Ko mums saka vienotā uzņemšana augstskolās 3

Studenti renovētajās B korpusa telpās Rīgas Stradiņa universitātē. Foto: Ieva Čīka, LETA
juris_borzovs_lu_lv
Print Friendly, PDF & Email

Vai vajag palielināt valsts budžeta finansētu vietu skaitu eksakto zinātņu studijām?*

Kas ir vienotā uzņemšana?

Nu jau ceturto gadu 11 Latvijas augstskolas (Banku Augstskola, Daugavpils Universitāte, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola) īsteno kopīgu uzņemšanu pamatstudiju programmās.

Reflektantam vairs nav jāapceļo visas augstskolas, kuru programmās viņš vēlētos studēt, bet pietiek ierasties vienā no tām un iesniegt pieteikumu, kurā vēlamības secībā ieraksta līdz pat desmit programmām, ko īsteno jebkura no 11 augstskolām. Tās var būt pat desmit augstskolu programmas, pa vienai no katras. Pieteikumā pirmajā vietā jānorāda visvēlamākā, t.s. pirmās prioritātes programma, otrajā – nākamā vēlamākā, utt. Reflektants var ierasties, piemēram, Ventspils Augstskolā, lai pieteiktos studijām Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Augstskolas programmās.

Kad pieteikšanās beigusies, uzņemšanas datorprogramma, ņemot vērā reflektanta atzīmes un pieteikumā norādīto studiju programmu secību, piedāvā reflektantam vienu programmu, visvēlamāko no tām, ko pieļauj viņa atzīmes. (Īstenībā process ir nedaudz sarežģītāks. Interesenti to var atrast portālā www.latvija.lv)

Nav šaubu, ka reflektantiem vienotā uzņemšana atvieglo jau tā nervozo iestāšanos augstskolā. Lietuvā līdzīgā procesā jau sen piedalās praktiski visas augstskolas, un nav saprotams, kāpēc tā nenotiek Latvijā. Vai tā ir augstskolu un koledžu vadītāju elementāra nezināšana, vai aplama iedoma duļķainos ūdeņos gūt kādu priekšrocību, vai, visbeidzot, tikpat aplama vēlēšanās „iezāģēt” konkurentiem, var tikai minēt.

Sevišķi neizprotama ir Rīgas Stradiņa universitātes nepiedalīšanās, jo daudzas tās studiju programmu ir līdzīgas citu augstskolu programmām. Lai kā arī būtu, zaudētāji ir reflektanti. Nepiedalīšanās vienotajā uzņemšanā parāda augstākās izglītības institūcijas attieksmi pret topošiem studentiem.

Visi skaitļi turpmākajā tekstā ir aprēķināti no vienotās uzņemšanas datiem, kādi tie bija šogad 12.jūlijā plkst. 15.

Uzskatāmi parāda studiju programmu popularitāti

No pavisam 8465 (pagājušogad – 9110, aizpagājušogad – 9728) pirmās prioritātes pieteikumiem vismaz 100 pieteikumu ar pirmo prioritāti no vairāk nekā 300 studiju programmām ir saņēmušas vien 12 (18, 17) programmas. Šajās programmās visvairāk ir gribējuši studēt gandrīz trešdaļa (30,9%) visu reflektantu (vidēji 218 vienā programmā).

Protams, programmas popularitāte studētgribētāju vidū ir tikai viens no tās kvalitātes rādītājiem, tomēr ignorēt to arī nav prātīgi.

Sniedz pārliecinošu atbildi uz jautājumu, vai vajag palielināt valsts budžeta finansētu studiju vietu skaitu

Vienotās uzņemšanas pieteikumu apstiprināšana uzskatāmi rāda, ka studētgribētāju (pieteikumu ar pirmo prioritāti) eksaktajās zinātnēs jau tagad kopumā ir mazāk par piedāvāto budžeta vietu skaitu.

Citas „nesociālas un nehumanitāras” programmas (ar budžeta vietu deficītu)

Tajā pašā laikā RTU un LLU vien kopumā palikušas ar pirmo prioritāti nepieprasītas vismaz 500 inženierzinātņu budžeta studiju vietas, par citām augstskolām nemaz nerunājot. Tas gan ne vienmēr nozīmē, ka visas šīs budžeta vietas paliks neaizpildītas, taču tās aizpildīs jaunieši, kuri ne tik ļoti vēlējušies tur iekļūt.

