entrance into Eternity” un “The Mystery of Heaven” kā arī šobrīd strādā pie mūzikas izstrādes vairākām mākslas filmām. “Wire Magazine” raksturojis vienu no viņa albumiem kā meistardarbu.

Komponists un saksofonists Andre Vida ir plaši uzstājies gan kā solists, gan sadarbojies ar dažādiem māksliniekiem, tajā skaitā Cecil Taylor, Anthony Braxton, Kevin Blechdom, Jamie Lidell un citiem. Kopā ar Anri Sala veidojis multimediju instalāciju „Serpentīna” galerijā Londonā, romiešu amfiteātrī Arlesā un Havannas biennāle. Studējis pie viena no 20. gs. ietekmīgākajiem avangarda komponistiem Entonija Brekstona. Mākslinieka darbi no 1995. līdz 2011. gadam tika izdoti trīs disku kompilācijā. Andre Vida ir parādījies arī pazīstamos mūzikas izdevumos – ” The Wire”, “TANK”, “Monopol”, un “Electronic Beats”.

Ieeja pasākumā bez maksas. 

Vairāk informācijas Kalnciema kvartāla feisbuka lapā

 

Galerijā “Daugava” skatāma Jāņa Purcena izstāde “Tāds pats, tikai savādāks”

Māksliniekaprāt, gleznās nozīmīgais nav krāsa, lielums un citas redzamas lietas

Līdz 29.augustam galerijā “Daugava”, Rīgā, Alksnāja ielā 10/12būs skatāma Jāņa Purcena izstāde “Tāds pats, tikai savādāks”, raksta aģentūra LETA. Izstādē būs skatāmi dažādu gadu Purcena darbi. 

Mākslinieks stāstījis, ka pirms dažiem gadiem, esot vēsturiski nozīmīgā Vidzemes pilsētā, viņš iegājis izstāžu zālē, kurā uz trim telpas sienām samērā platu un blīvu joslu veidoja gleznas. “Attālumi starp gleznām bija vienādi, apmēram 15 centimetri, un visas gleznas bija klusās dabas, visas – brūnā krāsā, līdzīgā okerīgajai grīdas krāsai. Grūti iedomāties kaut ko garlaicīgāku. Un tomēr, stāvot telpas vidū, nebija garlaicīgi. Tās brūnās gleznas – tas laikam ir tas, ko sauc par kvalitatīvu mākslu. Droši vien ne visas brūnās gleznas uz pasaules ir šāda māksla. Šobrīd Purcenam ir pieejama tikai viena brūna glezna, ar šādu daudzumu nevar paveikt testu. Arī rozā ir tikai divas, un tās ar šķībajām mājelēm arī. Paveiksim mazāku testu – vienkārši pilna galerija dažādu gadu – krāsoja: Purcens,” stāstīja mākslinieks. Viņaprāt, tests ar brūnajām gleznām mums ļauj veikt ticamu secinājumu – gleznās kvalitatīvi nozīmīgais nav krāsa, lielums un citas redzamas lietas.

Vairāk informācijas galerijas mājas lapā

Afganistānas valdība: Talibu līderis miris jau pirms diviem gadiem

Mulla Omārs pirms vairākiem gadiem miris slimības dēļ

Afganistānas valdība trešdien paziņojusi, ka afgāņu talibu līderis mulla Omārs jau vismaz pirms diviem gadiem esot miris Pakistānā.

Šo ziņu apstiprinājušas augsta ranga amatpersonas gan Afganistānas valdībā, gan izlūkdienestos, ziņo LETA/AFP.

Kā aģentūrai DPA pavēstīja viens no anonīmajiem avotiem, Pakistānas amatpersonas un avoti pašu talibu rindās esot apstiprinājuši, ka mulla Omārs pirms vairākiem gadiem miris slimības dēļ.

Talibi šo paziņojumu pagaidām nav komentējuši, taču telefoniski britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC pavēstījuši, ka tuvākajā laikā grupējums nāks klajā ar paziņojumu.

Jau iepriekš vairākkārt izskanējušas ziņas par mullas Omāra nāvi, taču šī ir pirmā reize, kad to apstiprina augsta ranga avoti valdībā.

Mullas Omāra vadībā talibi guva uzvaru Afganistānas pilsoņkarā, kas sākās pēc PSRS karaspēka izvešanas. Taču viņa sadarbība ar “Al Qaeda” līderi Osamu bin Ladenu 2001.gada rudenī noveda pie ASV iebrukuma un talibu režīma krišanas.

Kopš tā laika mulla Omārs ir slēpies, un ASV Valsts departaments par viņa galvu piesolījis desmit miljonu dolāru lielu atlīdzību.

Talibi ik pa brīdim izplata paziņojumus, kuru autors šķietami ir viņu bēguļojošais līderis, un pēdējais no šiem paziņojumiem parādījās jūlija vidū, paužot atbalstu talibu sarunām ar Afganistānas valdību.

Taču paziņojums parādījās teksta formātā talibu tīmekļa vietnē, nevis audio vai videoieraksta formā, un izsauca baumas par mullas Omāra iespējamo nāvi.

 

Baiba Rubesa kļūst par “Rail Baltica” projekta kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju

Viņu kopuzņēmuma padome izraudzījusies no vairāk nekā 10 kandidātiem

Par Eiropas platuma sliežu “Rail Baltica” projekta kopuzņēmuma AS “RB Rail” valdes priekšsēdētāju kļūs Baiba Rubesa, aģentūru LETA informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Kopuzņēmuma padome no vairāk nekā desmit kandidātiem amatam izvēlējusies Rubesu. Viņu gan padomei vēl būs oficiāli jāapstiprina.

Patlaban ar Rubesu notiek pārrunas par darba nosacījumiem.

Triju Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail” dibināts 2014.gada novembrī, tā pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro. Šim uzņēmumam uzticēta “Rail Baltica” dzelceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.

Kā liecina “firmas.lv” informācija, līdz šim uzņēmumā bija viens valdes loceklis – Edvīns Bērziņš.

“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.

 

Dziesmu svētku izvērtēšanas komisija: „Esam informācijas vakuumā”

Informāciju no visiem svētkos iesaistītajiem operatīvajiem dienestiem komisijas locekļi saņems tikai ceturtdien 

Dziesmu svētku izvērtēšanas komisija sāka darbu jau 20.jūlijā, taču joprojām nav saņēmusi operatīvo dienestu izvērtējumus, lai varētu pilnvērtīgi veikt darbu. Nākamā komisijas sēde paredzēta 3. augustā, taču nepieciešamo informāciju komisijas locekļi saņems tikai ceturtdien, 30.jūlijā.

„Esam informācijas vakuumā, oficiālos datus no dienestiem saņemsim tikai 30. jūlijā,” par darbu dziesmu svētku izvērtēšanas komisijā saka viens no divpadsmit tās locekļiem – jauniešu kora „Balsis” mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis. Viņš piebilst, ka pirmajā komisijas tikšanās reizē 20.jūlijā, „balstoties uz informāciju, kas katram bija pieejama, izteicām savus personīgos vērtējumus. Visi ieskicēja, ko varētu nākotnē darīt, lai samazinātu skaļākas neveiksmes. Aktīvāks darbs būs 3. augustā.”

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) Rīgas reģionālā centra vadītāja Sarmīte Villere, kas darbojas komisijā, atzīst, ka patlaban nav vajadzīgās dokumentācijas, lai varētu norisināties efektīvs komisijas darbs: „Šobrīd man kā NMPD darbiniekam ir mūsu pašu informācija par to, kā cīnījāmies ar sekām, citas oficiālas informācijas man nav.”

Kā Irir.lv atklāja vairāki sazvanītie, komisijas informācija no visiem iesaistītajiem operatīvajiem dienestiem par svētkos veiktajiem darbiem, pasākumiem un rezultātiem komisijas locekļiem izskatīšanai tiks nodota ceturtdien, 30. jūlijā.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka pirmajā komisijas sēdē tās locekļi pārrunāja katras pārstāvētās institūcijas sākotnējos viedokļus, saņēma pirmos darba dokumentus, tai skaitā, Valsts izglītības satura centra ziņojumu, Rīcības komitejas un mākslinieciskās padomes sēžu protokolus, svētku plānošanas un organizācijas dokumentus u.c., kā arī lēma par papildus nepieciešamajiem materiāliem un vienojās par komisijas darba kārtību.

Izglītības ministre Mārīte Seile pēc komisijas pirmās sēdes LTV teica, ka jau ir apkopots liels informācijas daudzums, arī no vecākiem, skolām un atbildīgajiem dienestiem.

IZM informē, ka izvērtēšanas komisijas darba dokumentos tiks iekļauts arī drošības atzinums Mežaparka estrādei, kuru mēnesi pirms svētkiem pēc „Rīgas meži” pasūtījuma izstrādāja Latvijas būvinženieru savienības uzņēmums SIA “LBS-Konsultants”. Kā Irir.lv ziņoja jau iepriekš, būvinženieri šajā atzinumā bija rekomendējuši Mežaparka estrādē vienlaikus uzņemt tikai 6000 koristu, taču svētku laikā estrādē vienlaikus atradās 12 500 bērnu.

Nākamā komisijas sēde ieplānota nākamnedēļ, 3. augustā, bet komisijas darbu iecerēts pabeigt līdz augusta beigām. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kas arī darbojas komisijā, pauž bažas, ka līdz augusta beigām varētu nepaspēt izskatīt visus materiālus: „No loģikas puses tas nav iespējams, ja gribam detalizēti izzināt visu, kas saistīts ar bērnu veselības stāvokli pirms koncertiem un ēdināšanu visos posmos. Starp mediķiem esam izvērsuši diskusiju, analizējam datus, kas jau šobrīd mums ir pieejami.”

Arī premjere Laimdota Straujuma iecerējusi veidot izmeklēšanas komisiju, šī komisija darbosies pēc IZM komisijas, izvērtējot tās apkopotos materiālus, Irir.lv informēja Straujumas preses sekretāre.

Dziesmu svētku izvērtēšanas komisijā strādā Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ingus Alliks, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Bukēvičs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, diriģents, jauniešu kora “Balsis” mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētais profesors Viesturs Liguts un Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniece operatīvos jautājumos ārste Sarmīte Villere.

Kā ziņots iepriekš, Dziesmusvētku organizatori aplēsuši, ka svētku gaitā medicīniskā palīdzība sniegta aptuveni 500 jauniešiem, uz slimnīcu nogādāti 62 skolēni, no tiem 13 ir paturēti stacionārā dažas dienas.

 

Lidija Lasmane ar domubiedriem aicina pieņemt Lustrācijas likumu

Lustrācijas process jau noticis gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras atradās PSRS pakļautībā un ietekmē

Neatkarības cīnītāja Lidija Lasmane, kura nupat nosvinēja 90 gadu jubileju, kopā ar domubiedriem aicina pieņemt Lustrācijas likumu, lai savulaik Valsts drošības komitejas (VDK) savervētie cilvēki varētu brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notika, un morāli attīrīties.

Vēstuli, kura nosūtīta augstākajām valsts amatpersonām, parakstījusi Lidija Lasmane, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Liāna Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs, ziņo LETA.

Vēstulē norādīts, ka 25 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri – gandarījumu. Sabiedrība, intelektuāļus un politiķus ieskaitot, lielākoties bijusi inerta un neieinteresēta šo jautājumu aktualizēšanā. Tas Latvijā ir radījis apātisku un vienaldzīgu sabiedrības kopējo noskaņojumu, kura sekas izpaužas vispārējā morāles relatīvismā un valstiskā nihilismā.

Vēstules autori uzskata, ka šī bīstamā tendence ir apturama, tāpēc aicina valsts augstākās amatpersonas nodrošināt tiesisku un vispusīgu padomju okupācijas režīma represīvo iestāžu darbības izvērtējumu Latvijā. Īpaši svarīgi esot uzņemties iniciatīvu Lustrācijas likuma izstrādē un pieņemšanā. Vēstuli parakstījušie uzskata, ka VDK aģentu vārdi būtu jādara zināmi sabiedrībai.

Kā norādīts vēstulē, attīrīšanās jeb lustrācijas process jau noticis gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras pēc Otrā pasaules kara atradās PSRS pakļautībā un ietekmē. Arī Latvijā tas dotu iespēju atbrīvoties no baiļu un neziņas sloga.

Vienlaikus vēstuli parakstījušie cilvēki aicina aktivizēt pretošanās veidu apzināšanu PSRS okupācijas režīmam. Pēc viņu teiktā, ir nepieciešams pārliecības un brīvības cīnītāju dzīves stāstus saglabāt kultūras atmiņā un pārliecinošāk iekļaut mūsdienu izglītības saturā.

“Latvijas Republika nav tikai ekonomiska telpa, kuras eksistences mērķis ir abstrakta labklājība. Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra ir svēts mantojums, ar asinīm un upuriem izcīnīta. Pašlaik valdošais morālo vērtību relatīvisms apdraud mūsu valsts un sabiedrības garīgo kvalitāti,” norādīts vēstulē.

1995.gadā Lidija Lasmane atdeva ordeņa domei savu Triju Zvaigžņu ordeni, jo šo apbalvojumu togad piešķīra arī vairākiem agrākajiem VDK aģentiem. Ar šādu rīcību padomju laikā trīsreiz tiesātā Latvijas patriote cerēja raisīt sabiedrībā diskusiju par vērtībām un attieksmi pret pagātni un politisko sistēmu, kurā VDK un kompartija paverdzināja cilvēkus. Diemžēl diskusija toreiz tā arī nesākās. Vēstules autori cer, ka vismaz tagad tā beidzot notiks.

Lasmane ir dzimusi 1925.gada 28.jūlijā Apriķu pagastā. PSRS režīma laikā Lidija Lasmane tika arestēta trīs reizes – 1946., 1970. un 1983.gadā. 1946.gadā – par nacionālo partizānu atbalstīšanu, 1970.gadā – par pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu, 1983.gadā – par pretpadomju aģitāciju un propagandu (aktīvi piedalījusies “Gaismas akcijā”).

Kopumā apcietinājumā Lasmane pavadīja 14 gadus. 1987.gadā viņa atteicās no PSRS pilsonības. No 1993. līdz 2000.gadam Lasmane strādāja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, kopš 1990.gada darbojās misijas “Pakāpieni” akcijā “Dzīvība”. 1994.gadā Lasmane tika apbalvota ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču, protestējot pret nekonsekvenci tā piešķiršanā, atdeva apbalvojumu atpakaļ Ordeņa domei.

 

Anekdotes

 

Draudzība – tas ir tad, kad vari pusstundu kavēt tikšanos, zinot, ka par to neviens neapvainosies, un atklāt, ka neviens vēl nav ieradies.

Reizēm es jūtos nekam nederīgs, bet tad es atceros, ka elpojot izdalu ogļskābo gāzi, kas vajadzīga augiem.

Jau 32 gadus es katru dienu pieceļos no gultas. Tas ir vairāk nekā 11 600 presītes vingrinājumu. Un kur ir mana sešpaka?

Mans mazais dēlēns pēta jauno vingrošanas stieni un grib pakarāties. Es viņu paceļu, viņš karājas. «Ja piekusīsi un gribēsi, lai es tevi noceļu, saki iepriekš!» Viņš karājas, karājas un tad sauc: «Iepriekš!»

«Dārgā, kur ir mans kvantu daļiņu paātrinātājs?»
«Tavs alus ir ledusskapī.»

Ugunsgrēku bibliotēkā nevarēja nodzēst veselu nedēļu, jo lasītāji visu laiku nāca atdot grāmatas.

Sociologi veica radioklausītāju aptauju. 98% aptaujāto vīriešu uz jautājumu, ko viņi pašlaik klausās, atbildēja: «Sievu!»

Ja ļoti ilgi vēro kādu sievieti, vienā brīdī viņa noteikti palūkosies spogulītī.

«Novēli man kaut ko labu šonakt!»
«Labu apetīti!»

Lielpilsētu paradokss: mēs labi zinām, ka, izbraucot uz darbu stundu pirms tā sākuma, nokavēsim pusotru stundu, turpretim, izbraucot pusotru stundu iepriekš, ieradīsimies stundu par agru.

«Es izdarīju visu, ko spēju…»
«Dakter, bet jūs taču tikai papūtāt uz rētu!»
«Viss, ko spēju…»

«Nepatīk man tas Kants ar savu kategorisko imperatīvu. Man tuvākas ir Kirkegora cilvēciskā eksistenciālisma trīs stadijas.»
«Bet kāda ir tava attieksme pret Hēgeļa dialektiku, viņa gara fenomenoloģiju?»
«Velna milti, cilvēki pēc manas pirmās frāzes parasti godbijīgi klusē…»

Tautas gudrība vēsta: būt tiešsaistē internetā nepavisam nenozīmē gribēt atbildēt.

Tik daudz dabas aizstāvju mums savairojies sabiedriskajā transportā! Viņi nelieto dezodorantus, lai nekaitētu ozona slānim, un nemazgājas, lai taupītu ūdens resursus.

Man ir problēma – vēlos kļūt labāks. Bet vēl labāks nav iespējams.

Vispār vasara mums ir silta. Otru kamzoli zem virsjakas var nemaz nevilkt.

«Es vairs nevēlos dzīvot ar tādu sīkstuli kā tu! Savāc savu saderināšanās gredzenu!»
«Un kur ir kārbiņa?»

Sistēmadministratora sludinājums: «Atdošu kaķēnu labās rokās. Komplektācija: rumpis – 1, ķepas ar nagiem – 4, ausis – 2, purns – 1, acis – 2, ūsas – 6. Kaķēns nav lietots, ar laiku apgreidosies par pieaugušu kaķi.»

«Vai jums ir bijuši atmiņas zudumi?»
«Ziniet, es neko tādu neatceros…»

Prom no Tallinas!

Šovasar Ir piedāvā ekspedīciju stāstus, kuru autors Mārtiņš Ķibilds aicina doties vasarīgos klejojumos tepat Rīgā, Latvijā vai tuvējās kaimiņvalstīs. «Kad biju mazs, vecākiem bija savdabīgs brīvā laika pavadīšanas veids – iesēsties kādā Rīgas sabiedriskā transporta maršrutā un izlūkot, kas atrodas galapunktā. Man nepatika, tomēr pielipa. Tagad ķeru kaifu no šķietami bezmērķīgiem klejojumiem,» saka Mārtiņš, kurš no septembra LTV1 veidos arī arhitektūras un dzīvesvides raidījumu Adreses

Ja plānojat braukt atpūsties uz Tallinu un simtu pirmo reizi mūžā padzert alu kādā Rātslaukuma āra kafejnīcā, uztaisīt selfiju vecpilsētas augstākajā skatu laukumā vai iepirkties Tallinas centra lielveikalos (jo tie taču ir labāki par mūsējiem!), tālāk varat nelasīt. Šis būs stāsts par to, kā aizbēgt no Tallinas. Precīzāk – no klišejiskās pastkartīšu Tallinas, kur zeķēm sandalēs bradā somu tūristu bari. Kā jebkuras pilsētas, arī Tallinas patiesie vaibsti atklājas nostāk no ceļvežu takām.

Tallinas centrā ārpus vecpilsētas ir vērts uzkavēties ilgāk, lai novērtētu… Rīgas centra skaistumu. Haotisks ielu tīkls un arhitektūras rasols bez domas par kopskatu, kur mijas visdažādākās padomju laika un jaunā kapitālisma ēkas ar žēlīgām vēsturiskās apbūves atliekām. Ne miņas no Rīgas centra kārtības un majestātiskuma. Tallinā, piemēram, tikpat kā nav simtgadīgu vairākstāvu īres namu, kas ir Rīgas centra galvenā rota. Kāpēc?

Pirmkārt, Tallina vienmēr ir bijusi krietni mazāka par Rīgu. Pirms 100-150 gadiem, kad tapa tagadējais Rīgas centrs, Rīga bija viena no lielākajām un bagātākajām Krievijas impērijas pilsētām, turpretī Tallina – klusa nomale. Pieprasījums pēc turīgu pilsētnieku īres namiem Rīgā izraisīja īstu celtniecības bumu, turpretim Tallinā joprojām dominēja mazstāvu ēciņas ar strādnieku mitekļiem. 19.gadsimta beigās Rīgā bija trīsreiz vairāk iedzīvotāju nekā Tallinā, un pirms Pirmā pasaules kara to bija pusmiljons. Tallina šādu iedzīvotāju skaitu sasniedza tikai padomju impērijas norieta laikā, kad Rīgā dzīvoja gandrīz miljons.

Otrkārt, gandrīz puse Tallinas centra apbūves tika iznīcināta Otrā pasaules kara bombardēšanu laikā. Treškārt, paradoksāli, bet prātīgajiem igauņiem nekad nav bijis un joprojām nav savas galvaspilsētas attīstības plāna (Rīgā pirmais tapa jau 19.gs. vidū!). Padomju totalitārajai celtniecības politikai Tallinas izpostītais centrs bija kā milzu būvlaukums bez ierobežojumiem. Tieši tāpat igauņi uzvedās, atguvuši brīvību – nevērtīgas kļuva padomju ēkas, kam pa virsu ar līdzīgu revolucionāru vērienu tika būvēti jaunie stikla un betona monstri. Arī mani igauņu draugi neliekuļojot atzīst: jā, Rīga ir metropole. Turpretī Tallinas hoteļu un banku debesskrāpji drīzāk atgādina mazpilsētas centienus uzlēkt augstāk par savu pēcpusi. 

Taču pēcpuse Tallinai padevusies jauka – tās ir šarmantās koka priekšpilsētas aiz centra spožās fasādes. Ņemot vērā Tallinas kompaktos izmērus, tās visas ir kājām aizsniedzamas. Blakus tirdzniecības ostai plešas Kalamaja (burtiski – Zivs māja), kas vēl pirms gadiem desmit atgādināja mūsu Maskavas forštates šaubīgāko galu, toties tagad kļuvis par vienu no vidusšķiras pieprasītākajiem un dārgākajiem Tallinas rajoniem. Vismaz trešdaļa iedzīvotāju ir nomainījusies, ielas labiekārtotas ar veloceliņiem, un aiz saudzīgi atjaunotajām vai gaumīgi jaunbūvētajām mājām zaļo kupli dārzi. Rīgas koka priekšpilsētās maksātspējīgā civilizācija ienāk daudz nedrošāk un lēnāk. Jā, protams, mums ir Ķīpsala – miljonāru brīvdabas muzejs, kāda savukārt nav Tallinai, taču tas drīzāk ir eksotisks izņēmums. 

Jūras krastā atrodas, šķiet, vērienīgākais pēdējo gadu Tallinas tūrisma superhits – jaunais jūras muzejs. Tā siluets atgādina Rīgas Centrāltirgu. Mūsu tirgus paviljoni ierīkoti vecos cepelīnu angāros, bet Tallinas muzejs – cara laika jūras kara lidmašīnu angāros, kuru betona velves īpaši iespaidīgi izskatās no iekšpuses. Muzeja nosaukums Lennusadam to arī nozīmē – lidmašīnu osta.