Diemžēl RSU nepiedalīšanās dēļ nav iespējams izvērtēt medicīnas studiju programmu popularitāti, taču netieši dati pieļauj domāt, ka vismaz dažām RSU programmām tā varētu būt ievērojama.

Secinājums tomēr ir viens – palielināt budžeta studiju vietu skaitu nav lietderīgi, jo trūkst studētgribētāju. Vēlēšanās studēt tajā vai citā virzienā rodas vidusskolā vai pat pamatskolā. Vai tur var kaut ko grozīt, neņemos spriest. Eksaktas orientācijas prātu nav vairāk par ceturtdaļu, bet „demogrāfiskās bedres dibens” augstskolās tiks sasniegts pēc nākamgad. Pat ja itin visi attiecīgā gadagājuma jaunieši absolvētu vidusskolu un stātos augstskolā, eksakto un inženierzinātņu programmas varēs cerēt vien uz knapi 4 tūkstošiem pirmkursnieku. Īstenībā to būs stipri vien mazāk. Tāpēc augstākās izglītības resursi ir jākoncentrē.

Parāda, kurām saturiski dublējošām studiju programmām pakāpeniski jāmazina valsts budžeta finansēto vietu skaits

Vienotā uzņemšana uzskatāmi parāda dublējošās studiju programmas, kuru finansēšana no valsts budžeta nevar būt lietderīga. Piemēram, uz fizikas, ķīmijas un matemātikas studijām šogad Daugavpils Universitātē pieteikušies attiecīgi 3,4,0, Liepājas Universitātē – uz fiziku 1, uz matemātiku 0. Kādas citas universitātes filiālē sešās studiju programmās pieteikušies, kopā ņemot, 8 studētgribētāji. Vēsturi Rēzeknē šogad gribējuši studēt 3, elektronisko komerciju – 3, filoloģiju – 3, par ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotāju -2, par mājturības/mājsaimniecības un biznesa ekonomisko pamatu skolotāju – 2, par angļu valodas skolotāju – 1, vācu valodas skolotāju – 0, vides dizainu – 1. Uz 14 dažādām mūzikas skolotāju programmām Daugavpilī kopumā pieteikušies 6 studētgribētāji. Varētu vēl turpināt. Latvijas valsts un tās augstskolas laikam ir ļoti bagātas, ka var atļauties gandrīz individuālas studijas.

Nevienam jaunietim nedrīkstētu liegt studēt to, kas viņu visvairāk interesē, piemēram, kosmisko raķešu būvi. Taču jāsaprot, ka tādas programmas Latvijas augstskolās nekad nebūs. Allaž būs tādas studijas, kas Latvijā vai pat visā pasaulē būs tikai vienā vietā.

Protams, studējošo skaits programmā ir tikai viens svarīgs faktors. Otrs ir iespēja piesaistīt pietiekamu skaitu kvalificētu mācībspēku. Mazskaitlīgu programmu gadījumā tam akūti trūkst naudas, un neizbēgami cieš studiju kvalitāte. Arī pašreizējā studiju virzienu un programmu licencēšanas un akreditēšanas kārtība nekādi neveicina objektīvu vērtēšanu, jo pieļauj neprofesionālu un ieinteresētu personu piedalīšanos, kā arī politiski motivētu argumentāciju. Stingri ņemot, Latvijā izsniegtus diplomus Eiropas augstākās izglītības telpā varētu arī neatzīt, jo studiju programmu akreditāciju nav veikusi Eiropas augstākās izglītības novērtēšanas aģentūru reģistrā (EQAR) ierakstītas aģentūra. Attiecīgā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komisija reģistrā neiekļūs nekad.

Kas būtu jāuzlabo vienotās uzņemšanas kārtībā?

Ne tikai jaunieši īsti neizprot uzņemšanas algoritmu. Tas rada lieku stresu un var raisīt neticību procesa godīgumam. Īstenībā algoritms nemaz nav tik sarežģīts, tomēr dažos teikumos izstāstāms arī nav. Vajadzētu publicēt uzskatāmu algoritma darbības piemēru.