Pa ceļam uz muzeju, arī pašā jūras krastā, atrodas iecienītākais Tallinas zivju tirgus (Kalaturg). Atšķirībā no Pierīgas zvejniekciemu treileriem, kuros nez kāpēc tirgo tikai kūpinātu vai ceptu «vietējo» produkciju, Tallinas tirgū nopērkamas svaigas un nepārprotami svaigi ķertas zivis. Tirgus strādā tikai vienu dienu nedēļā – sestdienās.

Savukārt jebkurā nedēļas dienā un stundā ar stilu paēst un padzert var Kalamajas Telliskivi (ķieģeļu) rūpnīcas pagalmā. Bijušie cehi pārtapuši biroju ēkās, bet pagalms – neskaitāmu ēstuvju, veikalu un tirdziņu kolonijā. No krogiem mani favorīti ir trīs – F Hoone (tas nozīmē – F ēka, no bijušās rūpnīcas ēku kodētajiem apzīmējumiem), Pudel (Pudele) un Kivi Paber Kaarid (Akmens, šķēres, papīrīts). Vienu no sienām iepretī F Hoone āra terasei grezno latviešu grafiti zvaigznes Kiwie mākslas darbs. 

Vēl divi laiskam tūrismam piemēroti galamērķi Kalamajas rajona jūras piekrastē ir bārs Klaus ar dārziņu tieši blakus zivju tirgum un restorāns Noble kādreizējā ostas angārā, no kura terases paveras debešķīgi skati ar ostas krāniem uz saulrieta fona.

Ar Kalamaju robežojas cits burvīgs Tallinas mazo ēku rajons – Pelgulinn (burtiski – Apslēptā pilsēta vai Patvērums). Tapis kā patvērums pirmās brīvvalsts turīgajiem pilsētniekiem ar divu vai vairāku dzīvokļu ēkām un lieliem dārziem klusās ieliņās, kas vietām atgādina Rīgas Teiku, bet citviet – kādu Vidusjūras reģiona saules pielietu mazpilsētu. Te nav tik daudz bāru vai muzeju kā Kalamajā, toties garantēta mierpilna pastaiga vēl citādā Tallinā.

Otrpus pilsētas centram, pa ceļam uz šikāko Tallinas savrupmāju rajonu Piritu, atrodas arī šikākā veco koka māju priekšpilsēta Kadriorga. Ekskluzīvo statusu nosaka lokācija – blakus ir gan Kadriorgas parks un pils (Igaunijas Valsts prezidenta rezidence), gan kulta apskates objekts, Igaunijas mākslas muzejs KUMU. Kadriorgā unikālā kombinācijā sajaucies Āgenskalna mazpilsētas piezemētais mīlīgums un Mežaparka smagnējais glamūrs. 

Tālāk uz Piritu var doties ar auto vai, vēl labāk, kājām vai ar velosipēdu pa garumgaro jūras krasta promenādi, kas ir talliniešu iecienītākā skriešanas un velo trase. Vēl tālāk aiz Maskavas olimpisko spēļu burāšanas centra jūras krastā pirms gada atklāts viens no elegantākajiem Igaunijas restorāniem Noa. Kaut celts no nulles, tas atgādina 20.gadsimta vidus modernisma arhitektūru Jūras pērles vai Sēnītes garā. Cenas tur nav zemas, taču noteikti ne tik satriecošas kā skats no restorāna terases uz jūras līci un Tallinas centra siluetu līča otrā pusē. 

Te pierādās vecā patiesība – lietu īsto skaistumu iespējams novērtēt tikai no malas un pa gabalu. Tallina neapšaubāmi ir ļoti skaista. Jo tālāk no vecpilsētas, jo skaistāka. Vecā Tallina jeb Vana Tallinn ir kā slavenais liķieris Vana Tallinn – glīti sapakota, tūristiem, ne vietējiem domāta un lielās devās šķebinoša. Bēdziet no Tallinas, kādu to zināt, un jūs atklāsit pilsētu, kāda tā ir patiesībā.

Citi stāsti

Facebook.com/LTVadreses
Instagram.com/martinskibilds