Nav itin nekādu racionālu argumentu, kāpēc interneta laikmetā studētgribētājiem klātienē ir jāierodas divreiz: vispirms – uz pieteikuma apstiprināšanu, pēc tam – uz līguma slēgšanu. Pirmo noteikti var īstenot attālināti.

Ko vajadzētu darīt IZM?

1) Pakāpeniski izbeigt dotēt mazskaitlīgas programmas, kas saturiski dublē lielo universitāšu programmas, bet ar nožēlojamu doktoru proporciju mācībspēku kontingentā. Spilgti piemēri ir fizikas un matemātikas programmas Daugavpilī un Liepājā.

2) Uz neizmantoto budžeta studiju vietu rēķina atgriezt studiju vietu finansējumā krīzes gados atņemtos 15% no pašas IZM aprēķinātā.

3) Paskubināt procesā nepiedalošās valsts augstākās izglītības institūcijas, sasaistot budžeta vietu piešķiršanu ar dalību vienotajā uzņemšanā.

Autors ir Dr.habil.dat., LU Datorikas fakultātes profesors, dekāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

*Ķeroties pie šī rakstiņa, nolēmu paskatīties savus agrāko gadu līdzīgas tematikas tekstus. Atklājās, ka itin nekas šogad nav citāds, atskaitot konkrētus skaitļus, taču arī tie ir apbrīnojami tuvi iepriekšējo gadu skaitļiem. 

**Nav iekļautas RSU studiju programmas, jo RSU vienotajā uzņemšanā nepiedalās. 

***Valsts budžeta finansētas studiju vietas vai privāto augstskolu finansētas bezmaksas studiju vietas

 

Komentāri (3)

BearSlayer 28.07.2015. 11.28

No reflektantu ērtību viedokļa, protams, iespēja vienuviet iesniegt pieteikumu studijām dažādās augstskolās un programmās ir parocīga. Tomēr neesmu pārliecināts, ka man patīk princips, ka arī reālā uzņemšana ir centralizēta un students iegūst tiesības pieteikties tikai vienā augstskolā un vienā programmā. Man gribētos redzēt, ka arī Latvijas augstskolas pārbauda kandidātu motivāciju un gatavību studēt, rīkojot iestājpārbaudījumus, intervijas u.c., nevis tikai primitīvi sarindo visus pretendentus pēc viena pārbaudījuma – centralizētā eksāmena – rezultātiem. To ir nereāli noorganizēt, ja ir šāda vienotā automātiskā uzņemšana.

+1
-1
Atbildēt

1

    melānija > BearSlayer 30.07.2015. 15.18

    Būtībā, vidusskolas centralizētie eksāmeni izstrādāti ar nolūku, lai pārbaudītu zināšanas tā, ka augstskolām nevajag veidot iekšējos iestājeksāmenus. Protams, bieži vien tiem trūkst specifikas, tomēr uzskatu ka šis variants ir neslikts, jo īpašu iestājeksāmenu veidošana un rīkošana maksā naudu, kuras Latvijas augstākajā izglītībā trūkst, vismaz valsts augstskolās. Intervijas un līdzīgi pasākumi arī ir dārgi. Protams, varētu sākt sūdzēties pa CE kvalitāti un saturu, bet tā jau ir citas diskusijas tēma.

    Par pašu rakstu runājot- piekrītu prof. Borzovam par to, ka reģionālajās augstskolās programmas, kurām trūkst studentu, vajadzētu slēgt. Piekrītu arī par to, ka būtu laiks mainīt akreditācijas meitodes (pie kā šobrīd notiek darbs, bet, cik zinu, variants, uz kuru tas viss pasākums iet, arī nav labākais- tā paša līdzekļu trūkuma dēļ. Šoreiz varētu laikam beigt ar secinājumu, ka augstākajai izglītībai Latvijā trūkst līdzekļu, un arī no tiem, kas ir, daļa tiek nelietderīgi izmantota.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Absints 28.07.2015. 11.06

Interesanti, cik mācībspēku Daugavpilī ir, kas mācīs tos 0 studentus, kas pieteikušies un matemātikas programmu?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu